Straujuma: sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu būs ļoti smagas 0
Novembra beigās gaidāmās sarunas par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.–2020. gadam būs ļoti smagas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” prognozēja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Pēc viņas teiktā, nākamais ES daudzgadu budžets pašlaik ir ļoti aktuāls jautājums. “Mēs patlaban saņēmām Kipras prezidentūras sagatavoto rezultātu. Diemžēl tajā nekas nav mainīts ne pa valstīm, ne nosacījumiem. Vienīgais, kas ir izdarīts, – kopējais budžeta apmērs ir samazināts par 50 miljardiem eiro. Protams, tā ir sākotnējā pozīcija, ko Kipras prezidentūra uzliks uz galda, un visas valstis to sāks apspriest 22. novembrī. Turp arī dodas mūsu premjers Valdis Dombrovskis,” pastāstīja Straujuma.
Viņa norādīja, ka diskusijas par budžetu būs ļoti smagas. “Mums nupat bija diskusijas par Zivsaimniecības fondu. Tur jau bija jūtama ļoti liela Kipras pretestība. Mēs diskutējām dienu un nakti – beidzām sarunas tikai pulksten četros no rīta, un tika pieņemti smagi lēmumi. Proti, mēs panācām, ka arī zivju apstrādei nākamajā plānošanas periodā būs atbalsts, kā arī panācām to, ka ar ES atbalstu varēs nomainīt arī kuģu motorus. Mēs gan vēl gribējām, lai mūsu lielos zivju pārstrādes uzņēmumus pielīdzina ES mazo un vidējo statusam, jo šie mūsu uzņēmumi principā jau arī tādi Eiropā ir. Taču tam nepiekrita neviena valsts, vienīgi mūs atbalstīja Eiropas Komisijas komisāre, un viņa to arī ierakstīs savā ziņojumā parlamentam. Te gribu uzsvērt, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atbalsta līmenis ir daudz augstāks nekā lielajiem. Diemžēl šo mēs vēl pagaidām nespējām aizstāvēt, taču vēl ir cerība, ka to atbalstīs ES parlaments,” atzina zemkopības ministre. “Ja par zivsaimniecības fondu jau tas viss notika tik smagi, turklāt pat ne par naudu, bet nosacījumiem, man ir grūti pat iedomāties, kādas būs sarunas par kopējo budžetu. Vai izdosies par kaut ko vienoties jau novembra beigās – man grūti pateikt, domstarpības tur ir ļoti lielas.”
Viņa norādīja, ka lielās ES dalībvalstis vairs nevēlas veikt tik lielas iemaksas ES budžetā un tādējādi praktiski samazinās arī budžeta apmērs. “Viņi negrib maksāt. Tā ir viena lieta. Un otra – uz šā fona mūsu prioritātes šīm lielajām valstīm šķiet nenozīmīgas. Taču mums tās ir svarīgas, un premjers brauc uz Briseli, lai tās atgādinātu un uz tām arī uzstātu, proti, tiešmaksājumos lauksaimniekiem jāsaņem apmēram 80 procentus no vidējā ES līmeņa, kā arī Latvijai jāsaņem vismaz tikpat lieli kohēzijas līdzekļi kā šajā periodā. Līdz ar to, lai šīs prioritātes tiktu piepildītas, Latvijai papildus būtu jāsaņem apmēram viens miljards eiro pie tā piedāvājuma, kas ir izteikts tagad,” klāstīja zemkopības ministre.
