“KNAB jābūt nemainīgā attīstībā, un tas ir noticis pēdējo piecu gadu laikā.” Straumi pārliecinoši ieceļ amatā 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima ceturtdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Jēkabu Straumi iecēla amatā uz otro piecu gadu pilnvaru termiņu, kas sāksies 15. jūnijā. Viņu atbalstīja 72 deputāti no visām frakcijām, izņemot valdībā pārstāvēto frakciju “Konservatīvie”, kas balsoja pret. Drīz pēc Saeimas balsojuma premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) sveica J. Straumi ar ierakstu tviterī: “Novēlu mērķtiecību, turpinot attīstīt KNAB un novēršot korupcijas riskus, lai Latvijas valsts top arvien konkurētspējīgāka un darbs sabiedrības labā neapstātos.”
Pēc apstiprināšanas amatā J. Straume žurnālistiem teica – lai cīņa ar korupciju būtu efektīva, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir jābūt nemainīgā attīstībā, un tas pēdējos piecos gados ir noticis. KNAB priekšnieks informēja, ka birojs pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē izmeklējis un rosinājis sākt kriminālvajāšanu četrās ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietās, no kurām viena jau pilnībā noslēgusies, un tas palīdzējis Latvijai izpildīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijas, ziņo LETA. J. Straume arī minēja paveikto komandas saliedēšanā, lai nostiprinātu KNAB kapacitāti.
Jau rakstīts, ka pirms pieciem gadiem, kad J. Straumi pirmo reizi iecēla amatā, viens no viņa pirmajiem uzdevumiem bija novērst pretrunas pašā iestādē, kuras darbinieki savā starpā tiesājās. Tas bija negatīvi ietekmējis arī KNAB reputāciju.
Toreiz līdz apstiprināšanai amatā J. Straume plašākai sabiedrībai nebija pazīstams, jo viņa iepriekšējā darba pieredze bija saistīta ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu. Amatam J. Straumi izraudzījās Valsts kancelejas vadītāja Jāņa Citskovska vadītā konkursa atlases komisija, kurā bija Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta vadītāji, kā arī vairāki novērotāji.
Pirms pieciem gadiem J. Straumem bija liela konkurence, bet šoreiz no diviem pretendentiem viņš bija vienīgais, kas atbilda visiem konkursa nosacījumiem.
Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc jau valdības sēdē partijas “Konservatīvie” ministri iebilda pret J. Straumes virzīšanu apstiprināšanai uz otro termiņu. Tieslietu ministrs un “Konservatīvo” priekšsēdis Jānis Bordāns uzskatīja, ka ir jāizsludina jauns konkurss, motivējot tajā pieteikties lielāku pretendentu skaitu. Viņš arī norādīja uz vairākiem trūkumiem KNAB darbībā.
“Konservatīvo” frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans “Latvijas Avīzei” ceturtdien teica, ka frakcija Saeimas balsojumā ir rīkojusies saskaņā ar partijas principiālo nostāju, kuru “Konservatīvo” ministri jau izteikuši valdības sēdē.
Uz vaicāto, vai “Konservatīvie” nevēlas saglabāt teikšanu par visām drošības iestādēm, kas šajā gadījumā neizdevās, K. Feldmans atbildēja, ka laikā, kad Latvijai līdzās ir agresorvalsts Krievija, nacionālās drošības jautājumi ir ļoti svarīgi, tāpēc partija tiem pievēršot īpašu uzmanību. “Konservatīvie” esot par tiem uzņēmušies atbildību Saeimā, vadot Aizsardzības un iekšlietu komisiju. K. Feldmans pats darbojoties NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā.
Viņš jau pirms balsojuma zinājis, ka “Konservatīvo” atšķirīgais viedoklis neietekmēs lēmuma pieņemšanu.
“Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības deputāti jau iepriekš bija apstiprinājuši, ka atbalstīs J. Straumi, par kuru balsojuši arī pirms pieciem gadiem.
Pēc “Konservatīvo” ierosinājuma Saeima ceturtdien uz nedēļu atlika arī Ilzes Znotiņas atkārtotu apstiprināšanu Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas amatā, jo frakcijai neesot bijusi iespēja tikties ar kandidāti, kuru deputāti vēloties iztaujāt. Arī I. Znotiņu par labāko amata pretendenti atzina konkursa atlases komisija, pēc tam viņa saņēma atbalstu valdībā, kas to virzīja apstiprināšanai Saeimā. Kā J. Straume, tā I. Znotiņa amatā stājās iepriekšējās – Māra Kučinska (ZZS) – valdības laikā, bet toreiz “Konservatīvie” nebija pārstāvēti parlamentā.
