– Nodokļi jāpaaugstina? 4
– Precīzi pateikšu, kas ir valdības darba kārtībā. Punkts 1 – notiek nodokļu inventarizācija. Paralēli Pasaules bankas pētījumam par nodokļiem, mūsu uzņēmēji sagatavojuši savu redzējumu. To skatīsim, diskutēsim. Rezerves ieņēmumu palielināšana ir ēnu ekonomikas ierobežošanā. Uzņēmēji vienmēr prasa lētāku darbaspēku, vairāk sloga nekustamajam īpašumam, taču, kad paši saņem rēķinu par NĪN, paliek domīgi. Inventarizācijā jāizkristalizējas, vai vēlams kādus nodokļus pamainīt vietām.
No otras puses, ir viedokļi, ka pašreizējā sistēma jāiesaldē, kamēr pētījumos neparādās kopaina. Uzņēmēji uztur spēkā prasību par 1% mazinājumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, bet jautājums – ar ko to kompensēsim? Pašlaik reāla varianta nav. Tāpēc es saku – iesaldējam situāciju uz gadu. Uzņēmēji piekristu, ja iesaldētu tēriņus arī visā valsts pārvaldē. Bet mums ir aktuālie drošības, aizsardzības izdevumi, ko nez vai var turēt iesaldētā režīmā. Vērtēsim Pasaules bankas pētījumu, uzņēmēju iesniegto paketi, bet no tā nevajag secināt, ka nodokļi tiks palielināti.
– Kā ir ar jūsu pieteikumu, ka premjeram pašam jāpieskata lielie investīciju projekti un valsts uzņēmumos notiekošais?
– Esam sākuši īstenot tādā ziņā, ka Valsts kancelejas pārstāvis ir iekšā “Air Baltic”, diskutējam par projektiem Satiksmes ministrijā. Notiek vienošanās process, bet tas, ka roka jātur uz pulsa, ir pilnīgi noteikti.
– Tikāties ar “Latvenergo” un “LMT” vadītājiem apvienošanas lietā, bet tas tā kā būtu satiksmes ministra ziņā…
– Savā pārziņā neko pārņemt nevēlos, bet kas mani visvairāk kaitina? Ja es neko nezinu. Par “Lattelecom” un “LMT” ir eksperti, darba grupa, kas izvērtē, bet, ja es neesmu šajā jautājumā zinošs, man būs grūti runāt ar ministriem. Bet tas nenoņem nozares ministra atbildību. Jāmin arī “Rail Baltica” – piemēram, esmu ticies ar Rubesas kundzi.
– Mūsu lasītāji ir neizpratnē – kāpēc satiksmes ministrs Augulis ir skeptisks par dzelzceļa savienojumu Eiropas virzienā? Tas nebūšot ienesīgs kā transports uz Austrumiem. Vai arī par “Air Baltic” – vietējais “Ventbunkera” uzņēmums piedāvājis investēt līdzekļus līdzīgi kā vācu partneri, bet tas neesot vajadzīgs.
– Ja esmu pareizi sapratis lietu pārņemšanas kārtību, “Air Baltic” investīcijas papriekš parādījās vācu puses piedāvājumos un pēc tam – “Ventbunkera”. Viņi nospēlēja par labu tam, ka paātrinājās pirmā investora darbības, jūtot, ka kāds min uz papēžiem. Šķiet, Augulis runā par to, ka nav nepieciešamības atgriezties pie plāna B, jo plāns A jau ir izstrādāšanas stadijā. Nevar tā mētāties.
– Tāpat kā nevajag ģeopolitiski mētāties, izvēloties dzelzceļa virzienus.
– Auguļa kungs taču nav noraidījis ”Rail Baltica” projektu, un manā skatījumā tam ir simboliska nozīme, nemaz nerunājot par ekonomisko pusi. Baiba Rubesa man apstiprināja, ka notiek jauna biznesa plāna izstrāde, kurā noņems argumentus, ka dzelzceļš radīs lielus mīnusus un prasīs lielus uzturēšanas izdevumus. Esmu drusku aizdomīgs par tādu runu izplatīšanos, jo kāpēc Krievijai būtu vajadzīgas šādas sliedes Latvijā? Nav vajadzīgas! Šķiet, tāpēc tāda dezinformācija, taču ceļš ir neatgriezeniski jau noteikts. “Rail Baltica” būs, un tas simboliski nosaka itin taisnu līniju Eiropas virzienā un vēl viens arguments, lai mēs vairs nelietotu vārdus, “braucu uz Eiropu”, jo esam Eiropā.
– Tikāties ar KNAB vadītāju Streļčenoku. Kādi secinājumi par iestādes tālāko darbību?
– Saeimā pieņēma KNAB likuma grozījumus, Streļčenoks beidzot var sākt strādāt.
– Iepriekš nevarēja?
– Nē. Nezinu, tīšām vai netīšām, bet likumdošana bija tā saveidota, ka padotie priekšniekiem varēja atļauties nepakļauties. Tas ir, priekšniekam jāatbild par viņu darbībām, bet uzdot viņš neko nedrīkst, jo ir tiesības atbildēt – es to nedarīšu, un tu mani atlaist nevarēsi. Šis ir trešais KNAB direktors, kurš būtu aizgājis pa to pašu taku, pa kuru aizgāja Aleksejs Loskutovs un Normunds Vilnītis. Tagad likumā izstrādātas OECD prasības, kuras dot zināmu rīcību KNAB direktoriem. Jo no viņa visi prasa, arī es kā premjers, lai izķer visus blēžus, novērš kukuļošanu, un šim brīžam Streļčenoks to varēja tikai palūgt, nevis likt darīt.
– Tomēr birojā ir konfliktējošās puses, un jūs uzklausāt tikai Streļčenoka viedokli. Amatā viņš ir ilgu laiku, bet jūs sakāt – tagad varētu sākt strādāt.
– Zināju KNAB situāciju no Loskutova un Vilnīša laikiem. Nesaku, ka Streļčenoks ir dievs tas kungs, un vēl jādomā, cik lielā mērā viņš atbilst ieņemtajam amatam, bet palicis laiks līdz pilnvaru beigām rudenī. Beidzamais laiks, lai parādītu, kā varam viņu novērtēt. Kā varam vērtēt amatvīru, ja viņam nebija iespēju izpausties?
– Sabiedrība visu laiku pieprasījusi, lai valstī būtu vairāk taisnīguma, tiesiskuma. Cilvēkiem liekas, ka valdībai vairāk jāuzsver, cik svarīgi apkarot korupciju, ķert arī lielas zivis, nevis patrenkāt vien sīkākās.
– Tas viss ir taisnība, bet aiz deklarācijām jāseko darbībām. Man arī rodas šaubas, vai šur tur nenotiek dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, bet Finanšu ministrijā pēdējā laikā ir aktivitātes un skata VID darbinieku atbilstību amatiem. Jā, tam jābūt mūsu kopīgam darbam bez likumpārkāpumu noklusēšanas politikas. Arī Streļčenokam lūdzu vairāk informācijas, kur un kas notiek.
– Lai ziņo, kam iet pakaļ?
– Kāpēc man tas būtu jāzina?
– Premjeram jāzina, ka aiztur arī augstākā ranga valsts uzņēmumu vadītājus?
– Lai KNAB aiztur vainīgos, tā ir viņu atbildība.
