Stravinska “Izvirtības hronika” – melnbaltā un zeltā 1
15. februārī Operā pirmizrādi piedzīvos Igora Stravinska opera „Izvirtības hronika”, bet nupat, paverot tās priekškaru, arī visa radošā komanda, Operas un baleta valdes locekli Zigmars Liepiņu ieskaitot, preses iznāca paslēpušies zem lielām baltām ģipša galvām, kuras saturēja melnas stieples, tā uzsverot, ka katrā no mums ir sava melnā un baltā puse.
Zigmars Liepiņš neslēpa, ka Stravinska “Izvirtības hronika” ir liels izaicinājuma operai, kura pēdējā laikā nav iestudējusi nevienu moderno 20. gadsimta operu. Arī skatītājiem būs izaicinājums pieņemt jaunu mūzikas valodu. Nav nekādu priekšrakstu, kā šāda opera jāuzved, būs gana liels jaunatklājums gan publikai, gan trupai, piebilda Zigmars Liepiņš, arī liels notikums kultūras dzīvē.
Muzikālais vadītājs un diriģents Jānis Liepiņš teica paldies režisorei Margo Zālītei par viņas trakajām idejām. Stravinskis mūziku uzrakstījis vieglu, enerģisku un jauneklīgu, lai arī to darījis savas dzīves otrajā pusē, piemetināja diriģents. Mērķis būtu atstāt vieglu un patīkamu pēcgaršu. “Kaut beigās ir fabula ar zināmu morāli, operu vairāk uztveru kā izklaidējošu,” sacīja Jānis Liepiņš.
Opera radusies pēc otrā pasaules kara. “Mani interesēja, kā Stravinskis redzēja cilvēka būtību tālajā 1951. gadā, kad operu galu galā uzveda Venēcijas biennāles ietvaros,” atklāja režisore Margo Zālīte. “Un varat iedomāties, kā jūtas mākslinieks, kad pārgājusi pāri milzīga iznīcības sajūta? Ko vēl var pateikt mākslinieks? Man interesēja radīt sāpju ainavu, kā dzīvot šajā pasaulē, kurā ir milzīgs jautājums, kas ir humānisms, kāpēc cilvēks dzimis uz šīs planētas, ja cits citu iznīcina…Tādā iekšējā satraukumā top šī opera, jo Stravinskis, pacifists būdams, ļoti pārdzīvoja notikušās šausmas un tieši šajā kontekstā rodas dzirkstošā un nenovēršami vieglā mūzika – ar dejiskumu, ritmu maiņām, sinkopēm, lai vispār izturētu esību šajā pasaulē, kurā nobriedis jautājums, kā dzīvot tālāk. Šobrīd varam atskatīties ar pietiekami svaigu skatu uz to laiku, vēl ir dzīvi mūsu vecvecāki, kas bijuši karos un paši piedzīvojuši to laiku,” teic režisore.
Operas veidotāji teic, ka uzvedumā ir daudz humora, bet arī gana daudz operas varoņu – Nika un Toma – analīzes.”Mūsu uzvedumā viņi ir kā viens cilvēks, kas apzinās sevī gan pozitīvo, gan ļauno, ar laiku nomainot kā viens otra tērpu, tā arī pārņemot kustības. Stāsts operā ir par pašatklāsmi, p ar satikšanos ar visām savām ļaunajām pusēm, prasmi apskaut tās un, cerams, spēju doties arī tālāk,” tā savu redzējumu atklāja režisore.
Scenogrāfijas galvenais elements ir lielais melnais caurums, bet, kā teic scenogrāfs Didzis Jaunzems, arī tas būs nepārtrauktā attīstībā. Tāpat melnbaltā gamma nedominēs nepārtraukti. Atkarībā no varoņu domām un vēlmēm mainīsies arī krāsas. Tik spilgta un krāsaina opera sen nebūs bijusi, pārliecināts scenogrāfs.
Kostīmu māksliniece Yashi no Berlīnes ar lieliem režisoriem strādājusi jau 19 gadus, un viņai ir liela pieredze darbā tieši ar sarežģītām audumu tekstūrām. Viena no atslēgas krāsām ir zelta, arī korim kostīmi veidoti krāsainos toņos – mūsdienīgos, šokējošos un spilgtos. Šie toņi ir kā mūsdienu pasaule, kas laužas iekšā cilvēkos, arī videoprojekcijas ataino mūsdienu cilvēka saraustīto stāvokli, uzsver režisore.
Armands Siliņš, tērpies vienā zeltā, iejutīsies Nika Šedova lomā: “Arī jūsu zelta pusei, tai, kuru par tādu uztverat, neapšaubāmi būs jāmainās…”
“Man kā Tomam Reikvelam režisore pateica – tev iekšā jābūt tukšumam… Bet man kā Mihailam Čulpajevam tā tukšuma nav,” – sacīja otrs galvenās lomas atveidotājs.
Kāds humors mūs īsti sagaida? Kā teic Margo Zālīte, vispirms tas būs saklausāms jau Stravinska mūzikā, otrkārt, uzveduma tēlos, kur darbosies, piemēram, bārdainā turciete, sieviete, kuru Toms apprecēs vienā no saviem pārbaudījumiem. Bet pārbaudījumi būs trīs. Viens ir baudkāre – Toms atradīsies bordelī, kur humors tiks pausts caur tērpiem. Otrais pārbaudījums ir slava. Toms mēģina iegūt piepildījumu savam iekšējam tukšumam ar slavu – apprec slaveno bārdaino turcieti, kuras lomu izpildīs Ilona Bagele un Andžela Goba. Un trešais pārbaudījums ir lielummānija, kuras mudināts viņš rada klonēšanas mašīnu, kuras rezultātā top tādi cilvēki kā mēs ar jums, atklāja Margo Zālīte. Un humors izpaudīsies arī spēles veidā – dziedātāju brehtiāniskā atsvešinātības sajūtā no sava tēla.
