Dārzeņi, stādi, brunči un izkaptis – viss pašu! Straupes Zirgu pastā tirdziņš jau sesto gadu 2
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pārgaujas novadā, Straupes Zirgu pastā, kas netālu no Straupes, augu gadu atvērtais vietējo lauku labumu tirdziņš kļuvis par pircēju iecienītu un populāru iepirkšanās vietu.
Kad pirms vasaras saulgriežiem aizvadītajā svētdienā kopā ar redakcijas fotogrāfu apmeklējām tirdziņu, paši pārliecinājāmies, ka, par spīti trakajai vasaras tveicei, apkārt Āboltiņa-Āboliņa ģimenes atjaunotajai Straupes Zirgu pasta ēkai izvietojušies vairāk nekā pussimt tirgotāji. Bet no malu malām sabraukušo pircēju skaits sniedzās tūkstošos.
Dārzeņi un ogas, svaiga un žāvēta gaļa, maize un konditorejas izstrādājumi, ogu vīns, ziedu un ogulāju stādi, amatnieku ražotie mājsaimniecībā noderīgi darbarīki un piederumi, rotaslietas un māla keramika, no liniem un vilnas austas jostas, brunči, lakati un citi rokdarbi – viss tikai pašu tirgotāju rokām izaudzēts un darināts.
Visas jostas unikālas
Tirgū satiktā Madonas novada Sarkaņu pagasta Biksēres aušanas un rokdarbu darbnīcas “Ozolkalna klēts” īpašniece Līga Kuba stāsta, ka pēc pirmsskolas izglītības iestādē par skolotāju ilgāk nekā 40 nostrādātajiem gadiem aušanai pievērsusies, bijušās kolēģes un mākslinieces Ineses Mailītes pamudināta.
Pirms tam stelles nebija pat lāga redzējusi. Aušana, ar kuru Līga nodarbojas jau ceturto gadu, viņai esot gan aizraušanās, gan papildu ienākumi mājsaimniecībā.
Līgas ar stellēm un ar kociņiem austo tērpu un jostu klāstā divus pilnīgi vienādus neatrast, katrs ir unikāls, kas atšķiras ar savu neatkārtojamu rakstu un krāsu savienojumu. Tuvojoties vasaras saulgriežiem, “Ozolkalna klēts” darbnīcā no pļavas un meža zālēm top arī pirts paklājiņi.
Straupes pusē – turīgāki pircēji
Babītes novada Salas pagasta iedzīvotājs un profesionāls sudraba rotkalis Jānis Čakstiņš uz Straupes tirdziņu brauc jau ceturto gadu. Tālo ceļu mērojot tāpēc, ka Straupes pusē, tostarp bagātnieku apdzīvotajā Amatciemā, esot turīgāki pircēji nekā citur.
Šogad ar rotām nopelnīt gan kļuvis grūtāk vīrusa izplatībai noteikto ierobežojumu un darba dīkstāvju dēļ. Šo ierobežojumu dēļ neesot vēl zināms, vai jūlijā paredzētā personālizstāde nebūs jāatliek uz vēlāku laiku.
Jānim rotaslietu izgatavošana pašlaik ir vienīgais maizes darbs. Bet arī viņš nobažījies par strauji augošajām izejvielu cenām, kas rotkaļu kabatās iesit arvien lielāku robu. Kā Jānis stāsta, aizvadīto divu gadu laikā sudraba cenas cēlušās teju divkārt.
Toties viņa darinātajiem sudraba gredzeniem, rokassprādzēm un citām rotaslietām cenas palikušas iepriekšējās.
Jau sesto gadu uz Straupi brauc Raunas novada amatnieks Agris Sērmūkslis, tirgodams ar paša rokām no koka darinātos virtuves piederumus mājsaimniecēm – pārtikas produktu sagriešanai domātos dēlīšus, karotes un pannu lāpstiņas.
Agris domā, ka iemaņas viņš pārmantojis no saviem senčiem. Viņa vectēvs savulaik taisījis vijoles, bet tēvs – koka spalus virtuves nažiem. Koka amatniecība Agrim ir gan vaļasprieks, gan ienākumu avots.
Lielāks noiets šiem piederumiem viņam gan esot tikai vasarā, kad Latvijā iebrauc ārzemnieki un mūsu ārzemēs strādājošie tautieši, kuri grib aizvest uz savām mītnes valstīm kādu piederumu, kādu citur neražo un nepārdod.
