Streips: Tas jau ir reflekss darba sludinājumos rakstīt, ka nepieciešamas krievu valodas zināšanas 86
Juriste Linda Mazure medijos ievietojusi savu viedokļa rakstu – atklātu vēstuli Labklājības ministram Uldim Augulim par prasību darba sludinājumos latviešiem prast krievu valodu. Kā tas ir vērtējams – tā ir diskriminācija un rusifikācija? Vai šo prasību darba tirgū vajadzētu aizliegt? Uz šo jautājumu TV24 raidījums “Preses klubs” aicināja atbildēt Kārli Streipu, žurnālistu.
“Es esmu tagad 33 gadus nodzīvojis Latvijā, neprotot krievu valodu, un ar savu latviešu valodu Latvijā esmu ticis galā ļoti labi. Pirmajā gadā, kad es te dzīvoju, man taksometra šoferis vienreiz izsēdināja uz VEF tilta ielas vidū tāpēc, ka viņš nespēja iedomāties, ka pasaulē ir kāds latvietis, kas neprot krievu valodu. Tas bija vienīgais negatīvais šāds atgadīojums,” šādi par savu pieredzi izteicās Streips.
Viņš uzskata, ka, ja cilvēks strādā apkalpes sfērā, ja viņš strādā, piemēram, populārā restorānā, kur ir daudz dažādu klientu, tad, protams, jo vairāk valodu apkalpotājs prot, jo labāk, vismaz attiecībā uz to, kas šajā restorānā tiek piedāvāts.
Tomēr, kā uzskata Steips, tas ir tāds Padomju laiku reflekss darba sludinājumos pieprasīt latviešu, krievu, angļu valodas zināšanas, pat īpaši nevērtējot to, vai tiešām šīs valodas ir vajadzīgas,
“Ja tu strādā virtuvē, nevis nevis ar klientiem, tad taču ir vienalga, kādā valodā tu tur runā. Tāpēc reizēm ir nepamatotas prasības krievu valodas zināšanai,” šādi rezumē Streips.
