Ministri strīdas par sertifikāta turpmāko likteni 211
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lielākā daļa ministru ir neapmierināti, ka epidemioloģiskās drošības ierobežojumu atcelšana notiek tik lēni, un uzskata, ka daļa jāatceļ jau līdz ārkārtējās situācijas beigām, kas Latvijā noteikta līdz 28. februārim.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) vakar valdības sēdē teica, ka tās Covid-19 izplatības prognozes, kuras rādītas Ministru kabinetam pirms mēneša, bijušas “absolūti neakurātas un katastrofāli nepareizas”.
Jāatgādina, ka atsevišķi eksperti prognozēja krietni lielāku slimnīcās ievietoto cilvēku skaitu, nekā tas ir patlaban.
Piemēram, vēstot par šā gada 6. janvārī valdības sēdē runāto un ekspertu prezentētajiem modelēšanas rezultātiem, ziņu aģentūra LETA rakstīja: “Epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis atzina, ka joprojām lielākais nezināmais ir Covid-19 omikrona paveida infekciozitāte salīdzinājumā ar Covid-19 deltas paveidu.
Ja omikrona paveids būs divas reizes infekciozāks par deltu, ko epidemilogs prognozē izmantojis kā bāzes datus, tad jau janvāra beigās un februāra sākumā vairāk nekā 25 000 cilvēku būs inficēti, savukārt slimnīcās būs vairāk nekā 6000 Covid-19 pacientu.”
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits tūkstoša robežu pārsniedza šonedēļ, 8. februārī slimnīcās ārstējies 1051 kovida pacients.
Savukārt par inficētajiem ir šādi aktuālākie dati – 7. februārī reģistrēti 11 144 jauni Covid-19 gadījumi (4399 nebija vakcinēti, 6745 bija vakcinēti); divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs bijis 6301,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Latvieši brauc uz kaimiņzemēm
Premjeru Kariņu izlēmīgākai rīcībai tagad esot iedvesmojušas arī Igaunijas un Lietuvas premjerministres, ar kurām viņš tikās pagājšnedēļ.
“Latvijai izejas stratēģija no pandēmijas būtu jāsalāgo ar Lietuvu un Igauniju, jo saslimstības rādītāji visām trim valstīm ir ļoti līdzīgi. Arvien grūtāk saprast, kā mums vēl var būt slēgtas nozares, ja kaimiņvalstīs tās nav slēgtas, un ironiskā kārtā mūsu tautsaimniecībai par apgrūtinājumu kļūst tas, ka cilvēki brauc uz kaimiņzemēm.
Kā man sacīja Igaunijas premjerministre, viņa Latviju apbrīnojot, cik mēs esot bagāta valsts, ka joprojām varam atļauties turēt nozares slēgtas un no nodokļu maksātāju naudas maksāt īpašniekiem par nestrādāšanu. Lielākais individuālais finansējuma saņēmējs patlaban ir azartspēļu īpašnieki. Latvieši aktīvi brauc uz ūdens atrakcijām Pērnavā. Jāvaicā, vai esošie ierobežojumi kalpo sākotnējiem mērķiem – pasargāt slimnīcas no pārslodzes un novērst mirstību?”
Kaut gan Kariņš un visi ministri, izņemot veselības ministru Danielu Pavļutu (“Attīstībai/Par”), bija par to, ka būtu jāpagarina nosacījums par vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu līdz ārkārtējās situācijas beigām, proti, līdz 28. februārim, tomēr par to vakar nevienojās.
Patlaban noteikts, ka no 15. februāra Latvijā stāsies spēkā sertifikātu derīguma termiņš – no šā datuma paredzēts rēķināt, vai pēc pēdējās vakcinācijas devas saņemšanas nav jau apritējis noteiktais dienu skaits, pēc kura ieteikta balstvakcinācija.
Balstvakcinācijas sertifikātam nav noteikts derīguma termiņš.
Arī ja pārslimots Covid-19 un saņemtas divas potes, tad sertifikātam nav noteikts derīguma termiņš (pārslimošanas faktam ir jābūt apstiprinātam ar testu laboratorijā).
Par ko vienojās
Tomēr par vienu Covid-19 sertifikāta aspektu valdībai izdevās pieņemt lēmumu, proti, līdz 28. februārim tika pagarināts atstādināšanas termiņš gan publiskajā, gan privātajā sektorā tiem nodarbinātajiem, kuriem nav kovida vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.
Atgādināšu, ka no aizvadītā gada 15. novembra stājās spēkā noteikums, kas ļāva darba devējiem nepielaist pie pienākumu pildīšanas tos darbiniekus, kuriem nebija šā sertifikāta.
Dīkstāvē esošajiem darbiniekiem bija dots trīs mēnešu termiņš, lai iegūtu sertifikātu, bet, ja tas netiktu izdarīts, tad 15. februārī darba devējs šādus cilvēkus drīkstētu atbrīvot no darba.
Valdība mīkstināja epidemioloģiskās drošības ierobežojumus arī izglītības iestādēs.
Sākot ar pirmdienu, Covid-19 kontaktpersonas varēs neievērot desmit dienu mājas karantīnas nosacījumus.
Pavļuts aicina neforsēt
Premjers Krišjānis Kariņš, viņa partijas biedrs finanšu ministrs Jānis Reirs, kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) un viņa partijas biedrene Anita Muižniece uzsvēra, ka ir daudz tādu cilvēku, kuri saņēmuši divas vakcīnu devas un saslimuši ar kovidu, bet viņiem laboratoriju lielās noslodzes dēļ nav bijusi iespēja oficiāli apliecināt slimības faktu, un līdz ar to viņi nevar saņemt izslimošanas sertifikātu.
Reirs norādīja, ka nedrīkst izlikties, ka nav šīs problēmas, un ka šiem cilvēkiem atbilde jāsniedz, negaidot līdz 15. februārim.
Taču Pavļuts kolēģiem atgādināja, ka valdība daudzās sēdēs esot runājusi par balstvakcinācijas nozīmi, lai pasargātu iedzīvotājus “omikrona superviļņa apstākļos”, un vienojusies, ka nepieciešams ieviest sertifikāta derīguma termiņu.
Ministrs apgalvoja, ka esot tikai 12% tādu cilvēku, kuri kaut kādu iemeslu dēļ līdz šim neesot laikus saņēmuši balstvakcināciju, bet tie, kuriem laboratoriski nav apstiprināts pārslimošanas fakts, esot pavisam neliela daļa.
Viņš aicināja neforsēt valdības sēdē sertifikāta termiņa ieviešanas atlikšanu, kamēr koalīcija nav vienojusies par turpmāko Covid-19 sertifikāta politiku.
