Strauta foreles – dāvana Latvijas dabai 0
Turpinot 2011. gadā sākto strauta foreļu atjaunošanas projektu “Miljons foreļu atgriešanās”, arī šogad Latvijas upītēs tiek ielaisti 250 tūkstoši zivju mazuļu. Šis ir trešais no četriem projekta “Miljons foreļu atgriešanās” realizācijas gadiem. Jau nākampavasar – projekta noslēgums, kad kopumā četru gadu laikā Latvijas ūdeņi būs papildināti ar miljons foreļu atvasēm.
Šogad gods tika izrādīts Mālpils novadam, kura Mergupes krācēs notika publiskā 53 540 mazo foreļu palaišana. Mālpils novads izvēlēts apzināti – vietējā biedrība “Mālpils zivīm” nodarbojas ar dabas aizsardzību, piekopj licencētu makšķerēšanu, izglīto jauniešus, rīkojot vasaras nometnes, veido tūristu taku gar upi utt.
Atvestās zivis atradās 13,5 grādu siltā ūdenī, un, tā kā Mergupē ūdens bija vien par pusgrādu siltāks, mazos zivju bērnus nebija grūti apradināt ar jaunajām mājām. Tos palaida upes seklajās straujtecēs, kur ūdenszālēs vai starp oļiem tiem ir daudz barības un paslēptuvju. Šopavasar zivis tiks salaistas septiņu upju baseinos 37 vietās. Tā kā foreles nav lielas ceļotājas, to izlaišanas vietas netiek izpaustas, lai foreles pasargātu no masveida izķeršanas. Pārējās zivis savas jaunās mājas Latvijas ūdeņos atradīs līdz jūnijam.
Projekta krusttēvs, dabas draugs Māris Olte sanākušajiem interesentiem stāstīja, ka jau šoruden pirmajā projekta gadā salaistās zivtiņas varētu nārstot, tāpēc nākampavasar gaidāms dabiskais projekta turpinājums.
Viņš uzskata, ka mūsu pienākums ir kompensēt dabai to, ko paši esam nodarījuši, iejaucoties tās hidrorežīmā ar būvniecību, ķimikālijām, elektrostacijām un tamlīdzīgi. To, cik zivīm no miljona izdosies izdzīvot un dabiski turpināt savu sugu, Olte neņēmās prognozēt.
“Vienmēr atrodas kāds paģirains tips, kuram ir slieka un kurš, ieraugot daudz mazu forelēnu, sāk celt tos ārā,” saka zinošais makšķernieks. Viņš gan pauž – pamazām sabiedrības attieksme pret maluzvejniecību un zivju resursu sargāšanu mainās. Pašvaldības, sporta makšķernieki un vienkārši entuziasti negausīgos zivju kārotājus uzmana un neļauj tiem izpausties.
Katra jaunā zivtele maksā desmit santīmu, tāpēc zivju resursā vien kopumā projektā tiks iztērēti 100 000 latu. Papildu izmaksas sastāda transporta un citi organizatoriskie izdevumi. Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš pauž, ka zivju resursu atjaunošana Latvijā esot visai aktīva un regulāra. ZM esot noslēgts līgums ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, kas nodrošina zivju resursu saražošanu no valsts budžeta līdzekļiem – vairāk nekā 300 000 latu ik gadu. Jaunās zivis tiek salaistas lielāko upju baseinu ūdeņos. Par zivju resursa atjaunošanu Daugavā atbildīga AS “Latvenergo”. Arī Zivju fonds katru gadu piešķirot 75 000 latu zivju mazuļu laišanai ezeros un upēs. Konkursa kārtībā šo finansējumu var iegūt pašvaldības. Kopumā zivju resursu atjaunošanai Latvijā ik gadu aizejot aptuveni miljons latu. Ūdeņos tiekot laisti jaunie laši, līdakas, vimbas, nēģi, alatas, taimiņi, foreles, vēdzeles un citas zivis. N. Riekstiņš pauž, ka arī privātpersonas ik pa laikam piedalās zivju kultūras attīstīšanā, taču tā neesot ļoti izplatīta tendence. {jcomments on}
Zivju palaišanā Mālpilī piedalījās arī projekta idejas autors, iniciators un pasākuma finansētājuzņēmuma “Skonto būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Viņš pats jau no mazotnes ir kaislīgs makšķernieks un mednieks un saviem vaļaspriekiem velta laiku teju katru nedēļas nogali, tāpēc uzskata par savu pienākumu dabai dot ko pretim. Rāvja kungs iekopis savu ezeru, trīs dīķus un par zivīm rūpēties pieradis. “Taču viens ir rūpēties par savu, pavisam cits – par Latvijas bagātību,” saka Rāvis. Viņaprāt, tas ir katra latvieša pienākums – Latvijas dabu atbalstīt tādā apmērā, kā viņš to spēj: “Viens pacels papīru, cits iestādīs koku, vēl kāds salaidīs upēs zivis, un, ja kāds var atļauties vairāk, lai to dara, visi par to priecāsies.”
Gunta Rāvja lielākais loms bijusi septiņus kilogramus smaga līdaka, taču gadījies noķert arī pa forelei. Papildināt Latvijas upes tieši ar šo zivju sugu mudinājušas sarunas ar profesionāļiem un foreļu neparastums. “Noķert foreli – tas ir vesels ceļojums gar upi,” saka Rāvis. Viņš priecājas, ka zivju mazuļus iespējams audzēt tepat Latvijā un, bagātinot Latvijas upes, veidojas arī laba augsne tūrisma attīstībai. “Arī tie, kas zivis upē laiž un pēcāk tās uzrauga un makšķerē, visa šā procesa laikā kļūst labāki,” teic G. Rāvis. Viņš cer, ka četros gados iesētā “sēkla” paliks Latvijai vēl vismaz nākamos tūkstoš gadus.
UZZIŅA Zivis pēc “Skonto būves” pasūtījuma audzē trīs Latvijas zivju audzētavas – “BIOR” zivju audzētava “Tome”, SIA “Faps” un z/s “Sillakas”, bet par to ielaišanu Latvijas upēs rūpējas biedrība “Mēs – zivīm” un pašvaldību makšķernieku biedrības. Vidēji viens foreles mazulis ir 3 – 5 cm garš un sver aptuveni ceturtdaļu grama. Mergupē tika palaisti 13,798 kg mazu foreļu. |