Ar izkaptīm pļauj sievietes
Valmierietis un “Latvijas Avīzes” ilggadējais lasītājs Jānis Feldkalns un, kā atklāju, liels Egila Līcīša feļetonu cienītājs, uz tirgu atvedis no koka darinātus grābekļus un jau iesietas izkaptis.
Uz rudens pusi vedīšot arī pašdarinātus cirvju kātus. Ar grābekļiem, izkaptīm un cirvju kātiem gan pārāk daudz nopelnīt nevarot. Bet sava iztikšana esot.
Sezonas laikā niecīgā pensija pat neesot jāaiztiek, ietaupās naudiņa ziemai, kad jāmaksā par dzīvokļa apkuri un citiem komunālajiem pakalpojumiem.
Jautāts, vai tagad kāds vēl pļauj ar izkapti, ja daudziem mājās ir ar degvielu vai elektrību darbināmi pļāvēji, Jānis atbild, ka pieprasījums pēc izkaptīm vēl neesot pavisam izzudis.
Kā viņš novērojis, ar izkaptīm biežāk redzot pļaujam sievietes, kurām, iespējams, spēka un dūšas vairāk nekā vīriešiem.
Bez starpniekiem un pārpircējiem
Tirdziņa organizētājas, biedrības “Slow Food Straupe” valdes priekšsēdētāja Astrīde Rozīte stāsta, ka katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā Straupes Zirgu pastā tirdziņš atvērts jau sesto gadu pēc kārtas un kopš tā laika tas kļuvis arvien populārāks. Bet pavisam lauku labumu tirdziņš darbojas jau ilgāk nekā desmit gadus.
“Sākumā tirdziņš bijis Plācī, pie pienotavas ēkas,” turpina Astrīde, “bet pēc biedrības nodibināšanas pārcēlāmies šeit, kur tirgotājiem un pircējiem ir vairāk vietas. Vienubrīd vīrusa izplatības dēļ bijām spiesti tirdziņu slēgt, tāpat mūsu darbību nobremzēja ierobežojums tirgus dalībniekiem – ne vairāk par divdesmit. Kopš ierobežojums atcelts, šis jau varētu būt piektais sarīkotais tirdziņš pēc kārtas.”
Dibinot biedrību, tās dibinātāji vienojās, ka tirgū nebūs starpnieku un pārpircēju, bet būs tikai pašmāju zemnieki un mājražotāji un ar pašu rokām izaudzētiem vai izgatavotiem produktiem.
Jautāta, vai ar tirdziņu rīkošanu viņa nopelna, Astrīde Rozīte atbild, ka pati nepelnot neko. Tiesa, par tirgotāju dalības maksu biedrība izdod dažādus iespieddarbus šī pasākuma reklamēšanai.
“Man tas ir darbs tikai sabiedriskā kārtā,” piebilst Astrīde, “ja pirms padsmit gadiem būtu zinājusi, ka tirdziņu rīkošana pārvērtīsies par tik nopietnu un pastāvīgu pasākumu, es būtu vēl pārdomājusi, vai ir vērts vismaz divas svētdienas mēnesī atraut savai ģimenei.”
Uz jautājumu, kā tirgus organizētāji var pārbaudīt, vai tirgū atvestie pārtikas produkti patiešām ir vietējie un tirgotāju pašu rokām izaudzēti, Astrīde atbild, ka pārbaužu paņēmieni esot dažādi.
Pirmkārt, noteikumi paredz, ka pārtikas produktu audzētāji un ražotāji ir ap 50 kilometru rādiusā no Zirgu pasta. Ja ar zemenēm pieteiksies kāds tirgotājs no Liepājas, tad viņš saņemšot atteikumu. Otrkārt, bioloģiskas pārtikas produktu audzētavas un ražotnes ir reģistrētas.
“Treškārt, tirdzniecības pieteicējus mēs braucam pārbaudīt arī viņu mājās,” viņa skaidro.
“Tā pārliecināmies, ka viņiem patiešām ir sava zeme vai kūts. Ja atklājas, ka kāds šmaucas, tad tādam uz visiem laikiem tiek liegtas iespējas atgriezties un piedalīties.”
