Strīdīgajam Deju svētku lieluzvedumam “Māras zeme” – vienbalsīgs atbalsts? 19
29 deju apriņķu virsvadītāji pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā teikts, ka dejotāji, deju kolektīvu vadītāji un apriņķu virsvadītāji pilnībā atbalsta XVI Deju svētku Deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskās grupas ieceres.
Pagājušajā nedēļā publiskajā telpā nonāca vēstule Valsts prezidentam un kultūras jomas amatpersonām, kurā ilggadēji dejotāji norādīja, ka nekad nav briedis tāds iekšējs protests pret mākslinieciskās komandas attieksmi un pret pašu svētku repertuāru. Tiesa, komunikāciju speciāliste Inga Vasiļjeva apgalvoja, ka Kultūras ministrijā šāda vēstule nav saņemta, un arī kultūras ministre Dace Melbārde preses brīfingā pauda, ka visās ministrijā pienākušajās vēstulēs pausts vienīgi atbalsts lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskajai koncepcijai.
Cēsu deju apriņķa pārstāve Iveta Pētersone-Lazdāne pastāstīja, ka pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušajiem iebildumiem pret deju lieluzveduma koncepciju, apriņķu virsvadītājiem dots uzdevums precīzi noskaidrot deju kolektīvu un to vadītāju oficiālo viedokli. Atbildes bijušas viennozīmīgi pozitīvas, dejotāji pauduši vēlmi piedalīties lieluzvedumā, kaut gan esot dažādi uzskati par atsevišķām dejām vai mākslinieciskajiem risinājumiem.
“Deju apriņķu virsvadītāji apliecina, ka medijos izskanējušie negatīvie viedokļi nepauž deju nozares profesionāļu un dejotāju vairākuma viedokli. Tas atstājis negatīvu iespaidu uz nozares tēlu un prestižu, kā arī svētku sagatavošanas procesu. Aicinām pārtraukt šo negatīvo kampaņu un ļaut mākslinieciskajai grupai un visai dejotāju saimei gatavoties Deju svētkiem,” teikts virsvadītāju emocionālajā paziņojumā.
Tomēr fakts, ka sākotnēji ieplānotā preses brīfinga sākums aizkavējās vairāk nekā par pusstundu, kamēr virsvadītāji saskaņoja paziņojumu, rada sajūtu, ka vārdos apliecinātā vienprātība, iespējams, tomēr slēpj zemstrāvas. Arī mākslinieciskās grupas dalībnieku sejas nelaistījās priekā par saņemto uzticības blsojumu.
Viens no lieluzveduma koncepcijas autoriem Jānis Purviņš norādīja, ka plašākus komentārus par mākslinieciskiem risinājumiem, par sagatavošanās procesu un virzību radošā grupa sniegs 2. februārī, kad tiks sasaukta Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskā padome.
Savukārt jautājums par asus strīdus izraisījušajiem tērpiem, kurus bija paredzēts šūdināt Ķīnā, esot “noņemts no dienaskārtības”, raidījumā “Rīta Panorāma” paziņoja Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas mākslas eksperte Maruta Alpa.
Noskaties šodienas preses konferenci pēc sanāksmes par Deju svētku lieluzvedumu.
