Strīdīgais labas gribas atlīdzinājums ebrejiem 108
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Partiju apvienībai “Attīstībai/Par” ar otro piegājienu ir izdevies Saeimā gandrīz līdz galam aizvirzīt likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai. Vakar, plenārsēdē izskatot 47 priekšlikumus, ar 62 balsīm par, 18 pret likumprojekts tika pieņemts otrajā lasījumā un drīzumā, visticamāk, ar tikpat lielu atbalstu tiks pieņemts gala lasījumā.
Sākotnēji, kad tika veidota valdība, “Attīstībai/Par” panāca, ka frakciju sadarbības līgumā piecu jautājumu vidū, par kuriem katrai koalīcijas partijai būs tiesības balsot atšķirīgi, iekļāva arī holokaustā zudušo Latvijas ebreju kopienas īpašuma tiesību restitūciju un kompensāciju.
Atgādināšu, ka 2019. gadā 12. Saeima pieņēma piecus likumprojektus par pieciem īpašumiem, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām un kas tika atdoti Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, ko vada Rietumu bankas akcionārs Arkādijs Suharenko un kura vietnieks padomē ir Dmitrijs Krupņikovs.
Toreiz Saeimas deputāti solīja, ka ar šiem likumiem ir pielikts punkts ebreju īpašumu jautājumam. Taču Suharenko un Krupņikovs iesniedza parlamentam jaunu likumprojektu. Ebreju organizācija 13. Saeimai vairs neprasīja atdot īpašumus, bet gan lūdza atlīdzību 40 miljonus eiro deviņu gadu laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim par kopskaitā 247 īpašumiem.
Finanšu ministrija vēstulē Saeimai pērnruden rakstīja, ka likuma pieņemšanas gadījumā no 2023. gada valsts budžetā būs jāparedz 4 miljonu eiro finansējums ik gadu.
Kāpēc nevērsās pie Krievijas?
Vakar Saeimas sēdē pret šī likumprojekta pieņemšanu asi iestājās vairāki Nacionālās apvienības (NA) deputāti. “Sākotnēji likumprojekta iesniedzēji bija izveidojuši likuma mērķi, kur interesantā kārtā nebija skaidri uzsvērti komunistiskā režīma noziegumi. Pamatā bija runāts tikai par īpašumu nacionalizāciju, kas notika PSRS okupācijas laikā, faktiski cenšoties no vēstures lapaspusēm izdzēst ārā faktus, ka Padomju Savienība gan īstenoja cilvēku deportācijas, gan vienkārši fiziski likvidēja mūsu valsts iedzīvotājus. Es pieļauju, ka tas arī ir iemesls, kāpēc partija “Saskaņa” tik dedzīgi atbalsta šo sākotnējo “Attīstībai/Par!” likumprojekta iesniegto redakciju,” uzskata Raivis Dzintars (NA).
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) nesaņēma atbildi uz jautājumu, kāpēc baņķiera Rietumu bankas līdzīpašnieka un Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja Arkādija Suharenko vadītā kopiena nekad nav vērsusies pie Krievijas, kas ir pastrādājusi noziegumus, ne tikai atsavinot šos īpašumus PSRS okupācijas laikā, bet arī deportējot lielu daļu ebreju tautības iedzīvotāju, nogalinot pat Saeimas deputātus no Ebreju nacionālā bloka.
Kiršteins uzsvēra, ka Leo Dribins savā grāmatā “Ebreji Latvijā” raksta, ka pēc kara apmēram divas trešdaļas no šīs ebreju kopienas ir iebraukuši no Padomju Savienības. “Ebreju kopienas vadība nekad un nekur nav izrādījusi interesi par to, lai Padomju Savienības juridiskā mantiniece Krievija kaut kādā veidā kompensētu to, ko viņa ir nodarījusi. Vai tas ir skaidrojams ar to, ka daudzi bijušie VDK darbinieki atrodas šajā kopienā, vai ar citām lietām? Mēs jau zinām, ka arī ebreju kopienas izpilddirektore bija VDK aģente,” sacīja Kiršteins.
Par sliktu sabiedrības saliedētībai
Deputāts Edvīns Šnore (NA) aicināja atbalstīt viņa priekšlikumu, kas liegtu izmantot piešķirtos miljonus nacistiskās Vācijas un PSRS represīvo iestāžu bijušo darbinieku un aģentu veselības aprūpei.
“Tas ir tāpēc, lai nerastos tāda situācija, ka naudas kompensāciju par totalitāro režīmu upuru mantu saņemtu tie, kuri, piemēram, piedalījās šīs mantas atņemšanā vai sadarbojās ar iestādēm, kuras īstenoja totalitāro režīmu,” aicināja deputāts. Viņš iesniedzis šo priekšlikumu tāpēc, ka viena no aktīvākajām virzītājām, lai naudu varētu izmantot arī šādam mērķim, esot bijusi ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanovska, kuras vārds ir čekas aģentu sarakstā.
