Strīdīgie Medību likuma grozījumi ceļo uz Saeimu 0
Pusotru gadu vētītie Medību likuma grozījumi, izgājuši valdības gaņģus, tagad ceļo uz Saeimu. Gan mednieki, gan zemnieki ar bažām gaida, kāds būs rezultāts un vai tas palīdzēs mazināt zaudējumus, kurus daudzviet Latvijā lauksaimniekiem un mežkopjiem radījušas mežacūkas.
Ministru kabineta (MK) akceptētie grozījumi ietver vairākas jaunas normas gan cīņā ar šiem dzīvniekiem, gan gadījumos, kad jārisina zemju īpašnieku vai lietotāju un mednieku nespēja saprasties.
Likumprojekts paredz, ka minimālajā platībā, kas nepieciešama mežacūku medīšanai, iekļaujama ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības zeme. Šis bija viens no karstākajiem diskusiju tematiem likumprojekta izstrādes gaitā, jo zemnieku pārstāvji pieļāva iespēju, ka medību iecirknis veidojas tikai no lauksaimniecības zemes, pret ko iebilda mednieki. Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis uzsvēra, ka, pieņemot grozījumus zemnieku versijā, sāksies esošo medību iecirkņu teritorijas pārdale, kā arī tiks lobēti lielie zemes īpašnieki, tostarp arī ārzemnieki. Panāktais kompromisa variants paredz, ka mežacūku minimālajā medību platībā 1000 ha meža zemes īpatsvaram jābūt vismaz 200 ha.
Izmaiņas skārušas arī medību iecirkņa minimālās platības apjomu – grozījumos noteikts, ka limitētajiem dzīvniekiem tai jābūt 200 ha.
Mežacūku medībās turpmāk būs atļauts izmantot nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu. Šis jaunums vēl nesen izraisīja mednieku domu apmaiņu publiskajā telpā. Portāls “medniekiem.lv” bija sarīkojis aptauju par nakts redzamības tēmēkļu izmantošanu arī lapsu, jenotsuņu, ondatru un Amerikas ūdeļu medībās, tā paužot atbalstu šai idejai. Savukārt LMS šo priekšlikumu nosauca par “apzinātu cauruma iestrādi Medību likumā, kurš pavērtu iespēju nelikumīgām darbībām un draudētu ar sankcijām no Eiropas Komisijas puses, kas skartu visus godprātīgos medniekus”.
Likumprojekts paredz, ka pārmērīgu savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu gadījumos MK noteiks kārtību, kā iesaistīties pašvaldībām, veidojot komisijas un kopā ar Valsts meža dienestu lemjot par ārkārtas pasākumiem postījumu samazināšanai.
Zemkopības ministrijas meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs, kura pārziņā bija grozījumu izstrādes procedūra, cer, ka likumprojekts gūs Saeimas deputātu izpratni, tomēr piebilst, ka nevar paredzēt, vai interešu grupu pārstāvji būs lojāli un nevilks likuma “deķīti” katrs uz savu pusi.
