“Strausa politika” pasažieru pārvadājumos? Direkcija oponē 3
Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA) bažījas par pasažieru pārvadājumu turpmāko nākotni. Norādot, ka Autotransporta direkcija (ATD) un Satiksmes ministrija (SM) piekopj “strausa politiku”, bāžot galvu smiltīs, nepiešķirot nozarei nepieciešamos līdzekļus un izvirzot pārmērīgi augstas prasības. Tomēr ATD norāda: “Pārmetumi nav pamatoti un pasažieru pārvadātāju nozare ir viena no retajām, kas tiek izteikti atbalstīta no valsts puses”.
Autobusa vadītājiem maksā vairāk
“Gadu no gada mūsu budžets tiek veidots nepietiekamā apmērā. Esam palikuši gandrīz vienīgā nozare, kas pēc papildus nodokļu iekasēšanas nav neko saņēmusi attīstībai,” neapmierinātību pauž LARPA un SIA “Aips” valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs. “Kā var plānot nozares attīstību, ja, jau iepriekš zinot, minimālās algas, nodokļu un degvielas akcīzes nodokļa izmaiņas, nozarei netiek piešķirti papildus līdzekļi?” Norādot, ka arī algas šoferiem esot pārāk mazas un ATD ir aicinājusi šos izdevumus samazināt vēl vairāk. Tas apgrūtinot autobusa vadītāju piesaisti, jo atalgojums par šo darbu nespēj konkurēt ar citām nozarēm.
“Valsts bāzes budžeta līdzekļi reģionālo autobusu pārvadājumiem ir nevis samazinājušies, bet palielinājušies. Pērn piešķirtais finansējums sastāda vairāk nekā 38 miljonus eiro, kas ir par diviem miljoniem vairāk nekā 2016. gadā un par 0,8 miljoniem vairāk nekā 2015. gadā. Svarīgi atzīmēt, ka šobrīd autobusu pārvadātājiem jau ir segti praktiski visi zaudējumi, kas radušies pērn,” savu argumentu pretī liek ATD sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Plone. ATD neesot vērsusies pie pārvadātājiem ar aicinājumu samazināt autobusu vadītāju atalgojumu. 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, kopējā autobusu vadītājiem izmaksātā atlīdzība par darbu ir pieaugusi par 1,06 miljoniem eiro.
Nepieprasa pilnīgi jaunus autobusus
Šie nav vienīgie pārmetumi no LARPA puses. Asociācija norāda, ka citviet Eiropā neesot tik augstas prasības, kādas tās ir Latvijā. Piemēram, vietējos pārvadājumos iesaistīt pilnīgi jaunus autobusus, kuros tiek nodrošināts bezvadu internets. Jānodrošina individuālā ventilācija un apgaismojums, videonovērošana, GPS, elektroniskās maršrutu tabulas un audio paziņošanas sistēmas. Tas nopietni sadārdzinot pārvadājumus, tādēļ neskaidri ir tas, no kurienes pārvadātājiem gūt nepieciešamos finanšu līdzekļus un kā šīs prasības izpildīt. “Pārvadātājs jaunu autobusu iegādi, tāpat kā jebkurš komersants, var veikt tikai no peļņas, kuras apmēri to neļauj veikt,” dusmojas U. Kolužs.
“Nevienam pasažieru pārvadātājam netiek uzstādīta prasība iegādāties pilnīgi jaunus autobusus. Turklāt to nemaz neparedz esošo līgumu nosacījumi. Tāpat arī gaidāmajā konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. gada netiks prasīts veikt pasažieru pārvadājumus ar pilnīgi jauniem autobusiem,” uzsver Z. Plone. Savukārt par autobusu aprīkošanu šobrīd notiekot diskusijas ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju. “Jau patlaban normatīvie akti nosaka, ka gadījumā, ja reisa izpilde pārsniedz trīs stundas, transportlīdzeklī ir jābūt individuālajam apgaismojumam un ventilācijai. Tāpat ir noteikts, ka autobusā jābūt audiāli atskaņotai vai vizuāli attēlotai informācijai par gaidāmajām pieturvietām,” norāda ATD pārstāve. Izvērtējot situāciju novados, kā autobusos palīdz videonovērošana, plānots to noteikt kā vienu no prasībām gaidāmajā konkursā.
Nevar uzturēt reģionālo maršrutu tīklu esošajā apjomā
Pēdējais, bet ne mazāk svarīgs pārmetums ir par maršrutu un reisu saīsināšanu, kas skar cilvēkus laukos. “Par normu kļūst maršrutu un reisu saīsināšana. Daudzi pārvadājumi tiek nodrošināti tikai atsevišķās dienās, kas pamazām veicina lauku iedzīvotāju migrāciju. Cik ciemati un apdzīvotas vietas tiks tuvākajā laikā izslēgtas no reģistra?” retoriski jautā LARPA valdes priekšsēdētājs.
“Sakarā ar pārvadāto pasažieru skaita kritumu pēdējos gados reģionālo autobusu pārvadājumos ir samazinājušies ieņēmumi, bet reģionālā maršrutu tīkla apjoms jeb nobraukums pēdējo vismaz piecu gadu laikā praktiski nav mainījies. Rezultātā piešķirtais valsts budžeta finansējums nav pietiekams, lai uzturētu reģionālo maršrutu tīklu esošajā apjomā. Tomēr šobrīd aizvien nav neviena novada, kur netiktu nodrošināti vismaz divi reisi dienā, kas savieno šo novadu ar reģiona centru vai galvaspilsētu. Patlaban ir tikai divi pagasti, kuriem nav sabiedriskā transporta sasaistes ne ar vienu novada centru. Visos pārējos pagastos šī sasaiste ir regulāra ar sava vai atsevišķos gadījumos arī ar cita novada centru,” rezumē ATD.