Stress traucē karjeras attīstībai 0
LASĪTĀJA JAUTĀ
“Nekautrējos atzīt, ka esmu sieviete karjeriste. Lai gan vīrs un radinieki manu dzīves filozofiju īsti neatbalsta, man ir lielas ambīcijas, mērķi, un pamazām uz tiem arī virzos. Taču mana karjeras attīstība būtu daudz straujāka, ja es spētu pārvarēt stresu – uzstājoties auditorijas priekšā. Turklāt nav nozīmes, tie ir pieci vai pieci simti cilvēku. Ja visi ir pievērsušies man un gaida, ko teikšu, prāts pilnībā iztukšojas un šķiet, ka neko vairs nezinu. Vai to ir iespējams sevī izmainīt?”
Atbild psiholoģe, EMDR (desensibilizācija un traumu pārstrāde ar acu kustībām) terapeite, koučs Kristīne Šterna (www.domuspeks.lv)
Atbildot uz jūsu jautājumu, sākšu ar stresa definīciju. Stress ir neatbilstība, līdzsvara trūkums starp prasībām un cilvēka spējām tikt ar tām galā (Richard Lazarus, 1966). Respektīvi, stress mēdz parādīties situācijās, kad cilvēkam nepietiek resursu – noteiktas zināšanas, prasmes vai pieredze. Tā var būt arī laika vai materiālo resursu nepietiekamība, veselības problēmas utt.
Stresam ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz organismu. Pozitīvais stress tiek dēvēts par eistresu. Šis stress mobilizē – palīdz sakoncentrēties, piemēram, uzstāšanās vai sporta sacensību laikā. Tādos gadījumos neliels stress pat ir ieteicams. Taču ikdienā mums visbiežāk nākas saskarties ar negatīvo stresu – distresu. Turklāt, ja tas kļūst hronisks, tad būtiski samazina dzīves kvalitāti, negatīvi ietekmē veselību un pašsajūtu. Distresa ietekmē pazeminās arī darba snieguma kvalitāte.
Ieminējāties, ka vīrs un radinieki jūsu vēlmi nodoties karjerai īsti neatbalsta. Un patiešām, izrādās, ka arī nepietiekams psiholoģiskais atbalsts ģimenē var negatīvi ietekmēt stresa noturību, jūsu gadījumā – radot grūtības uzstāties auditorijas priekšā. Pētnieki norāda, ka sociālais atbalsts (palīdzība, kas sniegta savstarpējās attiecībās; ģimenes, draugu, kolēģu atbalsts) ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, lai pārvarētu grūtas un ar stresu saistītas situācijas. Lai situācija mainītos uz labu, iesaku izrunāties ar vīru un radiniekiem, uzzinot patiesos iemeslus, kāpēc viņi nesniedz atbalstu, kad runa ir par jūsu karjeras gaitām. Varbūt to nosaka atšķirīgas pamatvērtības un uzskati? Bet varbūt šādā veidā viņi cenšas norādīt, ka vēlas ar jums kopā pavadīt vairāk laika? Ja sarunas nevirzās uz priekšu, var noderēt psihologa vai psihoterapeita konsultācijas.
Vēl psiholoģijas nozarē tiek lietoti jēdzieni – “sociālā veicināšana” un “sociālā kavēšana”. Sociālā veicināšana ir parādība, kad indivīds, darbojoties citu cilvēku klātbūtnē, gūst labākus rezultātus. Bet sociālā kavēšana ir novērojama situācijās, kad citu klātbūtnē rīcības efektivitāte samazinās. Turklāt, ja uzdevuma izpildei nepieciešamās prasmes nav pietiekami apgūtas, ir lielāks risks piedzīvot sociālo kavēšanu.
Jūtīgāki pret citu cilvēku klātbūtni ir indivīdi, kurus ļoti uztrauc viņu rīcības novērtējums, kas arī var būt viens no iemesliem grūtībām uzstāties. Tāpēc būtu ieteicams paaugstināt savu pašapziņu, kā arī patstāvīgi vai ar speciālista palīdzību attīstīt prasmes, kas nepieciešamas publiskas uzstāšanās laikā.
Cilvēka spēju pārvarēt izaicinošas dzīves situācijas pozitīvi ietekmē arī dzīvesspēks. Tas ir indivīda iekšējais resurss – raksturs, dzīves enerģija, kas kalpo, lai palīdzētu cilvēkam pārvarēt grūtības, kā arī motivētu mācīties no pieredzes un sekmētu izaugsmi.
Dzīvesspēks ir pozitīvi saistīts ar cilvēka apmierinātību ar dzīvi, optimismu, pašefektivitāti, pašcieņu un sociālo atbalstu. Tas nozīmē, ka, paaugstinot vienu vai vairākus iepriekš minētos faktorus, paaugstināsies dzīvesspēks, tādējādi arī stresa noturība un spēja uzstāties auditorijas priekšā.
Vēl stresa mazināšanā var palīdzēt:
* dziļā (diafragmālā) elpošana – elpošana ar vēderu, kad lēni un dziļi ieelpojam un izelpojam, koncentrējoties uz savu elpu. Dziļā elpošana palīdz pārvarēt stresa fiziskos simptomus, palēnināt sirdsdarbības ritmu un pazemināt asinsspiedienu;
* progresīvā muskuļu relaksācija – dažādu muskuļu grupu pakāpeniska sasprindzi-nāšana un atbrīvošana. Ieteicams enerģiski sasprindzināt katru muskuļu grupu no 7 līdz 10 sekundēm (koncentrējoties uz konkrēto muskuļu grupu), pēc tam atbrīvoties;
* apzinātības prakse, arī meditācija palīdz atslābināties, nomierināt prātu un kļūt vairāk apzinātam.
