Streips par ilgo budžeta pieņemšanas sēdi un alkohola (ne)lietošanu Saeimas telpās 0
Latvijas Republikas Saeima šī gada 8. martā sāka ārkārtas plenārsēdi pulksten 9.00 no rīta. Pirmais darbiņš bija apstiprināt grozījumus Pasta likumā otrajā un galīgajā lasījumā. Par to strīdu nebija, un likumprojekts apstiprināts ar 93 balsīm par un nevienu pret.
Ārkārtas sēde 8. datumā bija ārkārtas tāpēc, ka tā bija trešdiena, un ierastā kārtībā Saeimas plenārsēdes ir ceturtdienās. Šajā gadījumā dienu iepriekš, jo pēdējais likumprojekts darba kārtībā bija “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam.”
Uz galīgo lasījumu šim likumprojektam bija iesniegti 206 priekšlikumi, un līdz ar to bija skaidrs, ka tā izskatīšana nebūs tikai dažu minūšu darbs. Vakarā redzēju materiālu vienā no Latvijas portāliem, kurā bija teikts, ka līdz tam brīdim gudrās galvas bija izskatījušas 37 no tiem.
Padomāju, ka deputāti ar laiku metīs mieru un pie budžeta atgriezīsies nākamajā dienā, kad tāpat bija paredzēta kārtēja plenārsēde.
Piecēlos no rīta un ieslēdzu datoru. Saeimas mājaslapā man par lielu pārsteigumu bija lodziņš, kurā bija redzama Saeimas zāle. Uz tā uzklikšķinot parādās video ar audio. Nudien, deputāti strādāja.
Vai viņi 9. martā no rīta bija piecēlušies sevišķi agri? Vai arī strādāts visu nakti?
Piezvanīju Saeimas preses sekretāram, kurš apliecināja, ka, jā – deputāti turpinājuši darbu visas nakts garumā. Un tā nu es redzēju spriešanu par pēdējiem grozījumiem un tad balsojumu par budžetu kā tādu (52:38). Sēde beidzot beidzās plkst. 8.58 no rīta – tātad divas minūtes pietrūka līdz pilnai diennaktij.
Preses sekretāram arī pajautāju, vai pēc sēdes deputāti tūdaļ ķersies klāt pie 9. martā paredzētās darba kārtības. Viņš pasmējās un atbildēja, ka nē, jau bija pieņemts lēmums to atlikt līdz nākamās nedēļas sēdei.
Budžets Saeimā šogad tapa iesniegts 8. februārī. Drusku vēlāk nekā parasts. Pērn Saeima 2022. gada budžetu apstiprināja jau 22. novembrī.
Šogad bija citādāk, jo Krišjāņa Kariņa otra valdība amatā stājās tikai decembra vidū. Četrus gadus pirms tam, pēc 13. Saeimas vēlēšanām, tas bija tikai janvāra otrajā pusē, un līdz ar to 2019. gada budžets pieņemts tikai aprīlī.
Šogad debatēm tuvojoties beigām, finanšu ministrs Arvils Ašeradens paskaidroja, ka steiga bija nepieciešama tāpēc, ka bez budžeta grūti ir strādāt valsts iestādēm un pašvaldībām. Loģiski arī tad, ja sēde izvērtās pati garākā Latvijas Saeimas vēsturē.
Par budžeta nodošanu komisijām Saeima nobalsoja 13. februārī. 74 par, 19 no frakcijas Progresīvie un frakcijas Stabilitātei! pret.
Budžets tika nodots visām Saeimas komisijām, jo tajā ir elementi, kas ir interesanti, piemēram, aizsardzības sektorā, veselības aprūpē u.tml. Galvenā atbildīgā ir Budžeta un finanšu komisija. Pirmais lasījumus budžetam bija 17. februārī, šoreiz pret tā konceptuālo apstiprināšanu balsojot visiem opozīcijas deputātiem.
Tālāk bija balsojums par kārtību, kādā iesniegt priekšlikumus uz otro un galīgo lasījumu. Te balsojums bija 95 par un neviens pret, acīmredzot tāpēc, ka pietiekami daudziem deputātiem priekšlikumu iesniegšana šķita gana interesanta un saistoša.
Ar lēmumu saistītajos dokumentos piedāvāta ļoti detalizēta informācija par to, kā priekšlikumus sagatavot un iesniegt. Noteikts, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 20. februārim.
Tajā brīdī Saeimas dažādās komisijas ķērās pie darba. Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu izskatīja jau 22. februārī. Budžeta komisijai smaguma punkts bija 1. un 2. martā, kad budžets izskatīts trīs dažādas sēdēs.
Konstatēts, ka kopumā iesniegti 206 priekšlikumi no dažādām pusēm. Bija priekšlikums no Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Ar ieteikumiem nāca Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Onkologu asociācija un citas organizācijas.
