M. Libeka: – Vai strēlnieku bataljonu izveides simtgade ir jūsu privāta, nevis valstiska iniciatīva? 21
A. Balcers: – Jā, tā ir mūsu privāta iniciatīva, jo uzskatām, ka strēlnieku paveiktais ir jāgodina. Aizgāju ar šo ideju pie NBS komandiera Raimonda Graubes, piedāvāju rīkot vēsturisko tautas un armijas gājienu. Viņš ideju atbalstīja. Tauta kopā ar armiju dosies gājienā uz 11. novembra krastmalu. Krastmalā būs armijas teltis, kas būs nosauktas strēlnieku pulku vārdos. Katrā teltī būs armijas karavīri, cilvēki varēs pārbaudīt savas intelektuālās un fiziskās spējas. Būs interesanti – lidos helikopteri, pa Daugavu brauks ātrgaitas kuteri. Mēs ceram, ka šie svētki kļūs par tradīciju. Daži teiks, ka mums ir 11. novembris, Lāčplēša diena. Jā, tie ir mūsu uzvaras svētki, bet 1. augusts būs tautas un armijas svētki. Mums vajag vairāk svētku un tajos jāgodina strēlnieki, leģionāri un nacionālie partizāni.
Ģ. Vikmanis: – Kas paredzēts svētku muzikālajā repertuārā?
E. Lipors: – Mēs dziedāsim senās karavīru tautasdziesmas, streļķu dziesmas, kā arī leģionāru un nacionālo partizānu dziesmas. Vai zinājāt, ka “Kas kaitēja nedzīvoti” ir slīpēta trīsdesmit reizes, kamēr strēlnieki gāja no Orlas līdz Perekopam? “Skyforger” repertuārā arī būs strēlnieku tematika. Koncertā uzstāsies Ingus Pētersons, Ance Krauze un Lauris Reiniks ar strēlnieku, leģionāru un nacionālo partizānu dziesmām uzstāsies koncertā.
– “Vilki” pērn ar dziesmu un videoklipu “Tumšis bija, gaišis tapa” iestājās pret Latvijas zemes iztirgošanu ārzemniekiem. Kāpēc izvēlējāties šādu protesta formu?
– Mūsu kopas dalībnieks Uģis Treide bija idejas autors. Videoklips ir par to, ka latviešu karavīrs sargā savu zemi. Tajā paužam, ka zeme ir jāsargā un nav jāiztirgo. Mēs neejam politikā. Karavīrs nav politiska persona, bet bieži vien, kad politiķi uztaisa “sulu”, karavīriem tā ir jāizstrebj.
– Jūs arī 4. augustā piedalīsieties protestā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā…
– Mēs to darīsim, jo nevaram paredzēt šīs ieceres sekas. Ja mums jāuzņem 250 bēgļu ar visām ģimenēm, tad ar laiku bēgļu var kļūt vēl vairāk. Nav taču tāda režīma kā PSRS, kur viss ir nolemts, mums ir iespēja teikt savu vārdu. Mūsuprāt, pēc 30 gadiem plānotajai bēgļu uzņemšanas politikai būs negatīvs rezultāts.
Ē. Eriksons: – Jāsaprot, ka padomju kolonizācijas laikā Latvijā iebrauca 700 000 kolonistu. Atmodas gados bija akcijas pret jauna HES un Rīgas metro būvniecību, jo toreiz pastāvēja draudi, ka Latvijā iebrauks papildu migranti. Es nevēlos, lai mani bērni jautātu, kāpēc mums jānotur tas, kas pieder mums. No ES puses netiek ņemtas vērā divas lietas: Latvijas nacionālais sastāvs, jo divās lielākajās valsts pilsētās mazākumtautību pārstāvju īpatsvars ir lielāks nekā latviešu, kā arī integrācijas jautājumi un ar to saistītā politika, kas ir izgāzusies.
– Ērik, jūs esat “Vilku” jaunākais dalībnieks. Kas jūs piesaistīja vīru kopai?
– Vīru kopā darbojos pusotru gadu. Kopai ir karavīra redzējums uz pasauli, kā arī tas, ka “Vilki” kopj un nes latviešu varenību, kas ir īstais vārds, kurš atspoguļo mūsu nācijas garu. Mūzika ir garaspēks. Jaunlatvieši apliecināja ideju par Latviju, strēlnieki apliecināja valstsgribu. Mums, latviešiem, nav jānīkuļo pa malām, bet jāapliecina, ka esam stipri un vareni.
