Straujumas pieskatītāji. Kas ir valdības vadītājas padomnieki un ko viņi dara? 23
Valdības vadītāju Laimdotu Straujumu ik pa laikam salīdzina ar vecmāmiņu, pie kuras gribas aizbraukt ciemos, lai pamielotos ar gardiem pīrāgiem. Izskan piezīmes, ka viņas angļu valodai ir pārāk mīksta latviskā izruna, bet dzimtajā valodā teiktās runas ir monotonas. Kad Straujumas kundzi izvirzīja par kandidāti Ministru prezidentes (MP) amatam, sociālajās vietnēs internetā viņa vizuāli tika salīdzināta ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un izteikta cerība, ka Valda Dombrovska pēctece spēs pieņemt lēmumus un risināt valsts problēmas tikpat veiksmīgi, kā to dara Vācijas kanclere.
Valdības vadītāja tēla veidošanā, nenoliedzami, liela loma ir viņam pietuvinātajiem cilvēkiem – padomniekiem. Tas, ka Ministru prezidenti tagad salīdzina ar vecmāmiņu, nevis Merkeli, ir zināms Straujumas kundzes padomnieku darba novērtējums. Straujumas kundze gan ļoti cenšas uzlabot savu vizuālo tēlu, jau vairākus gadus sadarbojoties ar modes dizaineri Asnāti Smelteri un viņas salonu, bet kopš stāšanās amatā jo īpaši. Līdzās Zemkopības ministrijas frizierei izraudzīta arī meistare Baiba Gorgola, kura frizē gan Vairu Vīķi-Freibergu, gan arī Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.
Premjeres biroja vadītājs Ringolds Arnītis man cenšas iebilst, sakot, ka visus politiķus kariķē, par viņiem pasmaida un vienmēr atrod kādu nepilnību, ko izcelt. Arī premjerministres preses sekretāre Džeina Tamuļeviča piekrīt, ka premjerministres tēls uz āru tiek iznests pietiekami labā iepakojumā. Straujumas kundzei neesot laika konsultēties ar publisko runu speciālistu, kā to savā laikā darīja, piemēram, valdības vadītājs Māris Gailis.
Gan Ministru prezidentes biroja vadītājs, gan arī preses sekretāre un ārlietu padomniece Solveiga Silkalna neuzskata, ka premjerministres angļu valoda būtu uzlabojama. Angļu valodā tas ir ļoti svarīgi: uzsvari uz zilbēm, kā arī intonācijas, kas visās valodās nav vienādas. Padomnieki atzīst, ka tas esot mazsvarīgi, jo Ministru prezidentei angļu valoda nav dzimtā un valsts pārstāvēšanai aiz robežas ar Straujumas kundzes spējām pietiekot. “Ministru prezidentes darba diena sākas pusastoņos rītā un beidzas astoņos vakarā, viņai citam neatliek laika. Ja ir nepieciešams, pieaicinām tulku,” stāsta preses sekretāre.
Jābūt blakus ik uz soļa
Kādreiz Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, raksturojot padomniekus, secināja: “Ir trīs veidu padomnieki – tādi, kas patiešām spēj sniegt noderīgus padomus, tādi, kas šo amatu saņem kā goda titulu, jo grib ar to padižoties, un ir otstoiņiki jeb no sliedēm nolaistas lokomotīves, ko novieto depo, lai sagrieztu lūžņos.” Laiki mainījušies, jo Laimdotas Straujumas birojā man neizdevās atrast nevienu, kam šis amats ir tikai goda tituls, arī otstoiņikus nesatiku. Straujumas padomniekiem piemērojams cits raksturojums – tipiski ierēdņi, kuri pieskata procesus. Ministru prezidentes biroja vadītājs Ringolds Arnītis vairākkārt savās atbildēs tā arī norādīja: mēs pieskatām. “Valdības vadītājai esam profesionālie jeb konsultatīvie, nevis politiskie padomnieki,” skaidro Arnītis. “Te nav neviena pelēkā kardināla, kas čukst Straujumas kundzei ausī,” piebilst Džeina Tamuļeviča.
Dažkārt ir grūti saprast, kam nepieciešami ierēdnieciski padomnieki, ja turpat līdzās ir Valsts kanceleja ar pieredzējušu profesionāļu komandu, kā arī Tieslietu ministrija, kur netrūkt juristu un citu speciālistu utt. “Ik uz soļa kāds padomnieks viņai ir blakus. Ar kancelejas un ministrijas ierēdņiem tas nav iespējams,” mani cenšas pārliecināt biroja vadītājs, kurš strādājis gan Straujumas kundzes iepriekšējā darbavietā Zemkopības ministrijā, gan bijis arī Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas ģenerāldirektors.
