Strīdi par reformām Eiropas enerģijas tirgū 0
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropā pēdējā laikā krasi ir augušas energoresursu, īpaši dabasgāzes, cenas, un pastāv bažas, ka aukstas ziemas gadījumā enerģijas varētu nepietikt. Neskatoties uz nepatīkamo situāciju, Eiropā nav vienprātības, kā šo enerģijas krīzi risināt.
Tādas valstis kā Francija un Spānija iestājas par nopietnām reformām Eiropas enerģijas tirgū. Citas, to vidū Vācija, uzskata, ka augstās gāzes cenas ir pārejoša parādība, ko izraisījuši pandēmijas radīti satricinājumi. Abas nometnes kopsaucēju nespēja panākt arī oktobra beigās notikušajā Eiropas Savienības enerģētikas ministru sanāksmē Luksemburgā.
Polija prasa “Gazprom” darbības izmeklēšanu
Eiropas enerģijas krīzei nav viena cēloņa. Liela uzmanība šobrīd ir pievērsta Krievijai, kas nodrošina aptuveni 40% no ES dabasgāzes importa. Pandēmijas sākumposmā gāzes imports no Krievijas Eiropā samazinājās, jo bija krities pieprasījums. Pieprasījums tagad ir atjaunojies, bet piegāžu apjomu nav, vēsta raidorganizācija BBC.
Lai arī Krievijas valsts kontrolētā gāzes kompānija “Gazprom” ir izpildījusi saistības attiecībā uz ilgtermiņa gāzes piegādes līgumiem, papildu gāzes piegādes ir bijušas niecīgas.
ES ir izskanējuši rosinājumi sākt izmeklēšanu pret “Gazprom”. Polija ir pieprasījusi Eiropas Komisijai sākt izmeklēšanu pret “Gazprom” par manipulācijām un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu enerģijas tirgū, vēsta izdevums “Politico”. Polijas prasība tomēr neuzliek EK par pienākumu sākt šādu izmeklēšanu.
Putins gaida “Nord Stream 2” sertifikāciju
Gāzes cenu kāpums Krievijai ir devis iespēju izdarīt spiedienu arī politiskajos jautājumos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. oktobrī paziņoja, ka papildu gāzi Eiropa saņems, tiklīdz Vācija apstiprinās Baltijas jūrā izbūvēto gāzesvadu “Nord Stream 2”. “Ja Vācijas regulators apstiprinās gāzesvadu, nākamajā dienā sāksies 17,5 miljardu kubikmetru gāzes piegādes,” uzsvēra Putins. Viņa nosauktais skaitlis ir aptuveni 10% no Eiropai un Turcijai 2020. gadā piegādātās gāzes apjoma, norāda laikraksts “The Financial Times”.
Putins pēc būtības atzīst, ka Krievijai ir papildu gāze, lai to piegādātu Eiropai, tomēr tas netiek darīts. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir aprēķinājusi, ka Krievijai ir iespējas Eiropai piegādāt par aptuveni 15% vairāk gāzes.
“Vai nu Krievija spēlē spēles ar “Nord Stream 2″, vai arī viņiem nav gāzes. Jebkurā gadījumā uz viņiem nevar paļauties,” intervijā “The Financial Times” izteicies konsultāciju firmas “Eurasia Group” analītiķis Henings Gloisteins.
Vācijas Ekonomikas ministrija pagājušajā nedēļā secināja, ka “Nord Stream 2” neapdraud Vācijas vai Eiropas enerģētikas drošību, kas vēl vairāk pietuvina gāzes vada sertifikāciju. Putins tikmēr pagājušajā nedēļā paziņoja, ka “Gazprom” sāks piegādāt papildu gāzi šīs kompānijas gāzes krātuvēm Vācijā un Austrijā. Tas uzreiz ļāva ievērojami nokrist gāzes cenai Eiropā.
Vai būs atgriešanās pie ilgtermiņa līgumiem?
Neskatoties uz Krievijas politiku, Eiropas enerģijas krīzei ir arī citi iemesli. Pēc pandēmijas sākumā piedzīvotā enerģijas pieprasījuma krituma visā pasaulē notiek ekonomikas atgūšanās, kas ļāvusi kāpt energoresursu cenām. Eiropa aizvadītajā desmitgadē ir virzījusies prom no ilgtermiņa gāzes piegādes līgumiem, kas ir piesaistīti naftas cenām, to vietā izvēloties pirkt gāzi tad, kad tā ir nepieciešama.
