Streļčenoks atkārtoti sācis Strīķes darba novērtēšanu 5
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks novembra beigās atkārtoti sācis savas vietnieces Jutas Strīķes darba un tā rezultātu novērtēšanu.
Iespējams, pēc šīs novērtēšanas izšķirsies Strīķes nākotne KNAB. Tas gan var notikt arī ātrāk, jo 12.decembrī beidzas izmeklēšanas termiņš viņas disciplinārlietā un kā bargākais sods, ko likums paredz, ir atbrīvošana no amata. Likums gan paredz, ka termiņu var pagarināt.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Streļčenoks vienpersoniski savas vietnieces pagājušā gada darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Ar šādu līmeni bija novērtēta arī Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kuru vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.
KNAB priekšnieks ar E līmeni bija novērtējis toreizējo Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāju Ilzi Dravenieci. Vairākus mēnešus pēc novērtēšanas KNAB priekšnieks Dravenieci par disciplinārpārkāpumiem atbrīvoja no amata. E līmenis nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.
Strīķe, Draveniece un Kurpniece novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.
KNAB preses pārstāve Inta Šaboha aģentūrai LETA pastāstīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju, ja iestādes vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam ikgadējā novērtēšanā vērtējums ir D, tad atkārtota novērtēšana tiek veikta pēc sešiem mēnešiem.
Strīķei atkārtota novērtēšana ir sākusies ar 25.novembri, un to veic KNAB priekšnieks, savukārt Kurpniecei tā sākās ar 1.decembri.
KNAB neprognozē, kad novērtēšana tiks pabeigta.
Jau ziņots, ka Streļčenoks pret Strīķi šogad ierosināja divas disciplinārlietas. Viena ir izbeigta, jo iestājies noilgums personas saukšanai pie disciplināratbildības. Savukārt otrajā disciplinārlietā līdz 12.decembrim pagarināta izmeklēšana. Šī disciplinārlieta tika ierosināta 13.augustā un jau vairākas reizes pagarināta.
Disciplinārlieta ierosināta par rīcību, pildot KNAB priekšnieka pienākumus un atceļot KNAB priekšnieka 27.jūnija rīkojumu, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības pārbaudes laikā ar KNAB galveno speciālisti, un 27.jūnija rīkojumu, ar kuru toreizējai Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Draveniecei piemērots disciplinārsods. Tāpat disciplinārlieta ierosināta par rīkojumu, ar kuru darbā pieņemta kāda izmeklētāja.
Streļčenoks uzskata, ka Strīķe veikusi darbības, kas liecina par iespējamu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi, veicot darbības pretēji iestādes interesēm, nav ievērojusi darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos aktus un valsts pārvaldes procesus reglamentējošos normatīvos aktus.
Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.
KNAB likums nosaka, ka biroja amatpersonai par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus – piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.
Biroja priekšnieks disciplinārsodu uzliek desmit dienu laikā no dienesta pārbaudes pabeigšanas dienas. Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.
Ziņots arī, ka KNAB jau ilgāku laiku pastāv nesaskaņas starp KNAB darbiniekiem un Streļčenoku.
Streļčenoku Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša vadītā komisija nesen novērtējusi ar C līmeni, kas nozīmē, ka viņš var turpināt vadīt iestādi, un viņa darbs novērtēts labi.
