Streips: “Vēl joprojām mūsu valstī ir viena sabiedrības daļa, kura vairāk vēršas austrumu un nevis rietumu virzienā” 0
Rakstu komentāru 30. decembrī no rīta. Sēžu un pārdomāju faktu, ka 2024. gada 30. decembrī ārā solīti +8 grādi Celsija skalā. Ja kāds šo tekstu lasa Amerikā, tie ir 46,4 grādi Fārenheita skalā. Tā vai citādāk, ziemeļu platuma grādos maķenīt neierasta gaisa temperatūra.
Nesūdzos. Zinu, ka mūsu pasaulē ir tāda lieta kā klimata maiņa, kuras rezultātā daudzviet pasaulē laikapstākļi šķiet esam pagalam satrakojušies un satrakoti. Bet, ja konkrēti mūspusē klimata maiņa var nodrošināt puslīdz mīlīgas gaisa temperatūras gada pēdējā mēnesī, tad nav par ko vaimanāt. Arī tad, ja visu dienu būs mākoņainas debesis un līs.
Pirmais, par ko gribu šonedēļ rakstīt ir par faktu, ka 30. decembrī uzzināju, ka iepriekšējā dienā mūžībā bija aizgājis ASV valsts prezidents Džimijs Kārters. 100 gadu viņam bija, un kādreizējais prezidents sava garā mūža laikā pavadīja četrus ne īpaši laimīgus gadus Baltajā namā, bet pēc tam uzstādīja visus iespējamos standartus par labu darbu laikā pēc aiziešanas no amata.
Nav man te vietas vai laika uzskaitīt visus labos darbus, kādu Džimijs Kārters veica. Vien pieminēšu, ka viņš cita starpā aktīvi kacināja mūsu valsti okupējošās Padomju Savienības līderus par cilvēka tiesībām. Tas bija Džimijs Kārters, kurš nolēma, ka Amerika nepiedalīsies 1980. gada vasaras Olimpiskajās spēlēs pēc tam, kad Brežņeva režīms iebruka Afganistānā. Karš Afganistānā, kā arī pieaugošas cilvēka tiesību prasības bija tas, kas lika māla milzim Padomju Savienībai sabrukt, un Džimijs Kārters bija instrumentāla figūra šī sabrukuma pirmsākumos.
Kārters panāca mierizlīgumu starp Izraēlu un palestīniešiem. Viņa izveidotais Kārtera centrs cīnījās par cilvēka tiesību ievērošanu un veselības aprūpes attīstību daudzviet pasaulē, tajā skaitā un konkrēti Āfrikā. Par savu darbu viņš saņēma Nobela miera prēmiju, un man personīgi šķiet, ka rets cits būtu to pelnījis vairāk nekā prezidents Kārters. Fantastisks cilvēks, fantastisks mūžs, un vieglas, vieglas Džimijam Kārteram smiltis!
Pirmajā 2024. gada dienā Ēģipte, Irāna un Apvienotie Arābu Emirāti pievienojās tā dēvētajām BRICS valstīm. Atbilstoši nosaukumam angļu valodā Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika kā valstis, kuras ir nosacīti veiksmīgas. Nu jēdzienam BRICS bija jāpievieno “E” un “U” (Egypt un United Arab Emirates).
Japānā 2024. g. 1. janvārī bija milzīga zemestrīce, kura nogalināja simtiem cilvēku un radīja plašu iznīcību. Nākamajā dienā pēc katastrofas lidmašīna, kura veda humānu palīdzību, sadūrās ar milzīgu pasažieru lidmašīnu lidostā. Pieci cilvēki gāja bojā.
Etiopija gada pirmajā dienā paziņoja par darījumu, kura ietvaros Etiopijai būs tiesības lietot Berbera ostu Somālilendā. Somālilenda ir teritorija, kura panāca atbrīvošanos no Etiopijas pēc gara un asiņaina pilsoņu kara, kurš beidzās 1991. gadā. Visu laiku kopš tam tā ir bijusi starptautiski neatzīta teritorija, bet līgumā par ostas izmantošanu Etiopija solīja apsvērt oficiālu diplomātisku attiecību izveidošanu.