Lielākā daļa deputātu nobalsoja pret Šnores priekšlikumu. Deputāts uzskata, ka tas ir nebijis precedents, jo vienai prioritizētai etniskajai grupai tikšot dotas privilēģijas par Latvijas nodokļu maksātāju naudu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un tas nekādā gadījumā neatsaukšoties pozitīvi uz sabiedrības saliedētību.
Cieta arī romi
Šnore iesniedza priekšlikumu, ka finansiāls atbalsts būtu jāsaņem arī romu holokaustā iznīcināto cilvēku mantiniekiem kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kā arī romu kopienas organizācijas atbalstam. Ritvars Jansons (NA) pastāstīja, ka, pēc dažādām pētnieku aplēsēm, Latvijā tika noslepkavoti 2000–3000 romu, kas bija vairāk nekā puse no kopienas. Precīzu skaitli neesot iespējams noteikt arhīvu dokumentu trūkuma dēļ un arī tādēļ, ka romi uzdevās par citu tautību pārstāvjiem. Arī šis priekšlikums netika atbalstīts.
Neatkarīgais deputāts Ralfs Nemiro piedāvāja veidot jaunu labas atlīdzības likumprojektu, kas attiektos arī uz citām iedzīvotāju grupām, piemēram, poļiem un baltkrieviem, iespējams, arī kādām reliģiskajām organizācijām, lai nākotnē vairs nebūtu šādu diskusiju un aizvainojumu. Arī tas tika noraidīts.
Deputāti nāca klajā arī ar priekšlikumu paplašināt mērķus, kādiem izmantot piešķirtos miljonus. Piemēram, tika minēts finansiāls atbalsts Latvijas totalitāro režīmu upuru piemiņas vietu saglabāšanai, taču neguva vairākuma atbalstu. “Skumji un noziedzīgi, ja šo normu nepieņem. Represijās cietušo cilvēku aizsegā no veiklu darboņu puses, kuriem netīk mirušo piemiņa, tiek savākta nauda,” atzina Jānis Dombrava (NA).
Likumprojektā ir norādīts, ka 40 miljonu eiro lielais atlīdzinājums ir galīgs un ebreju kopienai vairs nav nekādu tiesību nākt ar jaunām finansiālām prasībām.
Lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas
* Likumprojekta autori kā tā mērķi ir norādījuši – sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.
* Dokumenta izstrādātāji atzīmējuši, ka pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā, bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās, un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940. gada 17. jūnijam. Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.
* Anotācijā minēts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju – Latvijas pilsoņu vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā. Ņemot vērā to, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.
* Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti, apzinot uz 1940. gada 16. jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī.
Balsojums par likumprojektu
Par: 62
“Jaunā Vienotība”: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Andrejs Judins, Anda Čakša, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Kārlis Šadurskis
“Saskaņa”: Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Inga Goldberga, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Jānis Klišāns, Edgars Kucins, Regīna Ločmele, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš
Zaļo un zemnieku savienība: Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Edgars Tavars
Jaunā konservatīvā partija: Ainars Bašķis, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Krišjānis Feldmans, Juris Jurašs, Linda Medne, Juris Rancāns, Sandis Riekstiņš, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Normunds Žunna
“Attīstībai/Par”: Krista Baumane, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Viesturs Liepkalns, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Mārtiņš Šteins, Inese Voika, Gatis Zamurs
Frakcija “Neatkarīgie”: Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča
Ārpusfrakciju deputāti: Iveta Benhena-Bēkena, Vjačeslavs Dombrovskis, Aivars Geidāns, Janīna Kursīte, Evija Papule, Ļubova Švecova, Atis Zakatistovs
Pret: 18
NA: Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Aleksandrs Kiršteins, Janīna Kursīte-Pakule, Edmunds Teirumnieks, Edvīns Šnore
“Neatkarīgie”: Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Karina Sprūde
Ārpusfrakciju: Kaspars Ģirģens, Artuss Kaimiņš, Māris Mičerevskis, Ivars Puga, Inguna Rībena, Ilga Šuplinska
Nebalso: 17
“JV”: Rihards Kozlovskis
NA: Rihards Kols, Ināra Mūrniece
ZZS: Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Viktors Valainis, Jānis Vucāns
JKP: Līva Kreituse, Eva Mārtuža
AP: Vita Anda Tērauda
“Neatkarīgie”: Aldis Gobzems
Ārpusfrakciju: Aldis Blumbergs, Ēriks Pucens, Didzis Šmits
