“Slow Food” pasaulē un Latvijā 10
Dibināta 1989. gadā kā pretstats:
• ātrajai ēdināšanai (fast food);
• ēdienu vienveidībai;
• steidzīgajam dzīvesveidam;
• tradicionālo ēdienu izzušanai;
• cilvēku vienaldzībai pret produktu izcelsmi un garšu;
• sekām, kādas mūsu pārtikas izvēle atstāj uz apkārtējo vidi.
Pamatvērtības:
• labs – svaigs, sezonāls vietējais ēdiens, kas apmierina garšas izjūtu un ir vietējās kultūras sastāvdaļa;
• tīrs – produkti un ēdieni tiek ražoti un patērēti tā, lai nekaitētu videi, cilvēku veselībai un dzīvnieku labturībai;
• godīgs – patērētājiem nodrošināta pieejama cena, bet mazajiem zemniekiem un ražotājiem – godīgi apstākļi un samaksa.
Mērķis:
saglabāt atšķirīgo katras tautas un teritorijas kultūrā, ēdienos, produktu gatavošanā un iegūšanā, kā arī valodā. Godināt senos amatus, audzēt vietējai augsnei piemērotas augu un dzīvnieku šķirnes, saglabājot augu daudzveidību un pircējiem piedāvājot dažādu garšu izvēles.
Dalībnieki:
bezpeļņas organizācijā piedalās vairāk nekā 160 valstis ar 100 000 biedriem, kas darbojas 1500 vietējās nodaļās (konvīvijos) un arī 2000 pārtikas kopienās.
Latvijā:
2005. gadā kustībai pievienojās Rīgas biedrība, 2012. gadā – Straupe.
“Slow Food” tirdziņi darbojas Rīgā – Kalnciema kvartālā, pie lielveikaliem “Sky&More” un “Sky” Ulmaņa gatvē, Straupē – zirgu pasta kompleksā.
Uzziņa
Straupes tirdziņa jaunā mājvieta – zirgu pasts
Straupes zirgu pasts darbību uzsāka 1710. gadā kā viena no 15 stacijām pasta ceļā no Rīgas līdz Tērbatai. Stacijas iekārtoja 20 verstu (mūsdienās – aptuveni 20 km) attālumā, ko varēja nobraukt ar zirgu bez atpūtināšanas. Stacijā atradās pasta kantoris, krogs, guļamās istabas, stallis, ratnīca, smēde un citas saimniecībā nepieciešamas ēkas.
Līdz ar dzelzceļa izbūvi strauji zaudēja savas pozīcijas un beidza pastāvēt 1887. gadā. Staciju un apkārtējo zemi no barona izpirka Pēteris Bībers un ierīkoja zemnieku saimniecību.
1949. gada 25. martā padomju okupācijas vara īpašnieku ar ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, saimniecību atsavinot kolhoza vajadzībām.
Kopš 1994. gada kompleksa ēkas ir neapdzīvotas un cietušas no vandaļu rokas.
2014. gadā īpašumu ar 18 hektāriem zemes iegādājās Āboltiņu-Āboliņu ģimene, sākās kompleksa atjaunotne. Atklājās, ka saglabājies 19. gadsimta sākuma pagalma bruģis – lielākais šāds bruģējums Baltijā.
2016. gada 21. augustā atjaunotajā staļļa ēkā un pagalmā darbību uzsāka Straupes lauku labumu tirdziņš, te notiek arī konferences un semināri. Saimnieki plāno atjaunot veco kantora ēku, ērbēģi un ierīkot zirgu pasta muzeju, nelielu viesnīcu un krodziņu.
Straupes zirgu pasts ir vienīgais nepārveidotais šāda veida komplekss Baltijā, atzīts par valsts nozīmes kultūras vēstures pieminekli.