Straumes izredzes saglabāt KNAB priekšnieka amatu vairo opozīcija 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Jēkabam Straumem, kuru valdība šonedēļ izvirzīja apstiprināšanai Saeimā uz otro piecu gadu pilnvaru termiņu, ir izredzes saņemt Saeimas vairākuma atbalstu, lai gan koalīcijā pārstāvētā partija “Konservatīvie” par kandidātu nav gatava balsot.
“Konservatīvo” līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacījis, ka viņam neesot nekas pret J. Straumi, bet gan pret to, ka konkursā viņam nebijis konkurences. “Konservatīvie” aicināja rīkot atkārtotu konkursu, kurā pieteiktos vairāk kandidātu. Taču J. Straumem atbalstu sola “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība, kuru deputāti par tagadējo KNAB priekšnieku balsoja arī 2017. gada pavasarī.
Toreiz pēc vairāk nekā pusgadu ilgiem KNAB priekšnieka meklējumiem J. Straumi izraudzījās atkārtotā konkursā. Līdz tā rezultātu paziņošanai J. Straume nebija publiski zināms, jo ilgus gadus strādāja Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, kas ir specifiska iestāde.
Kad toreiz J. Straume bez iepriekšējās publiskās komunikācijas pieredzes sniedza pirmās intervijas medijiem, viņš arī atzina, ka gluži nezināms tomēr neesot, jo “ir no Latvijas Policijas akadēmijas slavenā 1999. gada izlaiduma”.
Aģentūra LETA pēc tam noskaidroja, ka Policijas akadēmijā J. Straume ir mācījies kopā arī ar bijušo KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu un vēl vairākiem Latvijā zināmiem juristiem, piemēram, Arti Stucku. Kad J. Straume 2017. gada jūnijā stājās amatā, viņa galvenais uzdevums bija atjaunot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reputāciju, kas bija smagi cietusi, jo iestāde bija novājināta iekšējos konfliktos, kad savā starpa spēkojās un arī tiesājās divas nesamierināmas puses. Vienu pārstāvēja bijušais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, bet otrā bija vairāki KNAB darbinieki – arī J. Jurašs –, kuri vēlāk iesaistījās politikā un piebiedrojās partijai “Konservatīvie”.
Straumes laikā iekšējie skandāli beidzās
Kad valdības sēdē šonedēļ “Konservatīvo” ministri mudināja izsludināt atkārtotu konkursu, premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) aicināja atcerēties, kāda situācija KNAB bija pirms J. Straumes iecelšanas. “Daudzus gadus birojā bija pretrunas starp vadību un darbiniekiem, bija publiskas domstarpības. Kopš Jēkabs Straume vada iestādi, nekas tāds vairs nav pieredzēts,” teica K. Kariņš, uzsverot, ka viņam ar J. Straumi ir bijusi laba sadarbība. Premjeram arī neesot pamata neuzticēties Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta vadītājiem, kuri bija konkursa atlases komisijā.
“Konservatīvo” vadītā Tieslietu ministrija vispirms aicināja valdību atlikt jautājumu par J. Straumes apstiprināšanu amatā, norādot uz vairākām kļūmēm sēdei sagatavotajos dokumentos. Šonedēļ tieslietu ministrs J. Bordāns valdības sēdē uzsvēra, ka KNAB vadītāja amats ir ļoti svarīgs, bet mazāk runāja par pašreizējo vadītāju. “Es nevis vēršos pret Jēkabu Straumi, bet gribu iezīmēt, cik svarīgs ir šis postenis. No tā atkarīgs, cik ietekmīga ir pati iestāde,” sacīja J. Bordāns. Viņaprāt, kandidāts amatam ir jāizraugās konkursā, kurā piesakās kādi desmit pretendenti.
Piemēram, par Ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītāja amatu arī sākotnēji neesot bijusi liela interese, bet pēc pieteikšanās termiņa pagarināšanas ir nākuši klāt vairāki interesenti un ir izdevies atrast labu pārvaldes vadītāju.
