Streips: Varbūt tāpēc debesis partiju sodīja, atņemot visus mandātus pēc kārtas 14. Saeimas vēlēšanās? 0
Latvijas Saeima pagājušajā nedēļā apstiprināja lēmumu par pastāvīgām komisijām 14. parlamenta sasaukumā. Komentāru rakstu 21. novembrī, kad bija termiņš priekšlikumu iesniegšanai no dažādajām frakcijām par deputātiem, kādus tās piedāvā dažādajām komisijām.
Norunāts, ka viens un tas pats deputāts drīkst darboties tikai vienā no šīm komisijām: ārlietu, budžeta un finanšu, juridiskajā, cilvēka tiesību, izglītības, aizsardzības, valsts pārvaldes, tautsaimniecības, un sociālo lietu komisijā.
Ārpus šīm deputāts drīkst darboties tikai vienā no šīm komisijām: mandātu, pieprasījumu, publisko izdevumu, nacionālās drošības, pilsonības, Eiropas lietu, un ilgtspējīgas attīstības komisijā.
Saeimas Nacionālajā drošības komisijā tradicionāli piedalās pa vienam deputātam no katras no parlamenta frakcijām, tiesa, pie nosacījuma, ka attiecīgajam cilvēkam ir pielaide attiecīgajiem valsts noslēpumiem.
13. Saeimā bija vairāki politiķi, kuriem šādas pielaides nebija, nav grūti iedomāties, ka tāpat būs ar deputātiem 1. oktobrī ievēlētajā 14. Saeimā.
Paredzēts, ka Saeima komisiju sastāvu apstiprinās ārkārtas sēdē 23. novembrī. Saeimas jaunceptais priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ir teicis, ka Saeimai darbs jāsāk pēc iespējas drīzāk, piebilstot, ka komisijām jādarbojas “ar pilnu jaudu.”
Tiesa. No 13. Saeimas pāris palikuši vairāki likumi, kurus aizgājušas sasaukums nepaspēja apstiprināt galīgajā lasījumā.
Tajā skaitā intensīvi nepieciešamais likums par Valsts drošības dienesta izveidošanu. Saeima to apstiprināja 1. lasījumā, bet ātri vien izrādījās, ka Aizsardzības ministrijas Juridiskais departaments iesniedzis pilnīgu brāķi. Saeimas Juridiskajam birojam bija desmitiem jautājumu, un tā nu tālāks darbs pie attiecīgā likuma izpalika.
Tas būs uzdevums 14. Saeimai. 21. novembrī bija 20 gadi kopš NATO samita Prāgā, kurā Latvija un sešas citas valstis oficiāli aicinātas kļūt par dalībvalstīm.
Kremļa fašista pieaugošās agresijas laikā tieši tas mūsu valstij ir nodrošinājis daudz lielāku drošību. Vajag tikai paskatīties uz to, kas patlaban darās Ukrainā, kura nav NATO dalībvalsts, lai saprastu, cik izšķirošs togad bija alianses lēmums.
Taču sena paruna vēsta, ka Dievs (NATO) palīdz tiem, kuri palīdz paši sev. Jau vairāku gadu garumā Latvija ir apmierinājusi NATO prasību par attiecīgo IKP procentu, kas veltīts aizsardzībai.
Tomēr tikpat ļoti vajadzīga mūsu bruņoto spēku stiprināšana. Valsts aizsardzības dienests tieši tam ir domāts, un tāpēc jācer, ka nekāda īpaša tūļāšanās ap to nenotiks.
Tāpat no 13. Saeimas pāri palicis likumprojekts par Civilās savienības veidošanu. To gudrās galvas apstiprināja divos lasījumos, bet trešajā sev vien zināmu iemeslu dēļ kvorumu norāva Saskaņa Sociāldemokrātiskā partija.
Varbūt tāpēc debesis partiju sodīja, atņemot visus mandātus pēc kārtas 14. Saeimas vēlēšanās?
To nevaram zināt, bet fakts ir tāds, ka likums paģērēts Satversmes tiesas spriedumā, kuru par tukšu rekomendāciju neuzskatīt. Tiesas spriedumi ir obligāti visām valsts un pašvaldību iestādēm, un Saeima pilnīgi noteikti tāda ir. Ignorēt konstitucionālās tiesas prasības nav nopietnas demokrātiskas valsts cienīgi.
Te vēl piebildīšu, ka Saskaņas krahs Kremlim nekāda milzīga traģēdija nav. Tajā pašā sēdē, kur spriests par komisijām, arī tapa nolemts, ka 14. Saeimā nebūs deputātu grupas sadarbībai ar Kremļa fašista un viņa klēpja sunīša Minskā parlamentiem.
Pirmais runātājs bija Aleksejs Rosļikovs no partijas Stabilitātei! Ja Maskavā turpina darboties Latvijas vēstniecība un diplomātija, kāpēc gan Saeimas deputātiem neveidot attiecības ar Krievijas vai Baltkrievijas domes deputātiem?