Tomēr biržās šobrīd ir liels pieprasījums, kas veicinājis gāzes cenu kāpumu. 2020./2021. gadā Eiropa piedzīvoja aukstu ziemu, kas samazināja gāzes krājumus. Augstās gāzes cenas pavasarī un vasarā mudināja atlikt gāzes iepirkšanu uz vēlāku laiku, kad cenas kritīsies. Tomēr tāds brīdis nepienāca.
Eiropa pēdējos desmit gados ir izbūvējusi infrastruktūru sašķidrinātās gāzes importam, kas ļauj dažādot piegādes. Sašķidrinātā gāze nodrošina ap 20% no Eiropas gāzes importa, tomēr šobrīd Eiropai ir grūtības izkonkurēt Āziju par šīs gāzes piegādēm. Gāzes patēriņš Āzijā pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis par 50%, bet Ķīnā pat trīs reizes. Tagad sašķidrinātās gāzes kuģi no Amerikas un Tuvajiem Austrumiem dodas uz Āziju. Vairums gāzes Āzijai tiek piegādāta, balstoties uz ilgtermiņa līgumiem, kas šim tirgum sniedz lielāku stabilitāti, vēsta laikraksts “The Economist”.
“Katru gadu Ķīna piekrastes pilsētās gāzi pieslēdz 15 miljoniem mājokļu. Tas ir salīdzināms ar Nīderlandes un Beļģijas kopējo pieprasījumu gadā. Kad Ķīnā paliek auksti, Britānijā un Vācijā pieaug gāzes cenas,” skaidroja analītiķis Gloisteins. Šo faktoru dēļ gāzes krātuves Eiropā ir aizpildītas par aptuveni 75%. Krievijas gāzes krātuves gan arī ir aizpildītas mazāk nekā parasti.
Enerģijas cenas ir ietekmējusi arī ES politika cīņā pret klimata pārmaiņām.
Pāreja uz atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tostarp, vēja un saules enerģiju, līdz šim nav ļāvusi Eiropai izrauties no gāzes lietošanas atkarības. Turklāt mērķis pāriet uz zaļajiem enerģijas resursiem Eiropā ir mazinājis investoru vēlmi ieguldīt fosilo kurināmo piegādēs, ja reiz šie enerģijas resursi pēc 30 gadiem būs novecojuši, norāda “The Financial Times”.
Atjaunojamie enerģijas resursi šogad nav devuši cerēto enerģijas daudzumu. Atteikšanās no oglēm un nepietiekamā vēja enerģija tikai ir nostiprinājusi gāzes lomu Eiropas enerģijas tirgū.
Vai kodolenerģija ir zaļa?
Enerģijas cenu kāpums Eiropā ir aktualizējis diskusiju par kodolenerģiju, kas nodrošina aptuveni 26% no ES saražotās elektroenerģijas, bet Francijā pat vairāk nekā 70%. Desmit ES dalībvalstis ar Franciju un Poliju priekšgalā ir piedāvājušas kodolenerģiju kā risinājumu enerģijas krīzei un cīņai pret klimata pārmaiņām.
Šīs 10 dalībvalstis aicinājušas Eiropas Komisiju iekļaut kodolenerģiju ES zaļo enerģijas resursu lokā, kas ļauj valdībām un investoriem noteikt, kuri enerģētikas projekti ievēro Parīzes klimata vienošanos. Tas ļautu samazināt kodolenerģijas izmaksas.
Pret šiem centieniem iestājas citas ES dalībvalstis, tostarp Vācija. Dalībvalstis joprojām asi cīnās par to, vai kodolenerģija ir uzskatāma par “zaļu” vai “netīru” enerģijas avotu. Eiropas valstu vidū krasi atšķiras nostāja par kodolenerģijas turpmāku izmantošanu.
Šā gada decembrī Vācija slēgs trīs no atlikušajiem sešiem kodolreaktoriem. Atlikušie trīs darbību beigs nākamgad. Tikmēr vairākas citas valstis, tostarp Francija, runā par jaunu kodolreaktoru būvniecību. Eiropai virzoties uz zaļo ekonomiku un atsakoties no fosilās degvielas izmantošanas, cīņa par kodolenerģijas vietu un lomu noteikti turpināsies.
