Streļčenoka kandidatūra noraidīta vienbalsīgi, atklāj LA rokās nonācis dokuments 7
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kura pilnvaras beigsies 17. novembrī, ir neizpratnē par atteikumu ieņemt šo amatu vēl uz vienu termiņu. Attteikuma iemesli viņam neesot izskaidroti arī konkursa komisijas vēstulē.
“LA.lv” rīcībā esošajā vēstules kopijā Valsts kancelejas direktors, KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases un vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Krieviņš informē, ka komisija izvērtējusi J. Streļčenoka atbilstību KNAB likuma 4. panta piektajā daļā noteiktajām prasībām un pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu nevirzīt viņu uz otro kārtu. No dokumenta gan nevar saprast, kuriem no likumā kopumā desmit uzskaitītajiem kritērijiem pašreizējais priekšnieks neatbilst.
“Ar jūsu starpniecību es aicinu Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu publiski izskaidrot manu kandidatūru, nebaidoties, ka šī informācija varētu būt diskreditējoša,” trešdien, tiekoties ar žurnālistiem, teica J. Streļčenoks. Viņš ir pārliecināts, ka joprojām atbilst visām KNAB priekšnieka amatam izvirzītajām obligātajām prasībām.
Streļčenoks pieļauj, ka atteikumu saņēmis dēļ Satversmes aizsardzības biroja (SAB) nevēlēšanās viņam piešķirt pielaidi valsts noslēpumam. Pašlaik gan viņam ir augstākā līmeņa pielaide, bet oktobrī izskanēja runas, ka KNAB pazaudējis mapi ar slepeniem dokumentiem. Vēlāk gan mape atradās un biroja priekšnieks apgalvo, ka nekāda noplūde nav notikusi.
Teorētiski Streļčenoks varētu kandidēt arī atkārtotajā konkursā, bet neredz jēgu to darīt. Viņš līdzīgi kā premjers Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka konkursa procedūra būtu jāmaina, bet KNAB varētu tikt tieši pakļauts prezidentam, līdzīgi kā tas ir Lietuvā. Viņš pats pēc pilnvaru termiņa beigām izskatīšot dažādus darba piedāvājumus. Tie esot saņemti arī no starptautiskām organizācijām. Politikā viņš neplāno startēt un nevēlas arī palikt KNAB kādā citā amatā.
Publicējam mūsu rīcībā esošo dokumentu:
Obligātās prasības amata pretendentam, ko nosaka likums, ir:
Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju;
pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;
ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā;
nav sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);
nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
nav un nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;
atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
