Straujumas labo darbu plāns 3
“Laimdotas Straujumas sastādītais Ministru kabinets ir saprātīga kompromisa valdība, un tajā ir cilvēki, kuri var sākt darbu uzreiz jau no pirmās dienas, nepatērējot laiku, lai iepazītos ar lietām,” vakar paziņoja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Tādēļ šodien paredzēta Saeimas ārkārtas sēde par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai. Taču pirms tās koalīcijas partneriem jānokārto pēdējās formalitātes – jāparaksta valdības darbību reglamentējošie dokumenti.
Gatavojot sava topošā Ministru kabineta deklarāciju, Laimdota Straujuma tikusies arī ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Pašvaldību savienību. “Latvijas Avīzes” rīcībā nonākušais deklarācijas uzmetums rada sajūtu, ka, cenšoties izpatikt sociālajiem partneriem, premjera kandidāte dokumentā iekļāvusi teju visus viņu priekšlikumus. Taču panāktais efekts ir pretējs – LBAS, LDDK un LPS vadība paudusi bažas, ka dokuments ir pārāk vispārīgs. Tas skar visas iespējamās valdības darbības jomas, bet nerada ne skaidrību, ne pārliecību, ka galvenos mērķus izdosies īstenot deviņu mēnešu laikā. Piedāvājam ieskatu dažās no būtiskākajām deklarācijas sadaļām un ekspertu vērtējumu valdības piedāvājumam.
“Latvijas Avīzes” rīcībā nonākušajā Straujumas vadītā Ministru kabineta deklarācijā darāmo darbu saraksts sākas ar iecerēm labklājības jomā un konkrētu apņēmību līdz šā gada 1. martam sagatavot un iesniegt Saeimā likuma grozījumus, kas paredz veikt pensiju indeksāciju 1. oktobrī un turpmāk, ņemot vērā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algu indeksus. Taču turpmākie solījumi izplūst arvien neskaidrāki. Tiek solīts izstrādāt koncepcijas gan par sociālo uzņēmējdarbību, gan minimālā ienākumu līmeņa noteikšanu, attīstīt un stiprināt bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu.
Demogrāfijas veicināšanas (tostarp – emigrācijas samazināšanas) nolūkā tikšot izveidota plaši pieejama valsts atbalsta programma ģimenēm pirmā mājokļa iegādei, kas varētu uzsākt darbu šā gada pirmajā pusē. Tāpat tiek solīts, ka, gatavojot 2015. gada budžetu, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tiks sāktas diskusijas par minimālās algas paaugstināšanu.
LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns: “Pensiju sistēmā ir nepieciešami pavisam citi pasākumi, no kuriem būtiskākie ir: novērst to personu diskrimināciju, kuras pensionējās, sākot ar 2012. gadu un tikai tādēļ nesaņem piemaksu par stāža gadiem līdz 1996. gadam; pārskatīt minimālās pensijas aprēķina formulu, izvērtēt iespēju pārskatīt apgādnieka zaudējuma pensijas formulu un minimālo slieksni, kā arī izvērtēt iespēju ieviest piemaksu par apgādībā esošajiem bērniem pie šīs pensijas. Savukārt demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ieskicēts tikai viens pasākums, kuru turklāt šī valdība nekādi nevar īstenot. Taču nav tādu pasākumu kā, piemēram, aizbildnībā esoša bērna uzturnaudas palielināšana līdz iztikas minimuma līmenim.”
Izglītības, zinātnes un valodas politika
Šajā sadaļā valdība sola izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli un sagatavot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kā arī apņemas turpināt nodrošināt principu “nauda seko skolēnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei”. Tikšot veikti sagatavošanās darbi pārejai uz obligātu vidējo izglītību, izveidota jauna karjeras motivācijas sistēma, lai veicinātu jauniešus mācīties eksaktās zinātnes. Tikšot pieņemts jauns profesionālās izglītības likums, ieviešot jaunu darba devēju un izglītības iestāžu sadarbības modeli. Augstākās izglītības jomā valdība sola priekšlikumus finansēšanas modeļa pilnveidei, kā arī veikt stratēģiskas investīcijas zinātnē un pētniecībā. Veidojot nākamā gada budžetu, prioritāri tikšot vērtēta iespēja nodrošināt Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūras pētījumu programmās. Tāpat tikšot pieņemts Valsts valodas politikas plānošanas dokuments 2015. – 2020. gadam, lai nostiprinātu latviešu valodu visās sabiedriskās dzīves jomās.
LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš: “Viss uzrakstītais jau izskatās pareizi un nebūtu pie kā piesieties. Tikai, dod dievs, kaut valdība visus solījumus izglītības nozarei spētu izpildīt. Patīkami, ka ierakstīta apņemšanās sagatavot jauno metodi pedagogu algu aprēķināšanai un darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Būtu ļoti svarīgi, lai šos darbus paveic Straujumas valdība, lai nākamajai valdībai pēc vēlēšanām, gatavojot 2015. gada budžetu, tas būtu jāņem vērā. Vēlams, lai algu paaugstināšana sāktos no 1. janvāra, nevis 1. septembra. Deklarācijā atradusies arī vieta mazo lauku skolu programmai. Tiesa – šis jautājums bija jau Dombrovska deklarācijā un ilgstoši tiek muļļāts kā karsts kartupelis. Tāpat patīkami, ka Straujumas valdība apzinās nepieciešamību veidot Nacionālo akreditācijas aģentūru augstskolām, lai izbeigtu “savējo būšanu” šajā jomā.”
Finanšu nozare
Topošās valdības deklarācijā solīts uzsākt pilna spektra Attīstības finanšu institūcijas (AFI) praktisko darbu. Valdība sekmēšot konservatīvu finanšu un kapitāla tirgus politiku, novērsīšot pārmērīgas aizņemšanās draudus ekonomiski un sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju vidū, stingrāk regulējot nebanku aizdevēju darbību. Tāpat solīts izveidot vienotu parādnieku reģistru un vienotu kredītriska vērtēšanas un uzraudzības sistēmu. Visbeidzot dokumentā solīts atbalstīt veicināt iedzīvotāju apvienošanos korporatīvās krājaizdevu sabiedrībās.
AS “SEB Banka” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: “Šī deklarācija vairāk izskatās nevis pēc valdības darba plāna, cik pēc visu ministriju darba plānu apkopojuma. Nereti šādi apkopojumi rada kalambūrus, par kuru nozīmi atliek vien tikai minēt. Piemēram, valdība apņemas šogad neveikt būtiskus grozījumus nodokļu politikā, tostarp nemainīt galveno nodokļu likmes. Tajā pašā laikā skaidrs, ka 2015. gadā izmaiņas tiek plānotas, kas nozīmē, ka par tām šogad būs jātiek skaidrībā, vēlams savlaicīgi izdiskutējot ar partneriem. Pastāv ļoti nopietnas bažas, ka nodoms pilnvērtīgi uzsākt AFI darbību tik ātri neizdosies, jo vispirms būs jāatrisina jautājums par nepieciešamo finansējumu mērķu izpildei. Neizprotama ir vēlme sekmēt konservatīvu finanšu sektora attīstību. Pirmkārt, tas ir krasā kontrastā ar politiķu nemitīgo gaušanos par banku nekreditēšanu, vienlaikus nemitīgi palielinot slogu finanšu sektoram un veicot pasākumus, kas pasliktina investīciju vidi Latvijā. Apšaubāma ir apņemšanās nodrošināt alternatīvās finansēšanas iespējas uzņēmumiem. Par to ir spriests un diskutēts gadiem, bet panākumi ir niecīgi, kā dēļ nekādi izrāvieni šīs valdības īsajā darbības laikā nav gaidāmi, kaut arī tas ir ļoti vitāls uzdevums Latvijas ekonomikas attīstībai. Ņemot vērā plašo uzdevumu klāstu, valdībai būs iespēja izvēlēties akcentus un atrunāties ar ierobežoto laiku. Jau tagad pilnīgi noteikti skaidrs, ka nozīmīgu valdības darba laiku aizņems ES fondu sadale.”
Veselība
Deklarācijā solīts pakāpeniski palielināt veselības aprūpes kopējo finansējumu un sagatavot normatīvos aktus veselības aprūpes finansēšanas likuma ieviešanai. Tiks turpināta e-veselības pakalpojumu ieviešana. Valdība sola panākt efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, izstrādājot veselības aprūpes kvalitātes sistēmu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī stiprināt ģimenes ārstu komandas darbu. Tāpat deklarācijā iekļauta apņemšanās popularizēt veselīgu dzīvesveidu un atjaunot veselības mācību skolās.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs: “Solījums palielināt veselības aprūpes kopējo finansējumu ir ļoti nekonkrēts. Iepriekšējie tomēr noteica un solīja 4,5% no IKP, jo tagad veselības finansējuma ziņā esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā un tas ar katru gadu samazinās. Zinot šā gada budžetu un slimnīcu līgumus, jau tagad ir skaidrs, ka nebūs iespējams nodrošināt pacientu ārstēšanu 2013. gada līmenī. Solītajā veselības aprūpes finansēšanas likumā pašlaik ir tik daudz pretrunu un neskaidrību, ka jāšaubās par iespēju to pieņemt tuvākajā laikā. Arī solījums – panāksim efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, izstrādājot veselības aprūpes kvalitātes sistēmu saskaņā ar starptautiskiem standartiem, faktiski nav izpildāms, jo tam vajag daudz lielāku finansējumu, nevis aptuveni 3% no IKP. Tikpat utopiska ir ambulatoro pakalpojumu un dienas stacionāru darbu pieejamības palielināšana – jaunajos slimnīcu līgumos pieejamība ir samazināta.”
