Straujuma turpinās Dombrovska kursu 15
Piesardzīga, apzinīga, izdarīga, nemanāma, uzmanīga, “drīzāk ierēdne, nevis politiķe”. Pazinēji jauno premjera amata kandidāti Laimdotu Straujumu raksturo ar līdzīgiem atslēgvārdiem, ar kādiem savulaik tika raksturots viņas priekštecis Valdis Dombrovskis.
“Ņemot vērā Laimdotas Straujumas profesionālo pieredzi un pozitīvo darbību izpildstruktūrās, aicinu Laimdotu Straujumu sastādīt jauno Ministru kabinetu. Novēlu viņai veiksmi šajā nevienkāršajā darbā,” tā vakar pēc tikšanās ar premjera kandidāti oficiāli paziņoja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pirms došanās pie prezidenta Straujuma, kura dienu iepriekš iestājās partijā “Vienotība”, Saeimā tikās ar pārējām topošās koalīcijas frakcijām – Reformu partiju (RP), Nacionālo apvienību (NA), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā arī neatkarīgo deputātu grupu (tā saukto “Olšteina sešnieku”). Visu uzrunāto politisko spēku pārstāvji solīja viņai konceptuālu atbalstu. Līdz ar to Straujumai parlamentā ir 66 vai 67 deputātu atbalsts (skaits var nedaudz svārstīties atkarībā no tā, kā rīkosies neatkarīgie deputāti). Sarunās viņa guvusi ne vien atbalsta solījumus, bet arī piefiksējusi vairākus jautājumus, kuros topošās koalīcijas partneru viedoklis atšķiras – Satversmes preambula, termiņuzturēšanās atļaujas, valsts valoda mazākumtautību skolās.
Straujuma neizslēdza iespēju, ka tos problēmjautājumus, kurus partneri nebūs gatavi risināt diskusiju ceļā, varētu atlikt līdz laikam pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Jautāta par savām prioritātēm Ministru prezidentes amatā Straujuma minēja Eiropas fondu programmas sastādīšanu, Zolitūdes traģēdijas seku izmeklēšanu un atklāto trūkumu novēršanu, kā arī izglītības reformu. No viņas stāstītā noprotams, ka Straujuma iecerējusi turpināt sava priekšteča Valda Dombrovska (“Vienotība”) nosprausto kursu.
“Lai apsteigtu jautājumus atbildēšu uzreiz – mēs tiešām neesam runājuši ar partijām par amatiem, šis jautājums vēl ir balta lapa,” šo frāzi sarunā ar žurnālistiem manāmi satraukusies premjera kandidāte atkārtoja pat vairākkārt. Vēlāk gan viņa atzina, ka ar NA ir runāts par to, ka kultūras ministre Dace Melbārde varētu saglabāt savu amatu. Savukārt Valsts prezidents uzstājis uz to, ka jaunajā valdībā jāturpina strādāt iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP).
No rītdienas jauno koalīciju veidojošās frakcijas sāks darbu pie valdības deklarācijas un darba plāna izstrādes, kas varētu prasīt pāris nedēļas. Valdības veidotāji ieplānojuši, ka uzticības balsojums Saeimā varētu notikt jau pirms 23. janvāra, kad parlamentā gaidāmas ārpolitikas debates.
Daži Straujumu pielīdzinājuši Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. Premjera kandidāte nedaudz mulstot atzina žurnālistiem, ka šādu salīdzinājumu uzskata par lielu pagodinājumu, jo Merkele viņasprāt ir viena no ietekmīgākajām, ja ne visietekmīgākā sieviete pasaulē. Tomēr atšķirībā no savas slavenās līdzinieces Straujuma visticamāk ir gandrīz nepazīstama lielai daļai Latvijas vēlētāju, it sevišķi tiem, kuri nav saistīti ar lauksaimniecības politiku. 1951. gada 24. februāri dzimusī Straujuma 1973. gadā ieguvusi matemātiķa specialitāti Latvijas Universitātē, bet deviņdesmito gadu sākumā – arī ekonomikas doktora zinātnisko grādu. Būtisku daļu sava darba mūža viņa nostrādājusi vadošos amatos Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centrā (no 1993. līdz 1999. gadam). Pēc LLKC Straujuma karjeru turpināja izpildvarā, kļūstot par Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieci un vēlāk arī valsts sekretāri. Līdzīgus amatus viņa ieņēmusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
“Ļoti analītisks cilvēks ar neticami augstām darba spējām, kas gatavs visu sevi ziedot darbam,” Straujumu atminas pašreizējais LLKC vadītājs Mārtiņš Cimermanis. Straujuma pati pirms sešpadsmit gadiem Cimermani tobrīd kā jaunu speciālistu pieņēma darbā LLKC un vēlāk, pārejot darbā uz ministriju, atbalstījusi viņu kā savu pēcteci. Kā būtiskāko Straujumas īpašību LLKC vadītājs min viņas analītisko dabu, ko varētu traktēt arī kā īpašu piesardzību. Pretstatā premjera amata kandidātes uzvārdam, neviens lēmums viņas laikā neesot ticis pieņemts pirms nav izanalizēts no visām pusēm, izverot viesus riskus, ieguvumus un zaudējumus. “Tas protams prasīja vairāk laika un man kā jaunam un ekstrēmāk noskaņotam darbiniekam šāda vilcināšanās reizēm šķita kaitinoša. Taču tagad jāatzīst, ka ilgtermiņā šāda pieeja atmaksājās,” atzīst Cimermanis, kurš jūtas nedaudz pārsteigts par Straujumas gatavību riskēt, uzņemoties premjera amatu. Ikdienas darbā Straujuma esot bijusi prasīga gan pret sevi, gan pret padotajiem, bet pašreizējai LKKC neatminās, ka Straujuma kādreiz būtu pacēlusi balsi vai konfliktsituācijā izmantojusi savu autoritāti. Drīzāk viņas vadības stilu Cimmermani raksturoja kā “mātišķu”. Taču vienlaikus politiskie konkurenti varot necerēt, ka premjera krēslā gatavojas sēsties viegli ievainojama sieviete, jo Straujuma jau iepriekš pierādījusi, ka prot “turēt sitienu”.
Arī pašreizējais Straujumas cīņubiedrs – Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns kā pirmo premjera kandidātes īpašību min viņas darba spējas un apdomību. Viņš arī atspēko raizes, ka zemkopības ministre, kļūstot par premjeri, nespētu pienācīgi pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskajā arēnā. Smiltēns vairākkārt pavadījis ministri uz zemkopības ministru sanāksmēm Briselē un pārliecinājies, ka viņa prot ne tikai oficiālā līmenī ar Eiropas kolēģiem runāt kā ar līdzīgiem, bet arī neoficiālās sarunās pie kafijas tases lobēt Latvijas intereses.
Tomēr gluži pretēju ainu novērojis kāds kolēģis – žurnālists, kurš bieži atspoguļo lauksaimniecības tēmas: “Līdz šim viņa atstāj ļoti nepārliecinošu iespaidu. Pat savā lauciņā – zemkopībā – viņas retorika ir nedroša un izvairīga. Drīzāk Straujuma šķiet izdarīgs un apzinīgs ierēdnis, bet harizmātiskas vadītājas prasmes gan līdz šim nav demonstrējusi.”. Tiesa – līdzīgi vērtējumi daudzkārt tika dzirdēti arī par Straujumas priekšteci Valdi Dombrovski, kurš tiem par spīti pamanījās kļūt par ilglaicīgāko demokrātiski ievēlēto premjeru Latvijas vēsturē.
