Strautiņš par ECB procentlikmju celšanu: “Mēs varam pieredzēt Dienvideiropas parādu krīzes atgriešanos” 17
“Par Eiropas Centrālās bankas politiku, diplomātiski izsakoties, ir šobrīd ļoti dažādi viedokļi ekonomistu vidē,” tā TV24 raidījumā “Ziņu Top” sacīja bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš, apspriežot Eiropas Centrālās bankas (ECB) politiku, kad šogad jūnijā kārtējo reizi tika paaugstināta galvenā bāzes procentlikme par 0,25 procentpunktiem līdz 4%.
Ekonomists Strautiņš, paužot TV24 raidījumā savu viedokli sacīja: “Jā, protams, šī procentlikmju celšana kaut kādā ziņā ietekmēs inflāciju un to samazinās. Man ir bažas, ka tas izdosies pārāk labi! Mēs varam ļoti ātri nonākt ne dažos mēnešos, bet, teiksim, pēc pusotra gada, diviem, varbūt pēc gada nonākt atpakaļ situācijā, kas bija līdz 2021.gada sākumam, un, kas ir bijusi faktiski lielāko daļu visu eirozonas pastāvēšanas vēsturi – pārāk zema inflācija, kas izklausās patīkami, bet tā arī var būt problēma – tā ir problēma, ko Centrālā banka nespēj īsti risināt. Desmit gadus tur nocīnījās ar pārāk zemu inflāciju.”
Cīnīties ar augstu inflāciju ir grūti politiski, jo tas cilvēkiem var nepatikt, bet tīri tehniski tas ir ļoti vienkārši – jāceļ procentlikmes. “Tur, es domāju, mēs varam pieredzēt arī Dienvideiropas parādu krīzes atgriešanos, un tas jau būtu vēl daudz bīstamāk,” tā raidījumā “Ziņu Top” uzsvēra ekonomists Strautiņš, komentējot ECB darbības, regulāri paaugstinot bāzes procentlikmes.
Jau ziņots, ka ECB prezidente Kristīne Lagarda 27.jūnijā sacīja, ka bankas politikas veidotāji drīzumā, visticamāk, nespēs norādīt, kad procentu likmes sasniegs savu maksimālo līmeni, un jūlijā gaidāms vēl viens procentu likmju paaugstinājums.
“Ir maz ticams, ka tuvā nākotnē centrālā banka ar pilnīgu pārliecību spēs apgalvot, ka procentu likmes sasniegušas maksimālo līmeni,” tā Lagarda sacīja Sintrā, Portugāles dienvidos, kur uz ikgadējo sanāksmi pulcējas centrālo banku vadītāji un ekonomisti.
Viņa norādīja, ka par ECB politiku tiks izlemts katrā sanāksmē atsevišķi, un banka tās nākamajā sanāksmē jūlijā turpinās palielināt procentu likmes.
Lagarda uzsvēra, ka bankas mērķis ir samazināt inflāciju līdz tās noteiktajam 2% mērķrādītājam.
Drīz pēc tam, 28.jūnijā, Itālijas premjerministre Džordža Meloni kritizēja Eiropas ECB lēmumus cīņā ar inflāciju paaugstināt procentu likmes, brīdinot, ka “ārstēšana var izrādīties kaitīgāka nekā slimība.” “ECB vienkāršotā pieeja ar procentu likmju paaugstināšanu daudziem nešķiet kā pareiza,” uzrunā Itālijas parlamentā sacīja Meloni.
“Mūsu valstī vispārējo cenu kāpumu neveicina ekonomikas pārāk strauja izaugsme, bet gan citi faktori, galvenokārt Ukrainas kara izraisītā enerģētikas krīze,” norādīja premjerministre.
Meloni reaģējusi uz ECB prezidentes Lagardas otrdien pausto, ka banka turpinās palielināt procentu likmes arī jūlijā, ja vien būtiski nemainīsies prognozes.
ECB padome procentu likmes palielinājusi jau astoņas sanāksmes pēc kārtas, tādējādi cenšoties cīnīties ar augsto inflāciju.
Lai arī inflācija eirozonā pēdējos mēnešos ir samazinājusies, ECB amatpersonas šobrīd raizējas par ietekmi, ko varētu radīt atalgojumu kāpums, jo darbinieki pieprasa lielākas algas, lai segtu izmaksu pieaugumu.
