Streiks – kā dzemdības, ko nevarot apturēt 0
Pirmdien, 3.jūlijā, pulksten 12 sākās ģimenes ārstu streiks un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA), kā arī streika komitejas vadītāja Sarmīte Veide ir paziņojusi, ka tajā piedalīsies ap 600 ģimenes ārstu. Tomēr vēl vakar vakarā ne sabiedrībai, ne Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nebija pieejams precīzs saraksts, kuri ārsti tad streiko. NVD ir lūdzis streika komitejai iesniegt streikojošo ārstu sarakstu, lai efektīvi plānotu un nodrošinātu iedzīvotājiem medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas protesta laikā. “Diemžēl šādu sarakstu mēs neesam saņēmuši, tāpēc paši aptaujājam ārstus, lai uzzinātu, kuri nestrādā, un ceram, ka sarakstu tomēr saņemsim,” sacīja NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. Arī streika komitejas pārstāvis ģimenes ārsts Pauls Princis solīja, ka šāds saraksts būs un ar to varēs iepazīties gan NVD, gan žurnālisti, tomēr vēl vakar tāda nebija.
“Vieni ģimenes ārsti pauduši, ka nestrādās, bet strādā, citi, ka nestrādās un patiešām nestrādā, vēl ir tādi, kas nestrādāšot, bet kaut ko tomēr darīšot. Mums jāsaprot, vai tas ir streika ietvars vai ne. Diemžēl streika komitejai vēl nav izdevies apsēsties pie viena galda ar valdības vadītāju,” sacīja veselības ministre Anda Čakša.
Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars sacīja, ka valdības vadītājs divas reizes aicinājis uz sarunu LĢĀA asociācijas vadītāju Sarmīti Veidi, bet viņa neesot ieradusies. Savukārt streika komitejas pārstāvis P. Princis skaidroja, ka uzaicinājumu uz tikšanos gaidot streika komitejas vairākums jeb četri pārstāvji. “Streiks ir kā dzemdības, tas ir sācies un vairs nav apturams, tāpēc jārīkojas atbilstoši Streika likumam. Jānotiek divpusējām sarunām starp streika komiteju un premjerministru. Tikai streika komiteja var pieņemt lēmumu pārtraukt protestu,” saka P. Princis.
S. Veide sacīja, ka premjeram un veselības ministrei ir nosūtīta vēstule, lūdzot pēc iespējas ātrāk aicināt uz streika sarunām mediķus. Savukārt valdības vadītāja preses sekretārs Andrejs Vaivars sacīja, ka vēstule tikšot izvērtēta un tuvākajā laikā paziņots par tikšanās datumu.
Naudu sola
Viena no streikojošo ārstu prasībām ir palielināt finansējumu. Bet kāpēc ārstiem jāstreiko, ja koalīcijas politiķi sola, ka 2018. gada valsts budžetā medicīnai papildus tiks piešķirti 200 miljoni eiro, no kuriem 80 miljoni paredzēti ārstu algām? Nacionālajā trīspusējā padomē panākta vienošanās arī par veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kur tiks iezīmēts finansējuma pieaugums, līdz tas 2020. gadā sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska atbild: “Katra valdība ir solījusi, ka medicīnai būs nepieciešamais papildu finansējums, bet labākajā gadījumā pieliek 30 miljonus eiro 200 miljonu eiro vietā. Ticības nav nekādas, tomēr ceru, ka likumprojekts tiks pieņemts Saeimā līdz 22. jūlijam. Sociālie partneri it kā ir vienojušies ar valdību, bet ticība, ka vienošanās patiešām ir spēkā, būs tad, kad redzēsim likumprojektu.”
Lauku ģimenes ārsti par savas cīņas lozungu izvirzījuši finansējuma palielinājumu kopumā medicīnas jomai, bet LĢĀA prasības ir konkrētākas un galvenā no tām ir 30% kapitācijas naudas pieaugums par katru praksē pierakstīto pacientu.
