Straujuma veidos Streļčenoka ikgadējo darbības novērtēšanas komisiju 7
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) veidos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka ikgadējo darbības novērtēšanas komisiju.
Straujuma šodien pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru žurnālistiem atzina, ka KNAB iesaistīšanos vairākos tiesvedības procesos neuzskata par labas pārvaldības praksi. Turklāt ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš iepriekšējās komisijas darba, un jaunajai komisijai būs jāvērtē, kā KNAB ir ieviesti iepriekšējās komisijas izteiktās rekomendācijas.
“Protams, tā nav labas pārvaldības prakse, kad mēs visi lasām par dažādām tiesvedībām. Pēc šīs komisijas rezultātiem skatīsimies, kāda būs tālākā rīcība,” uzsvēra Straujuma.
Vienlaikus netiek izslēgta iespēja, ka pēc tam var tikt veidota arī Streļčenoka atbilstības amatam izvērtēšanas komisija. Tas tiks darīts gadījumā, ja komisija sniegs negatīvu vērtējumu. “Ja komisija sniegs pozitīvu vērtējumu, tad nav pamata veidot jaunu komisiju,” uzsvēra premjerministre.
Straujuma uzskata, ka vērtēšanas komisijai, izvērtējot Streļčenoka darbu, būtu jāņem vērā tiesvedības procesi. Arī Kalnmeiers pauda, ka komisijai ir jāvērtē, cik liela ir amatpersonas atbildība.
Premjerministre atgādināja, ka tiesas apmierinātās kompensācijas KNAB amatpersonām ir jāmaksā no KNAB budžeta. “Protams, tā ir darba alga, kas jāmaksā, taču cilvēks nestrādāja, un tas nozīmē, ka tie bija zaudējumi. Tie ir nelietderīgi izmantoti līdzekļi, tāpēc es uzskatu, ka vērtēšanas komisijai tas ir jāņem vērā,” uzsvēra Straujuma.
“Viens no punktiem, ko komisija varētu vērtēt, ir, cik liela un kura atbildība ir visos šajos procesos un kādas tad ir bijušas kļūdas,” savukārt uzsvēra Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors norādīja, ka patlaban KNAB strīdos ar saviem darbiniekiem stājies spēkā viens tiesas spriedums, bet vēl divās lietās tiesvedība turpinās.
Patlaban vēl nav zināms, ar kuru datumu komisija sāks darbu, bet tas notiks janvārī. Komisijai darbs būšot jāpabeidz mēneša laikā. Kalnmeiers pastāstīja, ka saskaņā ar noteikumiem komisijā jābūt iekļautiem, piemēram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram, Drošības policijas priekšniekam, prokuratūras un Valsts kancelejas pārstāvjiem.
Straujuma arī atgādināja, ka paralēli notiks divas diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru. Diskusiju drīzumā plāno sākt bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova (V) vadītā Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija.
Savukārt “Delna”, domnīca “Providus” un Valsts kanceleja 23.janvārī plāno rīkot ekspertu diskusiju un analizēt publiski izskanējušos KNAB pārmaiņu piedāvājumus.
Straujuma gan atzina, ka starp partijām patlaban nav vienota viedokļa par KNAB pārraudzību. “Mēs “Vienotībā” arī sākām diskutēt, un tajā nav vienota viedokļa. Ir nepieciešama diskusija, un Saeimā starp partijām ir dažādi viedokļi. Līdz ar to bez diskusijas nekādas pārmaiņas šobrīd nevar izdarīt,” uzsvēra premjerministre.
Komentējot līdzšinējo KNAB darbību, Kalnmeiers atzina, ka savas pamatfunkcijas birojs izpilda, tomēr gribētos redzēt efektīvāku iestādes darbību.
Kā ziņots, Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atjaunošanu amatā, līdz ar to stājies spēkā spriedums par viņas atjaunošanu amatā.
Apelācijas instances tiesa par labu Strīķei noteica vidējo izpeļņu un tiesāšanās izdevumus aptuveni 7000 eiro apmērā.
Savukārt Rīgas apgabaltiesa apmierināja bijušās KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas llzes Dravenieces prasību un lika viņu atjaunot amatā. Tāpat apgabaltiesa nolēma par labu Draveniecei piedzīt vidējo izpeļņu 24 050 eiro apmērā. Tiesa noteica nekavējošu sprieduma izpildi daļā par Dravenieces atjaunošanu amatā un darba algas 1000 eiro apmērā piedziņu.
Apgabaltiesa arī apmierināja Dravenieces prasību par disciplinārsoda – algas samazinājuma – atcelšanu. Tiesa nolēma par labu Draveniecei piedzīt ieturēto darba algu 141,11 eiro apmērā.
Pilns spriedums lietā būs pieejams 12.janvārī, kad to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Pagājušā gada septembrī tika publicēti divu darba grupu atzinumi par KNAB un tā struktūru. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa uzskata, ka KNAB būtu vērts nodot IeM pārraudzībā, jo tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība visefektīvāk darbojas tad, ja to padotība nav politiski un administratīvi sadalīta vairākās nozarēs.
Valsts kancelejas (VK) vadītā ekspertu darba grupa rosina veikt izmaiņas likumā, kas paredzētu stiprināt KNAB neatkarību no Ministru kabineta institucionālās pārraudzības. Pašreizējā redakcijā teikts, ka KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Premjerministre Laimdota Straujuma (V) pagājušā gada nogalē paziņoja, ka, lai gan priekšlikumi KNAB pārdalei ir vairāki, tostarp to kā vienotu veselumu nodot Iekšlietu ministrijas (IeM) pārraudzībā, viņa vairāk tiecas atbalstīt ģenerālprokurora ierosinājumu sadalīt KNAB, izmeklēšanas daļu nododot IeM pārziņā, bet partiju finansēšanu – Valsts kontroles pārziņā.
