Strēlnieks un Siliņš – latviešu krampis Vācijā 0
Latvijas basketbolisti Jānis Strēlnieks un Ojārs Siliņš, kuru pārstāvētās komandas sacenšas Vācijas čempionāta ceturtdaļfinālā, sezonas izšķirošos notikumus sagaidījuši atšķirīgā noskaņojumā. Pirmajam trenera uzticība un lielisks kolektīvs, otram – skraidīšana pa laukumu bez pilnvērtīga pielietojuma.
Pēc trešā zelta
Strēlnieka Bambergas “Brose” otrajā mačā Bonnā pārliecinoši pārspēja “Telekom Baskets” ar 87:71, sērijā līdz trim uzvarām panākot neizšķirtu 1:1. Eirolīgā spēlējošā Bambergas vienība regulārajā turnīrā bija otrajā vietā un šajā duelī ir neapšaubāma favorīte, kuras mērķis ir čempionu tituls, tomēr pirmo spēli savā laukumā zaudēja (92:93).
Jānis Strēlnieks: “Treneris teica, ka pirmajā spēlē darbojāmies kā regulārajā turnīrā, nevis play off, kur ir daudz fiziskāks basketbols. Savā laukumā tik daudz ielaist ir nepiedodami, turklāt Bonna pārsvarā izmantoja sešus basketbolistus. Šodien bijām agresīvāki, fiziskāki. Tagad atgriežamies mājās. Komandā ir ļoti labs mikroklimats, nevienā klubā iepriekš tāds nav bijis – viens otram uzticamies un cenšamies palīdzēt.” Talsenieks komandas pūrā 21 nospēlētajā minūtē ielika septiņus punktus un četras rezultatīvas piespēles. Strēlniekam šī ir trešā sezona Bambergā un mērķis ir iegūt trešo valsts čempionu titulu, lai komanda nodrošinātu iespēju turpināt spēlēt Eirolīgā, kur pēdējās divās sezonās sasniegta TOP 16 kārta.
Ziemā viņš bija iedzīvojies pleca traumā, kuras sekas vēl esot jūtamas. “Pusotrs mēnesis jāiztur un jūnijā ķermenim labošu visu, kas labojams,” atzina saspēles vadītājs, piebilstot, ka ar nepacietību gaida jūlija vidu, kad sāksies Latvijas izlases nometne pirms Eiropas čempionāta, lai izbaudītu spēlēšanu kopā ar Ņujorkas “Knicks” zvaigzni Kristapu Porziņģi.
Divas daļas
“Drausmīgi sākām jau no pirmās minūtes, pret tādu komandu nevar atlaist kaut vai desmit punktus. Spēle parādīja, kas ir Bamberga un kas – mēs. Nav pirmā reize, kad aizsardzībā neesam pietiekami koncentrējušies. Pirmajā mačā viņi bija pārāk pašpārliecināti, mēs bijām gatavi, arī sapratām, ka šodien viņi iznāks ar citu noskaņojumu. Mums ir jāspēlē fiziski, tad varam uz kaut ko cerēt,” teica Ojārs Siliņš, kurš 22 laukumā pavadītajās minūtēs pie punktiem netika.
Viņa lielākais talants ir aizsardzība, bet “Telekom Baskets” ar to ir pamatīgas problēmas – pirmajā puslaikā ielaisti 55 punkti, pretī liekot 35… Uzbrukumā līdz latvietim bumba nonāk ļoti reti, amerikāņu leģionāriem, šķiet, vairāk interesē sava statistika nekā komandas sniegums. Rudenī Siliņu uz Bonnu uzaicināja, lai aizstātu savainoto Kenu Hortonu un rīdzinieks, kurš iepriekš sešus gadus rūdījās Itālijas basketbolā, bija tik pārliecinošs, ka vadība iedeva līgumu līdz sezonas beigām. “Sezona dalāma divās daļās – pirmā bija ļoti laba, bet pēdējie mēneši – diezgan drausmīgi, sastāvā atgriezās traumētais spēlētājs. Vācijā ir fiziskāks basketbols, Itālijā bija ātrāks, kustīgāks. Es abos jūtos komfortabli. Kad man bija normāla loma komandā, arī pie punktiem bija vieglāk tikt. Saprotu, ka tagad to nevar redzēt, bet uzskatu, ka esmu spēris soli uz priekšu un jūtos labāks basketbolists,” saka Ojārs, piebilstot, ka arī cer iegūt pozitīvas emocijas izlases darbā vasarā.
Bonnas mājas spēļu arēnā ir vietas sešiem tūkstošiem skatītāju, kas par spīti lielajiem mīnusiem beigu daļā cēlās kājās un atbalstīja savu komandu. “Pret lielajām komandām parasti halle ir izpārdota, pret mazajām gan ne. Fani mums ir diezgan labi, Itālijā bija klusāki. Kāda ir sadzīve Vācijā? Lieliska, viss ir laikā, precīzi. Klubs iedeva mājīgu dzīvokli tepat pie halles, automašīnu, alga vienmēr ir laikā. Vācu valodu pagaidām neesmu apguvis. Te visi ļoti labi runā angliski, es pat sākumā nesapratu, kurš ir vietējais un kurš – nav. Ja palikšu Vācijā arī uz nākamo sezonu, tad gan sākšu mācīties.”
Abi basketbolisti tur īkšķus arī par Latvijas hokeja izlasi, turklāt Ojāram ir iespēja paskatīties spēles klātienē, jo Bonna ir blakus Ķelnei. Viņš redzējis uzvaru pret Slovākiju un tāpat plāno apmeklēt arī maču pret Krieviju: “Ļoti labs čempionāta sākums, malači. Var redzēt, ka meistarība komandai ir tā pati, bet pārliecība – pilnīgi cita.”
