“Straume” ir visur – karamelēs, uz somām un pat uz bišu stropa! “Straumes” bums Latvijā, to izmanto iestādes un uzņēmumi 0
Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” jeb “Flow”, kas godalgota ar “Zelta globusu” kā labākā animācijas filma, var pastiprināt pasaules interesi par Latvijas kino.
Tikmēr arī Latvijā nesnauž filmas fani, piemēram, Gulbenes pusē bibliotēkā pie izvēlņu stenda atlasītas grāmatas par kaķiem; karameļu ražotājs kaķīti ieveidojis karamelē; Zemes dienests saskaitījis, cik Latvijā ir māju ar šādu nosaukumu; karikatūrists Gatis Šļūka uzzīmējis karikatūru, kā visa komanda nes kaķa asti kā uzvaras simbolu; un daudzi citi arī, kas nodarbojas ar tirdzniecību, nu itin bieži melno kaķīti izmanto savu preču noformējumos.
Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita, komentējot mūsējo animatoru taalantus, uzsvēra, ka filma “Straume” nav radusies tukšā vietā, jo Latvijas animācijai ir spēcīgas tradīcijas. Pēc NKC vadītājas paustā, Latvijas animācija ir bijusi mazāk pamanāma pieticīgā finansējuma dēļ, taču aizvadīto gadu laikā par Latvijas animāciju runā arī starptautiski.
NKC vadītāja atzīmēja, ka “pasakainais mazā kaķīša – pelnrušķīša” stāsts sākās pagājušajā gada Kannu kinofestivālā. Rietuma uzsvēra, ka tas bija placdarms, no kura sākās filmas starptautiskā slava, jo tieši Kannu festivālā “Straumes” izplatīšanas tiesības ASV iegādājās “Sideshow”/”Janus Films”, kas ir paveikusi daudz filmas mārketingā ASV.
Taujāta, vai animācijas filmas nevarētu kļūt par Latvijas galveno piedāvājumu starptautiskajā tirgū, cenšoties mazāk konkurēt ar spēlfilmām un dokumentālajām filmām, NKC vadītāja norādīja, ka tradicionāli nacionālā kinematogrāfa spēku vai vājumu mēra tieši pēc spēlfilmu kvalitātes, jo lielie, svarīgie pasaules kinofestivāli prioritizē tieši spēlfilmas, savukārt animācijas filmas tajos parādās salīdzinoši reti.
“No veselīga kinematogrāfa attīstības aspekta raugoties, nevajadzētu noniecināt spēlfilmu un dokumentālā kino potenciālu, taču šāda formāta filmām pasaulē ir daudz lielāka konkurence un ir jāpārvar daudz vairāk barjeru, piemēram, konkurenci un valodas barjeru. Šajā ziņā animācija ir bijusi un būs viens no konvertējamākiem filmu veidiem, it sevišķi tāda animācijas filma kā “Straume”, kurā nav teksta, bet tikai dzīvnieku radītās skaņas,” uzsvēra Rietuma.
NKC vadītāja atzīmēja, ka patlaban ar NKC atbalstu top četras pilnmetrāžas animācijas filmas, kuru autori ir Baumane, Edmunds Jansons, Burkovska-Jakobsena un Kārlis Vītols. Šie kinodarbi pie skatītājiem nonāks nākamo divu, trīs gadu laikā.
“Tik daudz un tik plašs, kā arī daudzveidīgs animācijas piedāvājums ir tiešām unikāli ne tikai Eiropai, bet arī pasaulei, un ar to mēs varam būt patiesi lepni. gribu pieminēt arī režisori Rozi Stiebru, kura aizvadīto sešu gadu laikā izveidojusi divas absolūti unikālas pilnmetrāžas animācijas filmas. Domāju, ka esam atraduši to unikālo piedāvājumu, ar kuru mēs varam būt interesanti pasaulei,” sacīja Rietuma.