Vairums priekšlikumu bija no Saeimas deputātiem vai frakcijām, visos gadījumos no opozīcijas partijām. Tos izskatīja tematiskās komisijas un tad atbildīgā komisija.
8. martā pirmā plašākā diskusija bija par otru no tiem 206 priekšlikumiem, to iesniedza Zaļo un zemnieku savienības frakcija. Mērķis bija noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiks pārdalīti tā, ka pašvaldības saņem 80%, bet valsts – 20 procentus.
Budžetā paredzēta esošā kārtība – 75% pašvaldībām, 25% valstij.
Šī ir lieta, kura “zaļajiem zemniekiem” ir bijis jājamzirdziņš jau sen. Par tēmu runāt pieteicās viens deputāts no Jaunās vienotības, divi no Latvija pirmajā vietā, viena no Progresīvajiem, viens no Nacionālās apvienības, un divi no ZZS. Abi pēdējie turklāt kolēģus uzrunāja divreiz. Kopumā šī diskusija ilga teju vai pusstundu, un balsojums bija 39 par, 51 pret.
Visi klātesošie labi zināja, ka opozīcijas priekšlikumiem koalīcijas deputāti ikreiz teiks nē. Stabilitātei!, piemēram, piedāvāja pamatīgi samazināt valsts aizsardzības budžetu. Pašreizējā genocīda laikā Ukrainā tas, protams, būtu pilnīgi nejēdzīgs lēmums.
Tomēr ar visu to, 101 gadījumā no 206 priekšlikumiem, viens vai vairāki deputāti vēlējās piedalīties debatēs.
Deputāts, kurš, ja atmiņa neviļ, bija pats runātīgākais deputāts 13. Saeimā, ir Viktors Valainis. Viņš piedalījās debatēs par otru priekšlikumu. Un par trešo. Un par piekto. Un par sesto. Un … nu, tā tālāk uz priekšu. Ir mūsu likumdevējā deputāti, kuriem acīmredzot patīk klausīties pašiem savā balsī.
Otra lieta bija fakts, ka par 181 no priekšlikumiem kāds vai kādi pieprasīja reģistrētu balsojumu. Parasti attiecībā uz priekšlikumiem pēdējā lasījumā referents pasaka, ka komisija to ir apstiprinājusi vai noraidījusi, un pēc sīkas pauzes sēdes vadītājs saka “Saeima piekrīt.”
Ja, savukārt, pieprasīts balsojums, tad sēdes vadītājs nosauc attiecīgo priekšlikumu, un tad seko vārdi “lūdzu balsošanas režīmu” un “lūdzu rezultātu.” Tas nav milzīgi daudz garāks process kā iepriekš minētais, bet savu laiciņu tas tomēr prasa.
Tāpēc process galu galā prasīja 23 stundas un 58 minūtes. Tam beidzoties, bija čīkstēšana no vairākiem deputātiem par garo sēdi, bet tad sekoja sērija uzrunu ar pateicībām.
Allaž runātīgā deputāte Linda Liepiņa (LPV) pateicās Saeimas darbiniekiem, kuri tāpat kā deputāti visu nakti bija pavadījuši darbā, it kā viņa personīgi būtu par to atbildīga.
Citi nāca pateikt paldies deputātiem, paldies koalīcijai, paldies opozīcijai, paldies ministru prezidentam, kurš arī visu nakti pavadīja plenārsēžu zālē.
Deputātei Skaidrītei Abrama no Progresīvajiem teica, ka viņa bija sajutusies kā teātra izrādē, kur viss ir iestudēts un opozīcijai atstāta statista loma.
Pieredzējuši kolēģi zināja, kā jau minēju, ka tā tas vienmēr notiek. Tāda ir politika.
Gan ministru prezidents, gan finanšu ministrs arīdzan pateicās visiem pēc kārtas, un abos gadījumos atzina, ka šis tas opozīcijas priekšlikumos esot bijis interesants un kaut kad nākotnē apspriežams. Laiks rādīs, vai tas tā tiešām būs.
Internetā par garo sēdi izcēlās liela vārīšanās. “Kāpēc budžets ir jāapstiprina vienā sēdē?”, bārās kāds Tvitera lietotājs. “Tas ir noteikts ar likumu? Kāpēc tam nevar veltīt tik dienas, cik vajag, lai visu kvalitatīvi izskatītu?”
“Saeimas sēdes tādā garumā nav laba likumdošana,” apgalvoja kāds cits.
Bieži vien nevajadzīgi kašķīga Elita Veidemane: “Nesaprotu, ar ko Saeimas deputāti lepojas, ar to, ka 22 stundas bez apstājas skatījuši budžetu? Vai pašiem neienāk prātā, ka tas ir neproduktīvi?”
