Streips: Nākamgad Amerikā būs valsts prezidenta vēlēšanas, tāpēc parunāsim par ASV politiku! 0
Šonedēļ komentāru vēlos veltīt vienai konkrētai politiskajai partijai. Tā ir Republikāņu partija Amerikas Savienotajās Valstīs, kas dibināta 1854. gadā konkrēti kā partija, kura iebilda pret tolaik pastāvošo vergu turēšanas sistēmu Amerikā.
Jau sešus gadus pēc partijas dibināšanas republikāņiem izdevās Baltajā namā iebīdīt Abrahamu Linkolnu, kurš ierakstīts valsts vēsturē ar zelta burtiem kā prezidents, kurš nodrošināja vergu brīvlaišanu.
Nosacītu brīvlaišanu. Nākamajos gados un desmitgadēs pēc prezidenta Linkolna bojāejas atentātā viņa pārstāvētie republikāņi Amerikas dienvidiem uzspieda masīvas represijas un pārkārtojumus.
No tā brīža baltādaino dienvidnieku intereses pārstāvēja Demokrātu, bet tumšādaino amerikāņu intereses – Republikāņu partija.
Nelaime ASV dienvidos bija tāda, ka baltādainais vairākums darīja pilnīgi visu iespējamo, lai tumšādainos iedzīvotājus turētu ja ne gluži verdzībā, tad ne tālu no tās. Šis bija tā dēvētā Kukluksklana teroristu un terorisma laikmets.
Pagājušā gadsimta 50. gados Amerikas tumšādainie cilvēki arvien aktīvāk un skaļāk sāka pieprasīt ASV Konstitūcijā it kā garantētās tiesības. Kulminācija šiem protestiem bija vairāki masīvi pilsonisko un civilo tiesību likumi, kādus ASV prezidents Lindons Džonsons uzspieda savas valsts Kongresam.
Konservatīvie demokrāti no dienvidiem spiedza un brēca, ka tumšādaino amerikāņu tiesību nodrošināšana būs iznīcinoša baltādainiem amerikāņiem. Amerikas senātā pastāv tā dēvētais filibustera princips, kura ietvaros jebkurš senators var runāt tik ilgi, cik viņam gribas (un tik ilgi, kamēr nav jāiet uz tualeti), lai bloķētu vai vismaz aizkavētu kāda likumprojekta pieņemšanu.
Senators Stroms Turmonds no Dienvidkarolīnas 1957. gadā pret pirmo vēlēšanu tiesību likumprojektu referēja divdesmit četras stundas un astoņpadsmit minūtes. Vienalga, likums pieņemts.
Tāpat tas arī bija pagājušā gadsimta 60. gadu pirmajā pusē. Kad prezidents Džonsons parakstīja masīvāko no tiesību paplašināšanas likumiem, viņš esot palīgam pateicis, nu mēs esam zaudējuši Amerikas dienvidus vairāku paaudžu garumā. Prezidents Džonsons bija demokrāts.
Prezidentam Džonsonam amatā sekoja Ričards Niksons, Džeralds Fords, Džimijs Kārters un tad Ronalds Reigans, kurš ievēlēts 1980. gadā. Tieši pēdējo Amerikas Republikāņu partija visu laiku kopš tam ir uzskatījusi par savu elku un savu varoni.
Kādreizējais kinoaktieris jau 1976. gadā bija kandidējis kā republikānis, bet zaudēja tobrīd esošajam prezidentam Fordam. 1980. gadā pēc četriem Kārtera gadiem kandidātu bija papilnam, taču Reigans pārspēja tos visus.
Viņam bija divi centrāli principi. Pirmkārt, samazināt nodokļus uzņēmumiem un bagātiem cilvēkiem ar teoriju, ka no tā līdzekļi plūdīs zemāk un palīdzēs arī citiem cilvēkiem. Viens no Reigana sāncenšiem to nosauca par “vūdū ekonomiku,” bet Reigans turpināja smaidīt un tā apgalvot.
Otra bija kandidāta pārliecība, ka Amerikas valdība bija pārāk liela. Kampaņas laikā Reigans atkal un atkal atkārtoja frāzi “Pieci atbaidošākie vārdi angļu valodā: Esmu no valdības, gribu palīdzēt.”