Hosams Abu Meri no topošās koalīcijas pavaicāja, kā Rosļikova kungs saredz partnerattiecības ar politiķiem Maskavā, kuri visi pēc kārtas ir nobalsojuši par atbalstu Kremļa fašista genocīdam Ukrainā.
Ārlietu ministrs debatēs sausi pajautāja, vai Aleksejs Rosļikovs vēlas veidot attiecības ar politiķiem abās minētajās valstīs, pret kuriem ieviestas starptautiskas sankcijas, vai arī viņš gribēs pagaidīt, līdz brīdim, kad tie paši politiķi būs tiesas priekšā par savu dalību notikušajā.
Vienalga, balsojumā par atteikšanos no minētajām grupām, visi 10 Stabilitātei! deputāti nobalsoja pret.
Pagājušajā nedēļā savā pirmajā sēdē Saeima ievēlēja savu prezidiju. Pēc astoņiem gadiem, kad priekšsēdētājas amatā bija Ināra Mūrniece, vairākumu balsojumā saņēma Edvards Smiltēns no Apvienotā Saraksta.
Mūrnieces kundzei patlaban ir 51, bet viņas pēctecim – 38 gadi.
Par to šonedēļ ieminos tāpēc, ka līdzīgs varas pārcelšanas process nupat ir noticis manā dzimtenē.
Pagājušajā nedēļā kļuva nepārprotami zināms, ka Republikāņu partija būs atguvusi vairākumu Kongresa apakšpalātā. Komentāra rakstīšanas brīdī vēl bija pieci apgabali, kuros rezultāts vēl nebija zināms, taču republikāņi bija izcīnījuši 218 mandātus, un tas ir viens vairāk par vairākumu.
Nākamajā dienā Kongresa spīkere Nensija Pelosi paziņoja, ka viņa nekandidēs uz termiņu Demokrātu partijas frakcijas vadītājas amatam un vispār nepretendēs uz vietām frakcijas vadībā.
Tā vietā Pelosi kundze, kura savu apgabalu Kalifornijā ir pārstāvējusi kopš 1986. gada, paliks Kongresā kā ierindas deputāte. Līdzīgi pateica viņas līdzšinējais vietnieks Stenijs Hoijers no Merilendas un trešā persona frakcijā Džeims Klaiburns no Dienvidkarolīnas.
Šai trijotnei patlaban attiecīgi ir 82, 83 un 82 gadi.
Vadošais kandidāts frakcijas vadītāja amatam ir Hakims Džefrijs no Ņujorkas. Viņam ir 52 gadi. Uz otro un trešo augstāko amatu frakcijā kandidatūru pieteikusi kongresmene Katrīna Klārka no Masačūsetsas (59 g.v.) un Pīts Aguilārs no Kalifornijas (43).
Nepārprotama paaudžu maiņa no vienas paaudzes uz nākamo ASV Kongresa apakšpalātas Demokrātu partijas frakcijā.
Aizejošajā 117. apakšpalātas sākumā deputātu vidējais vecums bija 58,4 gadi, kamēr Senātā vidējais vecums bija 64,3 gadi.
14. Saeimā ievēlētā simtnieka vidējais vecums ir 48,3 gadi.
Republikāņu pusē ASV Kongresā veidojas pamatīgs haoss, un tam nav nekāda sakara ar politiķu vecumu.
Komentāra rakstīšanas dienā novērotāji prognozēja, ka demokrāti galu galā uzvarēs divos no pieciem apgabaliem, kuros balsis vēl nav saskaitītas, kamēr republikāņi triumfēs trijos no tiem.
Tas nozīmētu palātu, kurā ir 221 republikānis un 214 demokrātu. Republikāņiem trīs balsis vairāk par vairākumu.
Taču četri no tiem jau ir paziņojuši, ka tie neplāno balsot par cilvēku, kurš Kongresa spīkera amatam ir gatavojies jau pasen.
Runa ir par kongresmeni Kevinu Makārtiju no Kalifornijas. Viņš pirmoreiz Kongresā ievēlēts 2006. gadā. 2014. gadā viņš kļuva par Republikāņu frakcijas vadītāju laikā, kad republikāņi bija vairākumā un spīkers bija Pols Raians no Viskonsīnas.
2018. gadā Demokrātu partija atguva vairākumu apakšpalātā un Makārtijs kļuva par mazākuma frakcijas vadītāju.
Nu vairākums it kā atkal ir rokās, bet ievērojams procents 8. novembrī ievēlēto Republikāņu partijas frakcijas biedru ir nudien satrakoti ļaudis, kuri joprojām sakās ticam, ka 2020. gadā bija liela krāpšanās, kuras rezultātā valsts prezidenta vēlēšanas tapa nozagtas viņu favorītam Donaldam Trampam.
Šie ir cilvēki, kuri pagājušajā nedēļā preses konferencē stāstīja par saviem plāniem jaunajā sasaukumā.
Vai tiem ir plāni attiecībā uz inflāciju vai noziedzības līmeni Amerikā, abos gadījumos tiem esam tematiem, par kuriem priekšvēlēšanu laikā republikāņi brēca, spiedza un kliedza?
Nē. Galvenais temats minētajā preses konferencē bija … Hanters Baidens.
