Strazdiņš: “Latvieši paļaujas, ka krāpnieki runās krieviski, bet tad piezvana un runā latviski – apjukums!” 0
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāda skatītāja dalījās savā nesenajā pieredzē ar krāpniekiem. Sieviete atklāj, ka viņai zvanījusi krieviski runājoša persona, kas uzdevusies par “Tele2” darbinieku un apgalvojusi, ka sievietei esot neapmaksāti rēķini. Taču sieviete apzinājās, ka “Tele2” darbinieki sarunu veiktu latviešu valodā.
Programmētājs, tehnoloģiju entuziasts, virtuālās vides krāpnieku mednieks Elviss Strazdiņš komentējot skatītājas pieredzi norādīja, ka krāpnieki, kuri agrāk biežāk zvanīja un runāja krievu valodā, arvien biežāk izmanto arī latviešu valodu, kas daudziem var radīt negaidītu apmulsumu.
“Šad tad viņi zvana krieviski, bet ļoti bieži patiesībā zvana arī latviski, un tie ir cilvēki no Latvijas, kuri ir savervēti. Ir arī nedaudz iekšēja informācija, ka ir zināms, kuri cilvēki ir savervēti. Vismaz daļai no viņiem samaksāja 5000 eiro par to, ka viņi izbrauc no valsts uz kaimiņvalstīm vai attālākām valstīm, lai apkrāptu latviešus, un viņi tur ir zelta vērtē. Visi latvieši paļaujas, ka krāpnieki runās krieviski, bet tad piezvana un runā latviski un visi ir apjukuši,” skaidroja Strazdiņš.
Eksperts brīdina, ka krāpnieki pielāgojas upurim un izmanto dažādus psiholoģiskos trikus, lai iegūtu cilvēka datus. “Atcerieties, zvanīt var jebkādā valodā, un latviešu valodā zvana pietiekami bieži,” viņš brīdina. Strazdiņš uzsver, ka krievu valoda uzreiz var būt “sarkanais karogs”, taču arvien biežāk ir jāuzmanās arī no latviski runājošiem krāpniekiem, īpaši, ja tie pieprasa bankas, “Smart-ID” vai jebkādus citus personīgos datus.
Strazdiņš uzsver, ka krāpnieku galvenais mērķis ir radīt haosu un pēc iespējas ātrāk izkrāpt upura datus.
Ekspert aicina būt modriem un neuzķerties uz viltus zvaniem neatkarīgi no valodas, kurā zvanītājs runā. Ja zvanītājs pieprasa personīgos datus vai piekļuvi kādiem kontiem, tā var būt krāpšana. Ja rodas aizdomas, vienmēr pārbaudiet informāciju pie savas bankas vai attiecīgajām iestādēm.