Jautājums par to, vai svarīgāka ir centrālā valdība Vašingtonā vai arī štatu pašvaldības, nodarbināja jau Amerikas dibinātājus 18. gadsimtā. Amerikas pilsoņu kara laikā ziemeļu uzskatīja, ka konflikta pamatā bija strīds par vergu turēšanu, kamēr dienvidnieki tikpat intensīvi uzstāja, ka runa vienkārši bija par štatu tiesībām pašiem noteikt savu dzīves veidu.
Pēc republikāņu partijas nominācijas iegūšanas 1980. gadā Ronalds Reigans rudens kampaņu sāka mazpilsētā Misisipi štatā, kur viņš plaši runāja par “štatu tiesībām.” Uzruna bija pavisam netālu no vietas, kur 1964. gadā Kukluksklans bija nolaupījis un noslepkavojis trīs jaunus vīriešus no Amerikas ziemeļiem, kuri bija ieradušies Misisipi piedalīties tumšādaino iedzīvotāju protestos.
Nevienam nebija ne mazāko šaubu, ka runādams par “štatu tiesībām” Reigans ar aci mirkšķināja rasistu virzienā. Visu laiku kopš pilsoņu kara beigām Amerikas dienvidos pastāvēja barga segregācija, kuras ietvaros Afroamerikāņiem principā tika liegtas visas tiesības pēc kārtas.
Jau minētās pārmaiņas pagājušā gadsimta 50. un 60. gados nozīmēja, ka dienvidos bija visnotaļ daudz baltādainu cilvēku, kuri uzskatīja, ka valdība viņus bija piekrāpusi un uzspiedusi dzīves veidu, kāds tiem šķita nepieņemams.
Ronalds Reigans to saprata, un mājiens todien Misisipi bija nepārprotams. Jums ir tiesības vismaz sirdī, ja ne atklāti, turpināt diskriminēt pret “citādiem” cilvēkiem.
1984. gadā Reigans ievēlēts uz otru termiņu amatā, un vairākums pret sāncensi bija viens no lielākajiem ASV vēsturē. Reiganam amatā sekoja viņa viceprezidents Džordžs Bušs (kurš, ja kas, bija autors citātam par “vūdū ekonomiku”). Un nākamais bija Bils Klintons.
Pēc diviem gadiem amatā, prezidents Klintons piedzīvoja pirmo reizi vairāk nekā 30 gadu laikā, kad Republikāņu partija pārņēma vairākumu ASV Kongresa apakšpalātā. Līderis partijai bija kongresmenis no Džordžijas vārdā Ņūts Gingričs, un kampaņas laikā viņš saviem kandidātiem bija devis ļoti skaidras instrukcijas.
Runājot par republikāņiem, kandidātiem bija jālieto tādi vārdi, kā patriots, brīvība, centība, miers, gaisma, morāle u.tml. Runājot par demokrātiem – nodevējs, krāpnieks, korupcija, krīze, iznīcība. Tā lieta nostrādāja, un republikāņi ieguva vairākumu.
Divus gadus pēc tam parādījās vēl viens elements, kas bijis būtisks Republikāņu partijas attīstībā. Nodibināts kanāls Fox News, kurš no paša sākuma apgalvoja, ka tā saturs būšot “godīgs un sabalansēts,” bet patiesībā kopš pašiem pirmsākumiem telekanāls ir bijis Republikāņu partijas propagandas birojs.
Tā tas bija Klintona laikā, tā tas bija Baraka Obamas laikā, tā tas ir patlaban, kad Amerikas prezidents ir Džo Baidens. Tie visi ir nodevēji, korumpēti krāpnieki u.tml. Savukārt, kad prezidents bija Džordžs Bušs jaunākais un it īpaši Donalds Tramps, Fox News aizgūtnēm vien apgalvoja, ka jebkāda pretestība pret viņu politiku principā ir uzskatāma par valsts nodevību.
Tramps, protams, bija īpašs gadījums. Līdz pat vēlēšanu dienai 2016. gadā neviens neticēja, ka viņš pārspēs kādreizējo pirmo lēdiju, ārlietu ministri un ASV senatori Hilariju Klintoni.
Taču galvenais šīs nedēļas komentārā ir fakts, ka Donalds Tramps principā iznīcināja tradicionālo Republikāņu partiju pavisam.