Gada gaitā mēs šeit Latvijā vienreiz devāmies uz iecirkņiem vēlēšanu ietvaros. Eiropas parlamenta vēlēšanas, kurās izrādījās, ka partijai Vienotība joprojām ir sava vilkme. Arī mūsu politikā mūžsenajai Nacionālajai apvienībai. Arī uzzinājām, ka kādreizējais politikas buldozers ir ar pietiekamu vilkmi, lai panāktu kandidāta ievēlēšanu Briselē arī tad, ja pats buldozers nebija kandidāts. Nākamās piecgades garumā mūs Briselē pārstāvēs deputāti Kalniete, Vaidere, Zīle, Kols, Ījabs, Pozņaks, Staķis, Ušakovs un Krištopans.
Beidzot vēlēšanās izdevās atbrīvoties no Kremļa lakstīgalas Ždanokas, kurai pēc četriem termiņiem amatā šogad vairs piedalīties nebija atļauts.
Deputāts Ušakovs priekšvēlēšanu laikā savus fanus Feisbukā un citur lielākoties uzrunāja tikai Kremļa fašista valodā, tā uzrādot, kurā pusē stāv kādreizējais Rīgas mērs.
Vēljoprojām mūsu valstī ir viena sabiedrības daļa, kura vairāk vēršas austrumu un nevis rietumu virzienā.
Nekad neaizmirsīsim, ka Latvijas sabiedriskā televīzija laikā pirms Eiropas vēlēšanām paziņoja par vēlmi rīkot kandidātu debates kādreizējā okupācijas valodā. Sabiedriskā televīzija tā izdarīja un tikai liela kliegšana no pilsoniskās sabiedrības tai lika no šīs domas atteikties. Loģiski. Krievu valoda nav viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Plus vēl gados jaunāki kandidāti, kuri neuzauga okupācijas un spiestas rusifikācijas apstākļos, diez vai būtu bijuši spējīgi diskutēt Eiropas lauksaimniecības politikas nianses svešvalodā, uz kuru uzstāja bāleliņi no LTV.
Iekšpolitikā šogad pavadījām dzīvi ar to pašu valsts prezidentu un to pašu premjerministri, kura amatā stājās iepriekšējā gadā. Attiecīgi Edgars Rinkēvičs un Evika Siliņa. Cita starpā izrādījās, ka iepriekšējām bailēm bija lielas acis, un mazliet pārkārtotai valdošajai koalīcijai izdevās pieņemt i Stambulas konvenciju, i arī partnerattiecību likumu par spīti bļaušanai, ka tāpēc debesis sabruks un latviešu tauta momentā pazudīs no šīs pasaules. Šādai histērijai iemesla nebija nekad.
Šovasar visa pasaule pulcējās Parīzē uz 33. Vasaras Olimpiskajām spēlēm. Sportisti no Latvijas diemžēl palika bez medaļām. Vistuvāk tika 3×3 basketbolisti, kuri trīs gadus pirms tam Tokijā sensacionāli kļuva par zelta medaļas saņēmējiem pirmoreiz, kad 3×3 basketbols bija sports Olimpiādē. Šoreiz sanāca ceturtā vieta.
Toties pāris mēnešus pirms Olimpiskajām spēlēm Pasaules hokeja čempionātā puiši tika līdz bronzas medaļām, ar rezultātu 4:3 bullīšos pārspējot vareno valstsvienību no Amerikas.
Varam atcerēties politisko haosu, kāds sekoja šim notikumam, Saeimai paniskā kārtā tiekoties nakts tumsā, lai noteiktu, ka nākamā diena būs brīvdiena, bet tikpat haotiski, cik pieņemts šis lēmums, tikpat haotiska arī bija minētā “brīvdiena,” kura dažiem bija un daudziem citiem, tajā skaitā raidījumu vadītājiem TV24, tāda nebija.
Sakarā ar Olimpiskajām spēlēm Parīzē pāris papildu piezīmes. Vienā sabiedrības daļā izcēlās liela un pilnībā nevajadzīga vārīšanās par atklāšanas ceremoniju, kurā atsevišķi ļaudis gribēja saskatīt kaut ko skandalozu un “kārtīga latvieša” dvēselei nepieņemamu.
Muļķība!
Otrkārt, spēles Parīzē notika par spīti faktam, ka Francijas politikā tobrīd bija un joprojām turpinās pamatīga jezga.
Jau minētajās Eiropas vēlēšanās negaidīti labi rezultāti bija partijai Francijā ar saknēm fašismā, un Francijas prezidents reaģēja ar paziņojumu, ka viņš likvidēs parlamentu un izsauks ārkārtas vēlēšanas. Šis lēmums bija 10. jūnijā. Ārkārtas vēlēšanas bija 7. jūlijā, un spēļu atklāšanu 26. jūlijā Francija sagaidīja bez valdības, jo tauta ievēlēja trīs lielus un savstarpēji nesaskanīgus blokus, kuri kopsaucēju par koalīciju atrast nespēja.