Pašreizējā prezidenta dēls, ap kuru jau ļoti sen ir virmojusi viena no centrālajām sazvērestības teorijām sakarā ar minētajām vēlēšanām 2020. gadā, proti – viņa klēpjdatorā esot nepārprotami pierādījumi, ka Trampam par nozagtajām vēlēšanām bija taisnība.
Ja neder tas, tad Hanteram Baidenam savulaik bija biznesa attiecības ar Ķīnu. Varbūt tur kaut kas netīrs?
Viena no aptrakotajām kongresmenēm jau šodien, 21. novembrī, solīja Kongresā iesniegt impīčmenta rezolūciju pret prezidentu Baidenu.
Kāda iemesla dēļ? To kongresmene nepaskaidroja. Kā savulaik teica Staļins, ja ir cilvēks, tad apsūdzība nav svarīga.
Runa nav tikai par prezidentu. Cits deputāts solīja sūtīt pavēsti Amerikas galvenajam epidemiologam Antonijam Fauči, jo republikāņi tic sazvērestības teorijai, kurā teikts ka tieši Fauči kungs bija viens no galvenajiem vainīgajiem pie globālās pandēmijas.
Republikāņi sola izmeklēt to, kā Amerika aizgāja no Afganistānas, acīmredzot piemirstot, ka, jā, aiziešana kā tāda notika Baidena laikmetā un bija haosa pilna, taču lēmumu par aiziešanu pieņēma iepriekšējais prezidents, tajā skaitā par to kārtējo reizi paziņojot savā iemīļotajā komunikāciju vidē – Tviterī.
Te uz mirkli iepauzēšu, lai konstatētu, ka Tvitera jaunais īpašnieks, līdz kliņķim ekscentriskais miljardieris Īlons Masks, nesen paziņoja, ka viņš ir atjaunojis Trampa kontu Tviterī.
Momentā parādījās visi viņa tvīti līdz brīdim, kad Tviteris viņu izslēdza par vardarbīgo nemieru musināšanu 2021. gada 6. janvārī.
Pats Tramps ir teicis, ka viņš neplāno atgriezties Tviterī. Viņam ir pašam savs sociālais tīkls, kas ir bāls atspulgs no Tvitera, bet kurā viņam ir pilna teikšana. Kādreizējais prezidents zina, ka masu mediji seko tam, ko viņš to raksta. Tviteris viņam īpaši vajadzīgs nav.
Turklāt arvien vairāk šķiet, ka Maska galvenais mērķis, vai apzināts vai citāds, ir Tviteri iznīcināt pavisam. Tūkstošiem darbinieku atlaisti vai paši aizgājuši. Šķiet skaidrs, ka miljardierim tā ir vienkārši spēļmantiņa tāda pati, kā viņa elektriskie automobiļi un kosmosa raķetes.
Vienīgā atšķirība, Tviteris ir sistēma, kura pasaulē ir darījusi daudz laba. Pašreizējie nemieri Irānā, kur ļaudis ir neapmierināti ar radikālo mullu represijām, lielākoties organizēti ar Tvitera starpniecību.
Tiesa, citreiz konstatēts, ka Birmā Tviteri izmantojuši bruņotie spēki, lai veiktu etnisku tīrīšanu pret mazākumtautību savā valstī.
Bet, kas attiecas uz republikāņiem Kongresā, satrakotie biedri Kevinam Makārtijam ir skaidri pateikuši, ja viņš grib būt spīkers, tad viņam būs jāatbalsta viss trakums, ar kādu satrakotie locekļi vēlas doties uz priekšu.
Tas principā nozīme, ka Kevinam nāksies ganīt kaķu baru. Ļoti iespējams, viņam tas neizdosies, bet tikpat labi tas varētu neizdoties citiem republikāņiem, kuriem šajā kontekstā ir cerības.
Demokrātiem, protams, tā ir dāvana. Iespējams, atsevišķos jautājumos nākamo divu gadu laikā atradīsies pietiekami liels skaits mēreni noskaņotu republikāņu, lai apakšpalātā pieņemtu dažādus likumus, kas tautā būtu populāri.
Mērenajiem republikāņiem savukārt negribēsies pēc diviem gadiem doties pie vēlētājiem laikā, kad viņu partija Kongresā ir nodarbojusies tikai un vienīgi ar populistiskām izmeklēšanām un citādi nav panākusi neko.
Laiks rādīs, kas tur sanāks vai nesanāks. Komentāru nobeidzot vien pieminēšu pēdējo faktu par šiem nenormālajiem republikāņiem, kurš ir būtisks arī mūspusē.
Viņi ir solījuši ar nazi nogriezt visu finansējumu, kādu Amerika dod Ukrainai. Nupat prezidents Baidens ir izstrādājis jaunu vairāku miljardu desmitu dolāru piedāvājumu ar ieročiem un visu pārējo.
Viena daļa republikāņu Kongresā grib to apturēt. Tas ir vēl kaitīgāk un būtiskāk nekā Stabilitātei! vēlme uzturēt politiskas attiecības ar slepkavām Maskavā.