Nacionāļi iegrožoti
Vienlaikus ar valdības deklarāciju plānota koalīcijas līguma parakstīšana. Taču no šī dokumenta pēdējā brīdī pazuduši vairāki Nacionālās apvienības (NA) prasītie punkti. Galīgajā līguma variantā vairs nav atrodama ne apņemšanās ierobežot uzturēšanās atļauju dalīšanu investoriem, ne solījums ierobežot ārzemnieku iespējas izpirkt Latvijas zemi. Pret šiem punktiem iebilduši visi koalīcijas partneri, izņemot Nacionālo apvienību (NA). Savukārt apņemšanās pieņemt Satversmes preambulu pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iebildumiem padarīta tik neskaidra, ka var diezgan droši prognozēt – Straujumas valdības laikā nekāda preambula pieņemta netiks. Līdzīgā ceļā “neitralizēts” pants par pāreju uz latviešu valodu valsts skolās, sākot no 2018. gada. NA vadība atzīst, ka koalīcijas dokumentu gatavošanā sastapusies ar negaidītu pretestību pret saviem priekšlikumiem. “Pašreizējā redakcija ir maksimālais, ko mēs nacionālajos jautājumos varējām panākt, un mēs labi apzināmies, ka, aizejot opozīcijā, mūsu izredzes šos jautājumus virzīt uz priekšu būtu vēl mazākas,” paskaidroja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Tādēļ NA šoreiz neplāno ieņemt ultimatīvu pozīciju – no sērijas “vai nu atbalstiet mūsu priekšlikumus, vai mēs aiziesim”. Turklāt pie jaunā koalīcijas sastāva, kurš papildināts ar ZZS, šādi ultimāti būs daudz mazāk iedarbīgi, jo valdība kritiskos balsojumos spēs nodrošināt vairākumu arī bez nacionāļiem.
UZZIŅA
Laimdotas Straujumas valdības 11 prioritātes
Veidot zināšanu ekonomiku, pateicoties ieguldījumiem izglītībā, un spēcīgu laikmetīgu nacionālo identitāti, nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.
Sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu, sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.
Motivēt ikvienu iesaistīties ekonomiskajās aktivitātēs, lai nodrošinātu cienīgu darbu, saņemtu atbilstošu atlīdzību un novērtējumu, mazinot ienākumu nevienlīdzību.
Veicināt Latvijas tautas ataudzi, veidojot demogrāfijas ceļa karti, nodrošinot atbalstu un piemērotu vidi bērnu audzināšanai un izglītošanai, lai iedzīvotāji atgrieztos Latvijā.
Stiprināt piederību Latvijai un nacionālo identitāti sabiedrībā un diasporā, sekmējot sabiedrības saliedētību un veicinot latviešu valodas lietojumu. Stiprināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saites ar dzimteni.
Nodrošināt “Latvija2030” un “NAP2020” prioritāšu pārnešanu Eiropas Savienības fondu investīciju aktivitātēs, efektīvākas ES fondu sistēmas ieviešanu un investīciju uzsākšanu, lai īstenotu ekonomikas izrāvienu un darba vietu radīšanu.
Pabeigt gatavošanos Latvijas 2015. gada prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, definējot prezidentūras virsmērķus un politiskās prioritātes un izveidojot nepieciešamo institucionālo un loģistikas atbalsta struktūru kā investīciju Latvijas nākotnes konkurētspējas palielināšanai.
Stiprināt reģionus un nodrošināt to attīstību.
Turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo slogu, nodrošinot Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru tiesību aizsardzību un pilnveidojot maksātnespējas tiesisko regulējumu.
Īstenot pasākumu “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”.
Pabeigt Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanu un no Būvniecības likuma izrietošo normatīvo aktu izstrādi un būvnormatīvu ieviešanu, nodrošinot sabiedrības drošību un aizsardzību.
KOALĪCIJAS SADARBĪBAS LĪGUMA VISS TEKSTS ligums
LAIMDOTAS STRAUJUMAS VALDĪBAS DEKLARĀCIJA Deklaracija
