Cik atļaut medīt? Lūšu tagad vairāk, nekā iestājoties Eiropas Savienībā 1
Elegantajam, skaistajam un noslēpumainajam lūsim Latvijā klājas labi, tā vismaz rāda dati. Turpretim Lietuvā un Igaunijā lūsim ir nelabvēlīgs populācijas stāvoklis. Atšķirība? Latvijā lūsi medī, Lietuvā un Igaunijā lūšu medības nenotiek.
Spriež, vai ļaut medīt
Pēdējos gados Latvijā tiek noteikts nomedīšanas apjoms 150 indivīdu apmērā, un pastāv kopēja vienošanās, ka šis ir maksimālais nomedīšanas limits, kāds būtu. Lūsis atšķirībā no vilka, Latvijā nav saņēmis ģeogrāfisko izņēmumu, kā tas ir, piemēram, vilkam, tādēļ ir stingri nosacījumi, kas jāievēro, lai medības varētu notikt. Pašlaik spēkā ir sugas aizsardzības plāns, kas paredz t. s. adaptīvo populācijas apsaimniekošanu, proti, ja ir izmaiņas populācijā, ir iespēja ātri pielāgot medību slodzi.
13. novembrī Valsts meža dienests (VMD) rīkoja lūšu nomedīšanas apjoma apspriešanas sanāksmi, kurā piedalījās ne tikai medniekus pārstāvošās organizācijas, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes un Vides konsultatīvās padomes (VKP) pārstāvji – Jēkabs Dzenis un Lelde Eņģele, kā arī Lielo plēsēju monitoringa veicējs Dr. biol. Jānis Ozoliņš. Uzdevums – spriest par to, kādu šajā medību sezonā noteikt nomedījamo lūšu apjomu.
Monitoringi
Latvijā lūsis ir viens no visvairāk pētītiem medījamiem dzīvniekiem līdzās vilkam. Tiek veikti būtībā divi paralēli pētījumi, kas viens otru papildina, proti, Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava” veic speciālo monitoringu, kas saņem finansējumu no Medību saimniecības attīstības fonda, bet VMD veic fona monitoringu, kurā tiek novērtēts lūšu populācijas apjoms, kurā absolūti brīvprātīgi piedalās arī mednieki.
Daudzus mulsina tas, ka VMD un zinātnieku dati atšķiras. Pēc VMD datiem, Latvijā uzskaitīti 1452 lūši, izmantojot novērojumus, pēdas, kā arī atstātās lūšu zīmes un citus faktorus. Savukārt zinātnieki dod skaitli, kas ir ap 500 indivīdu. Atšķirība ir tāda, ka zinātnieku novērtējums ir absolūti minimālais, mazāk par 500 lūšiem Latvijā nav, nevis kopējās populācijas novērtējumu.
Sanāksmē Dr. biol. Ozoliņš atzina, ka zinātnieku un VMD dati nav pretrunā, bet gan norāda uz vienām un tām pašām tendencēm. Ir skaidrs, ka populācija ir stabila, tai klājas labi, jo šobrīd Latvijā ir teju vai divas reizes vairāk lūšu nekā tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā, un, iespējams, kontrolētas, ilgtspējīgas medības ir bijis tieši tas, kas lūsi ir pasargājis, ļaujot populācijai skaitliski pieaugt.
Problēmas
Šā gada zinātnieku monitorings norādījis uz dažādām tendencēm, kuras līdz galam zinātnieki nevar izskaidrot. Pagājušajā sezonā nomedīti vairāk tēviņu nekā mātīšu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Zinātnieki nevarēja sniegt viennozīmīgu skaidrojumu, kāpēc tā, bet izskanēja viedoklis, ka, iespējams, šis ir populācijas pašregulācijas process. Kad populācijai klājas labi, dzimst vairāk tēviņu nekā mātīšu.
Šo apgalvojumu zinātnieki nenoliedza. Piemēram, starp nomedītajiem vilkiem tēviņu pārsvars nav nekāds pārsteigums. Tāpat zinātnieki konstatējuši, ka pagājušā gadā mazinājusies lūšu mātīšu vidējā auglība. Ņemot vērā šos datus un citus aspektus, zinātnieki rekomendē šajā medību sezonā, vadoties pēc piesardzības principa, samazināt medību slodzi. Mednieku pārstāvošās organizācijas gan norādīja, ka grūti spriest par iespējamām negatīvām tendencēm populācijā pēc viena gada rādītājiem, bet Jēkabs Dzenis aicināja rīkoties uzmanīgi, iesakot samazināt sezonu par vienu mēnesi, kā arī nosakot limitu – 60 indivīdu apjomā. Savukārt Lelde Eņģele bija deleģēta paust VKP viedokli, nosakot limitu 0 apmērā.
Uz šādu piedāvājumu mednieki gan norādīja, ka lūšu skaits nav samazinājies tik dramatiski, lai pieņemtu šādu lēmumu, piedevām vēl atgādinot, ka pēdējos desmit gadus populācija ir bijusi stabila. Mednieki un arī VMD norādīja uz to, ka likumīgas un kontrolētas medības ir tas instruments, kas nodrošina iespēju zinātniekiem iegūt datus, kā arī pasargā lūsi no malumedību draudiem.
Fakti un piemēri visā pasaulē liecina par to, ka stingri medību aizliegumi populācijas ietekmē daudz negatīvāk nekā regulētas medības. Kā skaidroja mednieki, medību iespējas to cilvēku acīs, kuriem ar šiem dzīvniekam jāsadzīvo ikdienā, piešķir tiem vērtību. Tajā brīdī, kad vērtība tiek likvidēta, nereti dzīvnieki daudzu acīs kļūst par kaitīgiem. Tādu piemēru ir daudz visā pasaulē, sākot ar Āfrikas lielajiem kaķiem un beidzot ar kalnu āžiem Pakistānā, Himalaju tāriem Nepālā un aibeksiem Itālijā.
Lelde Eņģele gan mēģināja oponēt, argumentējot, ka mūsu sabiedrība šajā ziņā esot aizvēsturiski domājoša. Uz ko saņēma atbildi, ka mednieki vēlas, lai Latvijas mežos būtu lūši, un dara visu iespējamo, lai tas tā būtu, lai gan dabas aizstāvjiem bieži ir grūti to saprast. Ja mežā nav lūšu, tad nav arī lūšu medību, tā mednieki.
Lēmums
Visticamāk, lai mazinātu medību slodzi, tiks par vienu mēnesi samazināta medību sezona, kas varētu sākties 1. janvārī, nevis decembra sākumā kā līdz šim. Par to, vai samazinās arī limitu, vēl spriedīs VMD. Labā ziņa ir tāda, ka šajos apstākļos nav jāmaina Medību noteikumi, un pastāv iespēja, ka gadījumā, ja lūšu populācijas stāvoklis nākamgad ir labs, būs iespējams sezonu atkal pagarināt, kā arī noteikt citu nomedīšanas limitu. Vēl viens jaunums – visticamāk, turpmāk zinātniekiem būs jānogādā visu nomedīto lūšu paraugi analīžu veikšanai, kā arī medniekiem būs jāizpilda anketa par lūšu medību slodzi.
