Strīdas, kā apturēt būvniecību 0
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, apspriežot otrajam lasījumam gatavotos Būvniecības likuma grozījumus, nespēj vienoties par aizliegumu būvuzņēmējam turpināt būvniecību, ja izsniegtā būvatļauja ir apstrīdēta.
Vakar komisijas deputāti ar balsu vairākumu noraidīja komisijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) iesniegto priekšlikumu, kas paredzēja pretējo, proti, būvatļaujas apstrīdēšana vēl neaptur iesākto būvēšanos. Kaut arī tā apstrīdēta pašvaldībā, būvēšanos varētu turpināt līdz tiesas lēmumam. Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka šis priekšlikums novērstu būtiskus trūkumus būvniecības procesa tiesiskajā regulēšanā.
Kā zināms, pašlaik ikviens iedzīvotājs var apstrīdēt būvuzņēmējiem izsniegtās būvatļaujas gada laikā, skaitot no to izsniegšanas dienas. Februāra sākumā Saeima, skatot Būvniecības likuma grozījumus pirmajā lasījumā, konceptuāli atbalstīja priekšlikumu saīsināt būvatļaujas apstrīdēšanas termiņu līdz vienam mēnesim. Ja pašvaldībai likumības novērtēšanai būtu nepieciešams vairāk laika, tad šo termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem.
Būvuzņēmēji un viņu sabiedriskās organizācijas atbalsta būvatļauju apstrīdēšanas termiņa saīsināšanu līdz vienam mēnesim. Latvijas Būvnieku asociācijā uzskata, ka apstrīdēšana četru mēnešu laikā būtībā nozīmē to, ka būvēšanos būtu iespējams atsākt tikai pēc deviņiem mēnešiem.
Kamēr apstrīdēto būvatļauju likumību nav atzinusi tiesa, tikmēr viņiem iesāktā būvēšanās jāaptur, jau uzceltu ēku nevar nodot ekspluatācijā un reģistrēt zemesgrāmatā. Būvuzņēmējiem nav drošības, ka sāktā būvēšanās netiks apturēta uz gadiem, ņemot vērā tiesu noslogotību. Kā uzņēmēji uzskata, viņiem jācieš zaudējumi, paveras iespēja apturēt būvniecību bez redzama iemesla, tāpat izmantot šo likuma pantu, lai izspiestu naudu vai lai nostumtu malā nevēlamus konkurentus. Viņuprāt, būvprojektu varētu apstrīdēt nevis celtniecības gaitā, bet iekams tas vēl nav izstrādāts.
Vjačeslava Dombrovska un būvuzņēmēju pusē nostājās Ekonomikas ministrija, Ārvalstu investoru padome, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija un būvuzņēmēju sabiedriskās organizācijas.
Bet otrā pusē bija gan deputāti, gan Saeimas Juridiskais birojs, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, sabiedriskās politikas centrs “Providus”, Vides konsultatīvā padome.
Kā spriež priekšlikuma pretinieki, ja pēc apstrīdēšanas nelikumīgu būvēšanos tomēr var turpināt, tiek radīti zaudējumi dabai, vietējiem iedzīvotājiem, arī pašvaldībām.
Ar vieglu roku izsniegtās būvatļaujas dažādiem apšaubāmiem projektiem liecinot par pašvaldību un būvvalžu vadītāju korumpētību.
Bet būvuzņēmēji uzskata, ka lielākie zaudējumi ir viņiem. Būvatļauju apturēšana ar sadomātu ieganstu būvniecības gaitā kaitē gan ārvalstu, gan pašmāju būvniekiem. Pēc viņu domām, šāda kārtība nosit jebkādu vēlēšanos ieguldīt naudu lielu būvniecības projektu īstenošanā.
