AFP/LETA

Jānis Strēlnieks Slovēnijas izlases grozā sabēra 17 punktus un atdeva astoņas rezultatīvas piespēles, viņa rokās 33 minūtes bija Latvijas spēles organizācija. Šo uzvaru izcīnīja visa komanda, bet spēles pirmās zvaigznes tituls noteikti tiek Strēlniekam.
“Pašlaik ir liels prieks kopā ar sajūtu, ka viss vēl nav izdarīts līdz galam. Ja Rīgā neizdevās parādīt labāko spēli, tagad stabili nospēlējām no sākuma līdz beigām. Arī šoreiz uzvarējām nevis ar uzbrukumu, bet gan aizsardzību. Redz, atkal pierādījām, ka varam kādu arī nosegt,” smaidīgs un gandarīts Strēlnieks vispirms nokļuva TV kameru priekšā, tad Francijas (un ne tikai) žurnālistu ielenkumā un visbeidzot līdz Latvijas mediju armijai.
– Pie Slovēnija izlases trenera Jure Zdovca spēlēji Sanktpēterburgā.
– Nu jau kāds laiks ir pagājis. Slovēnijai ir daudz jauni spēlētāji, viņiem basketbols nebija tik organizēts kā klubā. Katrā ziņā gaidīju kaut ko interesantāku.
– Vai pārcelšanās uz Lilli komandu kaut kā nomierināja?
– Noteikti. Rīgā izpildījām pirmo uzdevumu, izkļuvām no grupas un atbildības slogs vairs nebija tik liels. Protams, nebraucām šeit uz vienu spēli un arī tas izdevies. Ceru, ka pēc šīs uzvaras Latvijā jau var lepoties ar to mazumiņu, ko esam sanieguši. Tagad centīsimies sasniegt nākamos mērķus.
– Ko apsolījis Francijas žurnālistiem?
– Ka iesim un cīnīsimies. Tas ir galvenais. Francijas izlases sastāvā ir daudz zvaigznes, tomēr basketbolu nespēlē uzvārdi, bet cilvēki.
– Kur mēs vēl varam pielikt?
– Pret Slovēniju bija stabilākā spēle turnīrā. Vajadzētu noturēties uz šī paša viļņa, iztikt bez kritumiem. Noteikti varam labāk nospēlēt uzbrukumā. Bet ja tikpat labi nospēlējam aizsardzībā un rezultāts ir pozitīvs, tad apmierina arī tāda spēle.
– Viena lieta, kur noteikti var pielikt, ir tālmetienu precizitāte. Vai ir kāds racionāls skaidrojums, kādēl tie līdz šim īsti nav krituši?
– Treniņos metam, bet spēlē tā bumba grozā neiet. Speciāli jau mēs nemetam garām. Kāpēc tā ir, nezinu. Labi ir tas, ka atrodam citus veidus, kā tos punktus gūt.
– Rīgā bija runas, ka vajadzīgs agresīvāks Strēlnieks. Esi sadzirdējis!
– Komandas biedri arī teica, ka vajag vairāk nospēlēt uzbrukuma noslēgumā, ne tikai organizācijā. Čempionāta sākumā no ritma izsita acs savainojums. Divas dienas neko neredzēju, nepiedalījos treniņos. Pēc tādas vāļāšanās pa gultu kājas bija mīkstas. Vajadzēja tās dažas spēles, lai būtu atpakaļ. Mentāli tas netraucēja, nav jau pirmā reize ar zilu aci.