Četru gadu laikā laikraksts The Washington Post piereģistrēja vairāk nekā četrtūkstoš gadījumu, kuros Amerikas prezidents nepārprotami bija melojis.
2020. gadā Džo Baidens uzvarēja ar vairāk nekā septiņu miljonu balsu vairākumu, bet varbūt mana telekanāla TV24 skatītāji atceras brīdi, kad mēs tiešraidē rādījām viņu Baltajā namā jau vēlēšanu naktī apgalvojot, ka viņš bija uzvarējis ar lielu vairākumu.
Visu laiku kopš tam kādreizējais prezidents ir turpinājis nākt ar to pašu apgalvojumu, un Republikāņu partijas politikā ļoti sarežģīts ir jautājums par to, kurš beidzot būs tas, kurš attiecībā uz Trampu pateiks, ka karalis ir kails un karalis ir pretīgs.
Tā ir darījuši atsevišķi kongresmeņi un senatori pēc tam, kad viņi ir beiguši savu termiņu un tālāk nav kandidējušie. Tā ir darījuši kādreizējās centriski noskaņotās Republikāņu partijas grandi.
Taču pērn pustermiņa vēlēšanās izrādījās, ka meliem tomēr ir salīdzinoši īsas kājas. Republikāņi bija cerējuši iegūt lielu vairākumu Kongresa apakšpalātā un arī Senātā, bet izrādījās, ka vēlētājiem nebija intereses par kandidātiem, kuri turpināja gvelzt par absurdo domu, ka 2020. gadā notika kaut kāda baisa krāpšanās, un tikai tāpēc Donalds Tramps zaudēja.
Demokrātu partija vairākumu Senātā palielināja par vienu senatoru. Republikāņi atguva vairākumu apakšpalātā, bet tikai piecu balsu vairākumu. Lasītāji, kuri seko Amerikas politikai, atcerēsies, ka šai varzai bija vajadzīgi 15 balsojumi, lai nonāktu pie palātas spīkera. Taču arī bez tā republikāņi apakšpalātā ir demonstrējuši, ka viņu vienīgais mērķis ir destrukcija, nevis politika kā tāda.
Pēdējo dienu laikā vairākums ir izraidījis trīs Kongresa deputātus no savām komisijām. Visos trīs gadījumos vairāk vai mazāk atklātā tekstā atzīstot, ka tas bija galvenokārt tāpēc, ka iepriekšējā Kongresa sasaukumā demokrātu vairākums no komisijām bija izraidījis divus republikāņus.
Abos gadījumos tāpēc, ka sociālajos tīklos viņi bija izvietojuši saturu, kurā aicināts fiziski izrēķināties ar Demokrātu partijas pārstāvjiem Kongresā.
Lēmums tagad noraidīt trīs demokrātus no komisijām – liekulība. Lēta, prasta liekulība no republikāņu puses.
Ko tie plāno darīt savā vairākumā? Viena no trokšņainākajām dāmītēm Kongresā ir Mārdžorija Teilora Grīna no Džordžijas, kura bija viena no tām, kuras iepriekšējā sasaukumā tapa izradītas no komisijas, Grīnas gadījumā tāpēc, ka kādā uzrunā viņa bija brēkusi, ka Kongresa spīkere Nensija Pelosi bija valsts nodevēja, un valsts nodevēji, lieki teikt ir pelnījuši nāves sodu.
Jaunais vairākums Kongresā Grīnas kundzei deva vietu palātas pārraudzības komisijā. Savā pirmajā uzrunā viņa pievērsās 2021. gada 6. janvāra notikumiem Kapitolijā, kur cita starpa policists nošāva vienu sievieti, kura centās rāpties iekšā kongresa plenārsēžu zālē pa salauztu logu.
Mārdžorija Grīna komisijas sēdē paziņoja, ka tā bija slepkavība un attiecīgais policists būtu tiesājams. Kongresmene piebilda, ka viņasprāt, visi tie, kuri 6. janvāri marodēja Kapitolijā un laikā kopš tam ir bijuši arestēti un tiesāti – tie visi bija patrioti, un tiesāšana nozīmē viņu pilsonisko tiesību rupju pārkāpšanu. Tā skaidroja kongresmene no Džordžijas.