Uzstāšanās beigās J. Bordāns tomēr norādīja arī uz lietām, kas viņu KNAB darbā neapmierina, piemēram, joprojām neesot apstiprināts korupcijas novēršanas plāns, kas jau bija jāizdara pērn. Uz Noziedzības novēršanas padomes sēdēm J. Straume savā vietā deleģējot citas personas, un esot ziņas, ka sēžu laikā J. Straume neesot sastopams arī darba vietā. J. Bordāns, cita starpā, bilda, ka varbūt valdība baidās neapstiprināt KNAB priekšnieku, jo baidās no tā, kā politiķus pašus pēc tam KNAB novērtēs.
Pirms 13. Saeimas vēlēšanām korupcijas novēršana bija toreizējās Jaunās konservatīvās partijas prioritāte. Tās programmā bija ierakstīta apņemšanās izveidot spēcīgu Nacionālās drošības biroju, apvienojot KNAB, Satversmes aizsardzības biroju un Drošības dienestu. Šo solījumu partijai nav izdevies izpildīt, jo neviens cits politiskais spēks tādas reformas neatbalstīja. “Konservatīvie” iepriekš izrādījuši pastiprinātu interesi arī par drošības iestāžu vadītāju izvēli, piemēram Valsts drošības dienesta.
Saskata atriebības garu
Konkursa atlases komisijas pārstāvji – Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis un arī ģenerālprokurors Juris Stukāns – valdības sēdē uzsvēra, ka komisija ir darbojusies atbilstoši procedūrai un neesot pamata apšaubīt konkursa rezultātu. Bijuši arī vairāku organizāciju novērotāji. “Mums nav iebildumu pret Jēkabu Straumi,” uzsvēra J. Stukāns. J. Citskovskis atgādināja, ka agrāk ir bijuši arī konkursi, kuros pieteikušies desmit kandidāti, bet tie beigušies bez rezultāta.
Vairāki “Latvijas Avīzes” aptaujātie eksperti un politiķi atzina, ka KNAB esot mainījies uz labo pusi. KNAB ir pievērsies vairāku sarežģītu kriminālprocesu izmeklēšanai. Tajā pašā laikā tas vairs neesot tik atvērts sabiedrībai un publiskai komunikācijai, kā tas bijis agrāk, kad vairāk tika skaidroti pieņemtie lēmumi. Vienam no uzrunātajiem arī radies iespaids, ka KNAB no valsts pārvaldes iestādes ar tiesībsargājošās institūcijas funkcijām esot pārvērties par specdienestu.
Par J. Straumes apstiprināšanu amatā sola balsot opozīcija – “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība. Pirms pieciem gadiem KNAB vadītāja amatā J. Straumi apstiprināja Māra Kučinska (ZZS) valdība. Tagad M. Kučinskis “Latvijas Avīzei” teica – ja politiķi redz lietas, kas KNAB darbā ir jāuzlabo, tad ir visas iespējas ar KNAB vadību tās pārrunāt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu, kā arī Nacionālās drošības komisijā. Tāpēc jau uzreiz nav jāmaina vadītājs.
“Ar Jēkaba Straumes ienākšanu KNAB tajā pazuda vecā kārtība,” uzsvēra M. Kučinskis, kurš “Konservatīvo” pretestību kandidātam saista ar “atriebības garu”.
M. Kučinskis teica – varot jau J. Straumem pārmest mazās preventīvās lietas kā deputātu vajāšanu pa benzīntankiem, bet “viņš nekad nav bijis šovmenis un tāpēc daudz ko mēs nemaz nezinām par lielajām lietām”. M. Kučinskim neesot pamata neuzticēties konkursa atlases komisijai.
Tādos pašos uzskatos ir arī “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš neredzot nevienu iemeslu, lai nebalsotu par virzīto kandidātu, kuru “Saskaņa” atbalstījusi arī 2017. gadā. J. Urbanovičs atgādināja, ka tas ir diezgan slepens dienests, kas pēta arī deputātus, “un es arī esmu viņu pacients”. Ja kompetentu tiesībsargājošo iestāžu vadītāji J. Straumi izvirzījuši, tad deputātiem ir jāuzticas viņiem, uzskata J. Urbanovičs.
