Straume par plānu krīzes situācijām: “Ja nebūs dienesti, kas to realizē, tad to plānu var izmest ārā” 33
“Es izlasīju, ko Bismarks teica par plāniem. Viņš teica: var būt sastādīts ideāls plāns, smalki viss aprakstīts, bet, ja nebūs apakšā cilvēki jeb dienesti, kas to plānu realizē, tad to plānu var izmest ārā,” tā TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” pauda bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, kādreizējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Aivars Straume, diskutējot par rīcību un plānu gatavošanu dažādām krīzes situācijām, tostarp valsts drošības apdraudējuma gadījumā.
“Bet var arī tādu ne visai plānu sastādīt – tādu varbūt ne tik smalku, bet plānam ir jābūt, par to nav runa. Bet apakšā ir sagatavoti cilvēki, kuri ir veikuši apmācību, izgājuši sagatavošanu. Viņi realizēs to plānu, jo plānā visu paredzēt nevar! Ja tā ir ziema un notiek katastrofa, vai tas ir pavasaris, vai tas ir vējš – tur ir daudz faktori, un tad ir jāpaņem…Ja tu esi mācījies, izgājis cauri dažādām situācijām, tad tu pieņem to pareizo lēmumu, bet tev jābūt daudzveidībai, jāiziet cauri daudzām situācijām, kas varbūt arī nepiepildīsies,” tā TV24 raidījumā turpināja komentēt bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Straume.
Līdz ar to šādi apmācīti cilvēki pieņems pareizo lēmumu tad, kad “notiks tā katastrofa”, pārliecināts ir Straume. “Un tad būs viss kārtībā!” piebilda viņš, apspriežot plāna nepieciešamību krīzes situācijām.
Portāls LA.LV jau rakstīja, ka valdība otrdien, 9.janvārī, apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunoto redakciju, kas paredz termiņus pasākumiem, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi.
Plāns ir plānošanas dokuments, kas ietver katastrofas pārvaldīšanas pasākumus kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Atjaunotā redakcija paredz vairākus būtiskus papildinājumus civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanā.
Ņemot vērā laikapstākļu izraisītos izaicinājumus, ar kuriem Latvija saskaras pēdējo gadu laikā, ir precizēts pielikums par paliem, plūdiem un vējuzplūdiem. Tāpat plāna atjaunotajā redakcijā pārskatīti izpildes termiņi arī citiem plānā ietvertajiem katastrofu pārvaldīšanas pasākumiem.
Pēdējo gadu ģeopolitisko notikumu, īpaši Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ jaunajā redakcijā ir atjaunoti pasākumi, kas attiecas uz sabiedrības drošību kara apdraudējuma gadījumā. Piemēram, plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi, kā arī mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem.
Plāns paredz šogad sagatavot normatīvo regulējumu par patvertņu izveidošanu un būvniecību. Līdz 2025.gadam paredzēta veco patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšana. Plašāk variet lasīt ŠEIT.