Citas komisijas jau ir pazinušas, ka tās izmeklēs prezidentu Baidenu, viņa dēlu Hanteru. Varbūt labklājības ministru. Varbūt kādreizējo Infekciozo slimību centra ilggadīgo direktoru, jo viens liels jājamzirdziņš republikāņiem Amerikā (un idiotiskiem Saeimas deputātiem mūsu valstī) ir pārliecība, ka masku un vakcīnas prasības arīdzan bija kaut kāds baiss cilvēka tiesību pārkāpums, un vainīgie nu ir jāsoda.
Tur būs liels trādirīdi, lai neteiktu smagāk, visus nākamos divus gadus. Vienīgais atlikušais jautājums ir par to, vai tik tiešām visi 222 republikāņi ASV Kongresa apakšpalātā ir mierā ar faktu, ka viņu frakcijā galvenais vārds ir bļaustīgiem propagandistiem un demagogiem. Varbūt būs jautājumi, kuros pietiekams skaits republikāņu balsos kopā ar demokrātiem. Varbūt.
Taču ārpus Kongresa un Vašingtonas republikāņi ir arī pie teikšanas vairākos štatos, un tieši par vienu no šiem štatiem šajā komentārā vēlos parunāt plašāk. Atceroties, ka Republikāņu partija jau ilgstoši ir apgalvojusi, ka tā vēlas nodrošināt pēc iespējas plašākas brīvības visiem amerikāņiem pēc kārtas, vai vismaz tiem amerikāņiem, kuri izskatās pēc republikāņiem.
Citiem ne īpaši. Pēdējo desmitgažu laikā republikāņi tajos štatos, kuros tiem ir teikšana, ir darījuši visu iespējamo, lai vēlēšanu iecirkņus pārzīmētu tā, lai tumšādainiem cilvēkiem, Latīņamerikāņiem un citiem “citādākiem” cilvēkiem nekur nebūtu vairākums.
Ieviesti arvien drakoniskāki noteikumi par vēlēšanu tiesībām. Lielpilsētās, kur mēdz dzīvot tieši minoritāšu pārstāvji, krietni samazināts iecirkņu skaits. Dažos štatos likums nosaka, ka ir noziegums atnest ūdeni vai kādu našķi kādam, kurš gaida rindā uz vēlēšanām tāpēc, ka iecirkņu skaits samazināts. Noziegums ar iespējamu cietumsodu.
Bet pievērsīsimies konkrēti Floridai, kur pērn gubernators Rons Desantiss guva spožu uzvaru uz otru termiņu amatā. Desantisa kungs pirmajā termiņā un arī tagad, ir izcēlies ar vairākiem gājieniem:
• Viņš preses konferencē paziņoja, ka Floridā arestēti 20 cilvēki par rupju krāpšanos iepriekšējās vēlēšanās. Konkrēti runa bija par cilvēkiem, kuriem kādreiz tiesības bija liegtas tāpēc, ka tie bija notiesāti noziedznieki. Floridieši ar visai lielu vairākumu referendumā nobalsoja, ka tādiem cilvēkiem pēc soda izciešanas būtu jāatjauno vēlēšanu tiesības. Republikāņi principā šo balsojumu ignorēja, un visi 20, kuri tapa arestēti, bija cilvēki, kuriem pats Floridas štats bija izsniedzis apliecinājumu, ka tiesības atjaunotas.
• Gubernators vairākkārt ir savācis kopā grupu migrantu no citām valstīm, vienā gadījumā nevis no sava štata, bet gan no Teksasas, un autobusā vai lidmašīnā tos sūtījis citur. Vienā gadījumā uz salu pie Masačūsetsas krastiem un vienā gadījumā uz Amerikas viceprezidentes māju Vašingtonā. Migrantiem ne vārda netika pateikts, kurp viņi tiek vesti un kāpēc. To var uzskatīt par cilvēku nolaupīšanu.
• Nesen ar milzīgi lielu pompu gubernators paziņoja, ka viņš ir aizliedzis vēstures stundas Floridas skolās, kur top diskutētas rasu attiecības, rasisms un tamlīdzīgi jautājumi, jo – tā Desantiss un republikāņi, šāda mācību viela nabaga mazajiem baltādainajiem bērniņiem liek justies neērti par sevi. Tad jau labāk to aizliegt pavisam, un Floridā patlaban ir simtiem klases telpu, no kurām izvāktas visas mācību grāmatas pēc kārtas, jo skolotājas baidās no jaunajiem noteikumiem, tajā skaitā ar piecu gadu sodu cietumā, ja tie tiek pārkāpti. Vai tas palīdz Floridas bērnu un pusaudžu izglītošanā? Protams, ka nē, bet republikāņiem tas nav svarīgi.
