Strīdi par maksājumiem var pāraugt zemes karā 0
Kad nākamajā ES finanšu periodā dabūjamais tiešmaksājumu apjoms izcīnīts, lauksaimnieku organizācijas diskutē, kā sadalīt 1,7 miljardus eiro (1,2 mljrd. latu) lielo tiešmaksājumu aploksni. Diskusijās par piemērotāko maksājuma modeli jānovērtē, kurš būtu vienkāršāks, nodrošinātu pamestās zemes apgūšanu un 2 miljonu ha sasniegšanu, atbalsta līmeņa pieaugumu un mazāk negatīvu ietekmi uz zemes cenām.
ES kopējās lauksaimniecības politikas reforma piedāvā Latvijai iespēju izvēlēties: turpināt vienotā platību maksājuma (VPM) shēmu vai ieviest pamata maksājuma shēmu (PMS), kas balstīta uz maksājumu tiesībām.
Jūnijā Zemkopības ministrija izstrādāja “Nākotnes tiešo maksājumu kalkulatoru”, kurā lauksaimnieki varēja ievadīt savas saimniecības datus un saņemt provizorisko aprēķinu tiešmaksājumiem no 2015. gada. Sarēķinot tos un salīdzinot ar iespējamo ieguvumu no pārejas uz maksājumu tiesību sistēmu, lauksaimnieku organizācijas sadalījušās divās nometnēs. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Jauno zemnieku klubs iestājas par esošās sistēmas saglabāšanu. Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija vēlas jauno sistēmu.
“Pēc konsultācijām ar lauksaimnieku organizācijām Zemkopības ministrija pieņēmusi lēmumu 2014. un 2015.gadā turpināt vienotā platības maksājuma īstenošanu. VPM tiks turpināts, jo tā ir vienkāršāka atbalsta shēma un dos iespēju apgūt līdz šim pamestās lauksaimniecības zemes. Attiecībā uz 2016. gadu un turpmākajam gadiem, lēmums tiks pieņemts nākamajā gadā, pēc pētījuma saņemšanas,” skaidroja Rigonda Lerhe, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece. Ar ko atšķiras jaunā piedāvātā sistēma no esošās?
Iespējams kariņš par maksājumu tiesībām
Mūsu lauksaimniekiem jaunā PMS patiesībā ir veco dalībvalstu sistēma, kas balstās uz ražošanas vēsturi.
Lai saņemtu pamata maksājumu, jābūt piešķirtām maksājuma tiesībām. Tās piešķirtu tikai tām personām, kuras 2013. gadā saņēmušas tiešos maksājumus. Tās piešķirtu pirmajā pamata maksājumu shēmas ieviešanas gadā (to skaits atkarīgs no hektāru skaita, kurus lauksaimnieks deklarē maksājumu shēmas ieviešanas gadā). Tas nozīmē, ka šis “atskaites gads” var kļūt par “brāļu kara” gadu, kurā lauksaimnieki centīsies iegūt apsaimniekošanā (nomā) iespējami daudz zemes, lai ilgākam laikam iegūtu maksājuma tiesības. Tālāk tās varētu pārdot tāpat kā tagad piena kvotas.
Jāsaprot gan, ka maksājuma tiesības ir “rūsējoša nauda”. Tāpat kā tagad lauksaimniekam katru gadu jādeklarē lauksaimniecības platības, vienlaikus būs jāaktivizē arī maksājuma tiesības. “Maksājumu var saņemt tikai par hektāru skaitu, kuram ir atbilstošs maksājumu tiesību skaits. Piemēram, ja ir 5 ha, bet tikai 3 maksājumu tiesības, tad maksājumu var saņemt tikai par 3 ha, aktivizējot 3 maksājumu tiesības, un otrādi, ja ir 3 ha un 5 maksājumu tiesības, tad aktivizēt un maksājumu saņemt var tikai par 3 maksājumu tiesībām un 3 ha,” apliecina Zigmārs Ķikāns, ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietnieks.
“Teorētiski, pērkot un pārdodot maksājumu tiesības (it īpaši, ja mainās nomas zemēm un produkcijas veidiem), ir iespējams, ka vienai un tai pašai saimniecībai būs platības ar dažādām maksājumu tiesību vērtībām. Kaimiņiem tās atšķirsies. Radīsies nevienlīdzīga konkurence starp blakus strādājošām saimniecībām,” vērš uzmanību Indulis Āboliņš, Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks.
“Maksājumu tiesības nav piesaistītas konkrētam hektāram. Ja, piemēram, īpašnieks lauž nomas līgumu ar zemes apsaimniekotāju, maksājumu tiesības paliek pie pēdējā. Ja tiesības netiek aktivizētas divu gadu laikā, tad tās tiek ieskaitītas valsts rezervē,” kārtību skaidro Zigmārs Ķikāns. “Minētajā piemērā saimniekam tad divu gadu laikā būtu vai nu jānomā zeme citur, vai arī šīs tiesības jāpārdod vai arī jāiznomā citam. Lai saņemtu pamata maksājumu, atbilstošam hektāru skaitam jābūt pretī maksājumu tiesību skaitam.”
