
Foto – Shutterstock
Martins van Lezens gan vēl nesteidz ar gala secinājumiem. Un, iespējams, viņam ir taisnība, ja viņš arheoloģiju uzskata par ne īpaši piemērotu jomu, kurā pārbaudīt rīkstniecības efektus. Patiesībā jau mūsu planētas veidols cilvēces atmiņā mainījies ļoti niecīgi: pilsētas, dievnami un cietokšņi allaž stāvējuši vienās un tajās pašās vietās, un to, cik daudz dažādu drupu tūkstošiem gadu laikā zem tā visa uzkrājies, patiešām neviens nevar zināt. Allaž ir tā – kur vien roc, tur obligāti kaut ko atradīsi. Tāpēc Martins van Lezens piedāvā maksimāli piekasīties visam, kas saistīts ar eksperimentiem rīkstniecības jomā, jo tikai tad būs iespējams gluži noteikti kaut ko apgalvot par biolokācijas metodes izmantošanas arheoloģijā noderīgumu vai, gluži otrādi, pilnīgu nederīgumu. 1
Šaušalīga padomju zinātnieku iecere: noķert šimpanzi un sakrustot ar nēģerieti. Kas no tās iznāca?
Senās pazemes civilizācijas: mutanti, citplanētieši vai mīts
Kurš būs pēdējais pāvests? Noslēpumaini pareģojumi par kristietības galu
Rīgas spoki: rēgojas Finks un Grothuss. Vai tiešām arī Vija Artmane?