• Pērn vasarā Amerikas Augstākā tiesa atcēla 50 gadu precedentu attiecībā uz sievietes tiesībām grūtniecības pārtraukšanā. Republikāņu pārvaldītie štati momentā sāka sacensties, kurš nāks ar visdrakoniskākajiem noteikumiem par šādu tiesību liegšanu. Floridā patlaban aborts ir atļauts līdz 15. grūtniecības nedēļai, bet republikāņi apspriež vairākus likumprojektus, kuros šis posms tiktu saīsināts vai atcelts vispār. Jo tagad tā var, un tas nekas, ka tas pusi ASV iedzīvotāju iegrūž atpalicībā.
Un pēdīgi likumprojekts, kurš patlaban tiek bīdīts Floridas štata parlamentā, kurš ir tik ārprātīgs, ka tīri vai galva griežas. Likumprojektā ir noteikts, ka visām štata meitenēm pēc pubertātes sasniegšanas reizi mēnesī skolā ir jāiesniedz rakstiski dati par mēnešreizēm. Reizi mēnesī par šo visprivātāko procesu meitenes dzīvē.
Jo? Tas ir tikai un vienīgi tā, lai nodrošinātu, ka neviena transpersona nevar piedalīties meiteņu sportā, jo arī persona, kura ir pilnībā pārvērtusies no puiša uz meiteni, būs bez mēnešreizes un līdz ar to viņu varēs pieķert.
Cik bieži tā kaut kas gadās? Kopš 2013. gada, kad Floridas sporta iestādes sāka piereģistrēt transpersonas … 11 gadījumos.
Salīdzinot to ar apmēram pusmiljonu meiteņu vecumā zem 18 minētajā štatā, kurām šo 11 gadījumu dēļ nāksies reizi mēnesī atklāt visintīmākās detaļas par savu organismu.
Nākamgad Amerikā būs valsts prezidenta vēlēšanas. Kādreizējais prezidents Tramps jau ir paziņojis, ka viņš būs kandidāts. Personīgi nesaprotu, kāpēc pret viņu joprojām nav izvirzītas kriminālapsūdzības, jo Dievs zina, ka ir par ko.
Rons Desantiss republikāņu aprindās top uzskatīts par tādu “mini-Trampu” – tā pati politika bez melīgās bagāžas. Taču viņa uzvedība Floridā ir norādījusi uz vienkāršo faktu, ka republikāņiem patlaban galvenais ir būt pēc iespējas radikālākiem un diskriminējošākiem pret minoritātēm.
Jo republikāņu “bāzei” tā kaut kas patīk. Man jau gribētos cerēt, ka nākamgad tas nozīmēs otru termiņu prezidentam Baidenam ar lielu vairākumu abās Kongresa palātās.
Bet mana dzimtene arī ir valsts, kurā nošauto cilvēku skaits ir masīvi daudz lielāks nekā jebkurā citā attīstītā valstī, jo amerikāņi sevi ir pārliecinājuši, ka 18. gadsimta beigās pieņemtais 2. konstitūcijas labojums par štatu miliciju un tās tiesībām nozīmē, ka jebkurš amerikānis drīkst pirkt jebkuru šaujamieroci jebkādā daudzumā, un bez jebkādas vajadzības skaidrot, kāpēc viņam tāds ir vajadzīgs.
Bieži vien tas ir bijis vajadzīgs, lai rīkotu asinspirti veikalā, vai baznīcā, vai sinagogā, vai darba vietā, vai koncertā, vai kinoteātrī. Šajā nozīmē Amerikā valda milzīga psihoze.
Un līdz ar milzīgi pārsteigts nebūšu, ja nākamais gads republikāņiem izrādīsies veiksmīgs. Turēšu visus iespējamos īkšķus, ka nē, jo partija principā ir kļuvusi par idiotisma simbolu un kalngalu. Bet tāda politika. Labi, ka vismaz mūsu valstī nenormālie demagogi politikā tiek turēti daudzmaz atstatu.