Galu galā atrasts variants, uz kādu laiciņu (99 dienas) Francijai bija valdība un premjers, bet tad parlaments to padzina. Vien 13. decembrī atrasta jauna iespēja. Bet Olimpiskās spēles franči par spīti tam visam noorganizēja lieliski.
2024. gads pagāja karošanas zīmē. Kremļa fašists turpināja savu barbarisko genocīdu Ukrainā, tajā skaitā konkrēti Ziemassvētku dienā šogad uzsūtot milzīgu skaitu raķešu un dronu konkrēti apkarotās valsts energoresursu infrastruktūrai. Ukraiņiem izdevās lielāko daļu nogāzt, bet postījumi vienalga bija pamatīgi.
Izraēla ir turpinājusi genocīdu Gazas joslā un pēdējā laikā arīdzan ir bijusi krasi agresīva Rietumkrastā un arīdzan Libānā, kas ir neatkarīga kaimiņvalsts.
Sīrijā nemiernieki pārsteidza visu pasauli divu nedēļu laikā novembrī un decembrī panākot valsts līdz kliņķim brutālā režīma padzīšanu pēc vairāk nekā gadsimta, kad pie teikšanas tur bija viena korumpēta un ārprātīgi kaitīga ģimenīte – vispirms tēvs, pēc tam dēls.
Nav nekādu garantiju, ka Sīrija tagad kļūs par normālu demokrātisku un parlamentāru valsti, bet to it kā sola nemiernieki, kuri tagad ir pie teikšanas. Laiks rādīs.
Amerikā bija vēlēšanas.
Es pats 2024. gadu pavadīju kā raidījumu vadītājs TV24. Līdz 21. jūnijam turpināju raidījumu “Vēlais ar Streipu,” bet vadība nolēma, ar to pietiek, un tāpēc kopš 2. septembra esmu vadījis raidījumu “Streips pārlūko pasauli.” Katru vakaru aplūkoju, par ko vēstīts ziņu medijos daudzās pasaules valstīs. Man tas ir interesanti. Ceru, ka skatītājiem arīdzan.
Gada pirmajos mēnešos arī vadīju atjaunoto raidījumu “Meli un fakti” par sazvērestības teorijām un to, kāpēc tās ir tik muļķīgas. Tajā skaitā attiecībā uz jezgu, kādu bezsmadzeņu radījumi sacēla ap Covid-19 pandēmiju un tās kontekstā radītajām vakcīnām.
Kā savulaik bilda izcilais zinātnieks Einšteins, viņš zināja par divām lietām, kuras ir bezgalīgas – Visums un cilvēka spēja būt idiotam. Einšteins papauzēja un piebilda: Vien par Visumu pilnīgā pārliecībā neesmu.
Visa gada garumā reizi nedēļā un reizēm biežāk arī esmu rakstījis komentārus šim portālam LA.LV. Jau labu laiku konkrēti maniem tekstiem ir atslēgta komentēšanas iespēja vienkārši tāpēc, ka laba daļa portāla lietotāju acīmredzot ir auguši šķūnī un nav iemācījušies elementāru pieklājību, lai neteiktu krietni, krietni smagāk. Arī par komentāriem man ir bijis prieks, un turpināšu tos rakstīt arī turpmāk.
Tajā skaitā nākamnedēļ par to, ko gaidīsim 2025. gadā. Tajā skaitā mūsu valstī pašvaldību vēlēšanas ar eksistenciālo jautājumu par to, vai rīdzinieki varu atkal atdos ne tādiem spēkiem.
Ceru, ka visiem portāla lasītājiem 2024. gads ir bijis vismaz lielākoties veiksmīgs un prieka pilns. Rītvakar, lūdzu, visi atcerēsimies, ka salūts ir skaista lieta, bet ar to saistītie trokšņi traucē dzīvniekiem un arīdzan bēgļiem no Ukrainas, kuriem sprāgšana rada nelāgas asociācijas.
Zinu, daudziem tas pie kājas, arī vakar vakarā kāds netālu no manas dzīvesvietas paukšķināja uz nebēdu. Skat. iepriekšējo piezīmi par augšanu šķūnī.
Paldies visiem lasītājiem! Laimīgu jums Jauno gadu un tiksimies atkal nākamgad!