Pirmkārt, jau minēju finanšu ministra skaidrojumu par to, kāpēc tas tā bija. Otrkārt, ir pietiekami daudz profesiju mūsu valstī un citur pasaulē, kurā diennakts dežūra nav nekas neparasts.
Tie ir ārsti un medmāsas, tajā skaitā un it īpaši neatliekamās medicīnas cilvēki. Pats pazīstu cilvēku, kurš savulaik strādāja kā apsargs, un viņam darba grafiks bija 24 stundas un tad divas diennaktis brīvas. Tas nav nekas neparasts.
Nākamajā dienā pēc maratona sēdes portālā Jauns.lv parādījās šāds virsraksts:
“Deputāti 2023. gada budžetu pieņem ‘vieglā reibumā.”
Tas man šķita sevišķi interesanti, jo iepriekšējā vakarā savā raidījumā runāju par Saeimas Kārtības ruļļa simtgadi.
Tajā skaitā par priekšlikumu no 1. Saeimas deputāta Gustava Reinharda, kurš parlamentā pārstāvēja Kristīgi nacionālu savienību ar četriem mandātiem. Priekšlikums bija šāds: “Saeimas telpās aizliegts lietot reibinošu dzērienus.”
“Augsi godātā sapulce,” sauca Reinharda kungs. “Augstais nams ar balsu vairākumu ir izteicies par alkohola kaitīgumu un par vajadzību alkoholu apkarot. Es tādēļ atrodu, ka, lai sekmīgāk izvestu dzīvē šo nodomu, mums būs jāsāk apkarot alkohola lietošanu sākot no Saeimas telpām.
“Vismazāk Saeimas telpās Saeimas locekļiem, kuri dod likumus, ir vajadzīga alkohola lietošana, un tāpēc es domāju, ka augstais nams šo priekšlikumu pieņems.”
Augstais nams šo priekšlikumu nepieņēma. Galvenais referents Kārtības ruļļa apstiprināšanā bija deputāts Andrejs Sīmanis, kurš paziņoja, ka “Kārtības rullis nav likumprojekts alkohola apkarošanai.”
Sīmaņa kungam arī bija citas rūpes: “Tādā vietā, kā te tas ienests, mēs nonāksim dažādās nepatīkamās starptautiskās klizmās.” Šajā vietā sēdes stenogrammā atzīmēti vārdi “stipri smiekli.”
Kādas būtu šīs klizmas? “Šad tad būs viesu uzņemšana, un tad arī nemēģiniet ārzemniekiem piedāvāt kaut ko tamlīdzīgu kā alkoholu.”
Citiem vārdiem sakot, grandi no ārzemēm varētu nesaprast banketu, kurā kopā ar ēdieniem pasniegts, teiksim, kefīrs, nevis vīns. Priekšlikums noraidīts ar 31 balsi par, 34 pret un deviņiem deputātiem atturoties.
Savukārt attiecībā uz Jauns.lv materiālu par “vieglā reibumā.” Žurnāliste bija uzmeklējusi Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciālisti Martu Celmiņu, kura skaidroja, ka veikti pētījumi, kuros salīdzinātas kognitīvās spējas cilvēkos, kuri nav gulējuši noteiktu daudzumu stundu, un to cilvēku prāta spējas, kuri patērējuši alkoholu.
Ja kāds nav gulējis pēdējās 17-19 stundas, tā speciāliste, “tad viņa spriestspēja, reakcija un modrība ir tādā pašā līmenī, kā cilvēkiem, kuri atrodas 0,5 promiļu reibumā.”
Nav gulēts vairāk par 20 stundām? Tādas pašas prāta spējas kā cilvēkam vienas pilnas promiles reibumā.
“Arī īslaicīgi,” piebilda Celmiņa kundze, “vienas diennakts laikā trūkstošs miegs ļoti spēcīgi ietekmē cilvēka prāta spējas.”
No portāla puses tas bija triks, lai piesaistītu “klikšķus” un tātad lietotājus, kurus uzrādīt reklāmdevējiem saistībā ar auditorijas apjomu.
Taču, kā jau minēju, budžeta debates pagājušajā nedēļā nudien bija pilnībā režisētas. Visi zināja, ka priekšlikumiem vienmēr tiks pateikts nē, un līdz ar to arī procesa 22. vai 23. stundā nekādu pārsteigumu nebija.
Nu 2023. gada budžets pieņemts. Ne visi bija laimīgi. Gan izglītības, gan veselības aprūpes darbinieki jau ir paziņojuši par plāniem streikot.
Taču jaunnedēļ Saeima varēs atgriezties pie ikdienas jautājumiem. Varu pačukstēt, ka 16. datumā pirmais jautājums būs par Latvijas televīzijas un Latvijas radio apvienošanu, kas pats par sevi ir ļoti interesants jautājums.
Par to – citreiz.
