Strautiņš: notikumi ekonomikā 2018.gadā būs spilgti, pat biedējoši 0
Autors ir Pēteris Strautiņš, Luminor bankas eksperts
Novembra mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ir pēdējais makroekonomikas jaunums šogad. Līdzīgi kā ziņas par ekonomiku šogad kopumā, vēsts ir par pieklājīgu, spēcīgu, bet ne eiforisku izaugsmi.
Tā ir tikai sakritība, bet statistiķu novērtētais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums šajā mēnesī pret pērno novembri bija 4.7% reālā izteiksmē jeb tieši tāds, kāda ir tipiskākā prognoze par IKP pieaugumu šogad. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču aprite veikalos augusi par 1%.
No igauņiem 80 miljoni
Apbrīnojami labi aug pārtikas un dzērienu tirdzniecība specializētajos veikalos – jau septīto mēnesi pēc kārtas gada pieaugums pārsniedz 50%. Viens no iemesliem ir jau labi zināmā pierobežas tirdzniecība – no Igaunijas vien akcīzes nodokļu veidā šādi atceļojot ap 80 miljoniem eiro gadā.
Novembrī īpaši strauji augusi arī mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība – par 40.8%, bet šis mēnesis ir izņēmums uz gada kopējā fona, kaut arī tas nav nemaz slikts – pieaugums par 16%.
Veikalu apgrozījums naudas izteiksmē gada laikā audzis par 8.3%. Tā kā uzņēmumi par savu biznesu mēdz domāt nominālā izteiksmē, tad šādi mērītais izaugsmes paātrinājums no 1.1% pērn janvārī-novembrī līdz 7.6% šogad var būt psiholoģiski nozīmīgāks nekā reālais paātrinājums no 2.2% līdz 3.9%. Tāpēc likumsakarīgs ir nozarē valdošais visnotaļ optimistiskais noskaņojums.
Arvien vairāk domā par uzkrājumu palielināšanu
Taču tirgotājiem nevajadzētu kļūt eiforiskiem, jo paradīze viņus negaida. Mājsaimniecību vērtējumi par savu finansiālo situāciju nākamo 12 mēnešu laikā un bezdarba risku ir optimistiskāki par vēsturiski vidējiem.
Taču gatavība veikt lielus pirkumus ir zemāka par vēsturiski vidējo. Tieši šis elements visspēcīgāk virza tirdzniecības apgrozījuma svārstības, jo ikdienas preces tiek pirktas jebkurā gadījumā. Gan dzīves pieredze, gan noskaņojuma mērījumi rāda, ka šobrīd vēl svarīgāka par patēriņu cilvēkiem ir uzkrājumu palielināšana. Sabiedrībai novecojot, tā pamazām pārslēdzas risku samazināšanas prioritātes režīmā.
Jāpiebilst, ka mazumtirgotāji arī “neslimo” ar pārmērīgu optimismu – viņu noskaņojums, lai arī pozitīvā līmenī, pēdējos septiņus mēnešus ir nedaudz zem vēsturiski vidējā. Turklāt tirgotāji nākamgad var saskarties ar īpaši stipru spiedienu palielināt algas, vismaz valsts centrālajā daļā, kur notiek vairāk nekā puse kopējās ekonomiskās aktivitātes.
2018.gadā būs aizraujoši
Patērētāju noskaņojums turas virs vēsturiski vidējā un pēdējo sešu mēnešu laikā nav nozīmīgi mainījies. Varētu cerēt, ka nākamgad tas turpinās uzlaboties, jo samazinās bezdarba līmenis, turklāt aizvadītā gada laikā izmaiņu temps pakāpeniski paātrinājies.
Tieši darba zaudēšanas riska uztvere īpaši spēcīgi ietekmē vēlmi tērēt naudu. Saskaņā ar ESI indeksu komponentēm, visas lielās nozares vai nozaru grupas plāno palielināt darbinieku skaitu. Turklāt rūpniecībā un celtniecībā šie indikatori pēdējos pāris mēnešos strauji kāpuši.
Notikumi Latvijas ekonomikā nākamgad būs spilgti, daži pat viegli biedējoši, taču vistuvākajā nākotnē patēriņam labvēlīgi. Ja algu kāpums kļūst pārmērīgs un kaitē izaugsmei tālākā nākotnē, acumirklīgā ietekme uz patēriņu vienalga ir labvēlīga.
Domājot par iespējamiem tuvākās nākotnes notikumiem, gribas savilkt drošības jostu ciešāk, bet nav šaubu, ka brauciens būs aizraujošs.