Sašūpos zemes tirgu
“Saimniecības nav nostabilizējušās, zemes staigā šurpu turpu nomā no viena saimnieka pie otra, atkarota zeme no krūmiem, ienāk jaunie lauksaimnieki, citi sāk ražošanu citā nozarē – tām saimniecībām VPM sistēma ir izdevīgāka nekā maksājumu tiesību sistēma, uzskata Indulis Āboliņš.
“Mūsu mērķis ir atgriezt ražošanā pēc iespējas vairāk lauksaimniecībā izmantojamās zemes,” atgādina Āboliņš. “Maksājumu tiesības šai platībai nebūtu garantētas – ja rezerve būs iztukšota, zemniekam tās vajadzēs pirkt. Savukārt krūmiem atkarotā zeme no 2015. gada uz VPM varēs pretendēt.” Kā zināms, šobrīd tiešmaksājumi pienākas 1,6 miljoniem hektāru zemes, bet tiek lēsts, ka nākamajā periodā varēs apgūt 1,8 miljonus, kaut gan teorētiski varētu pat virs 2 miljoniem.
“Jaunā sistēma ir noslēgtāka jaunu hektāru ienākšanai, jo jaunu maksājumu tiesību piešķiršanu ierobežo valsts rezerves lielums, kas var būt tikai līdz 3% no pamata maksājumu shēmas kopējā atbalsta apjoma,” norāda Zigmārs Ķikāns.
“Cerības, ka, ieviešot maksājumu tiesības, īpašnieki nelauzīs nomas līgumus, var nepiepildīties,” brīdina Ginta Jakobsone, LOSP vadošā eksperte. “Dzīvē ir dažādas civiltiesiskās attiecības. Ir gadījumi, kad īpašnieks deklarē zemi, pats piesakās platību maksājumiem un noslēdz līgumu par zemes apsaimniekošanu. Ir gadījumi, kad īpašnieks pats apsaimnieko daļu un daļu iznomā. Maksājumu tiesības nomas zemju staigāšanu novērš tikai tajā gadījumā, kad īpašnieks visu zemi iznomā un pats nepretendē uz maksājumiem. VMS ieviešanas gadā īpašnieki gribēs dabūt maksimumu, un tas var radīt haosu.”
Tā kā uzskati pretēji, lauksaimnieku organizācijas piekritušas 2015. gadā paturēt pašreizējo maksājumu shēmu.
Lopkopjiem izvēlēties sarežģītāk
Piena un gaļas lopkopības saimniecībām vecā sistēma būs neizdevīgāka, atzīst aptaujātie lauku speciālisti. Respektīvi tie, kam maz zemes, precizē Ginta Jakobsone. No visām LOSP aptvertajām organizācijām Latvijas Piena ražotāju asociācija bija vienīgā, kam izdevīgāka būtu jaunā sistēma. “No otras puses, pārāk liela paļaušanās uz ražošanas vēsturi arī ir riskanta. Piemēram, ceturtajai daļai no atdalītā maksājuma par piena saņēmējiem šodien nav nevienas govs! Savukārt citas ražojošās piena lopkopības saimniecības to nesaņem,” norāda Indulis Āboliņš. “LOSP risinājumu saredz saistītā atbalsta izmantošanā, kas iespējams 13% apmērā no tiešmaksājumiem,” tā Jakobsone piedāvā samazināt risku.
Ministrija un lauksaimnieku organizācijas vienojušās 2015. gadā turpināt VPM.
VIEDOKĻI
Raitis Ungurs, Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs: “Ja Latvija ieviestu pamata maksājuma shēmu, tad jaunajiem lauksaimniekiem atbalsts būtu krietni mazāks, jo nav darbības vēstures, tāpēc jaunajiem lauksaimniekiem vienīgā iespējamā ir VPM shēma. Mūs dara bažīgus lielo saimniecību izveidošanās, jo to nākotne var būt tāda pati kā lielo pārstrādes uzņēmumu nākotne Latvijā, kas agrāk vai vēlāk nonāk ārzemju investoru īpašumā, tikai šajā gadījumā uzņēmumi aiziet komplektā ar Latvijas zemi.”
Ieva Alpa Eizenberga, Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, Zemnieku saeimas valdes locekle: “Zemnieku saeima savu lēmumu vēl nav pieņēmusi – pārāk daudz neskaidrību: kādas likmes katrā gadījumā, kāda būs aktīvā lauksaimnieka definīcija, kāds MLA un agrovides atbalsts? Kā piensaimniece, kura iestājas par ražošanas tālāku attīstību, esmu gatava roku pacelt par maksājumu tiesībām, bet ir sīki faktori, kas to padara drebelīgu. Piemēram, no regulas pazudis references gads, pēc kura piešķir maksājumu tiesības. Kāds būs valsts atbalsts? Tāpēc kā piensaimnieku pārstāve LOSP balsoju pret VPM turpināšanu. Lauksaimnieku organizācijas kļūst histēriskas ne jau iespējamā kariņa dēļ, bet informācijas trūkuma dēļ.”
