Kaut Satiksmes ministrija iedalīta “Vienotībai”, pēc tās lūkojas arī ZZS 11
Visticamāk, ka piektdien topošajai koalīcijai izdosies sadalīt ministru portfeļus un premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma atklāti pavēstīs, kāds varētu izskatīties nākamais Ministru kabinets. Vakar partijām vēl neizdevās vienoties, kura joma kuras partijas pārziņā nonāks. Viens no vadošajiem Nacionālās apvienības līderiem Raivis Dzintars atzina, ka izskatītos jocīgi, ja uzreiz būtu simtprocentīga piekrišana L. Straujumas piedāvājumam. “Partijas piekrita par 80 procentiem, par atlikušajiem 20 procentiem katrai partijai atsevišķi turpināsies diskusijas ar Straujumu, lai viņa piektdien varētu teikt galavārdu,” sacīja R. Dzintars.
Saskaņā ar Straujumas piedāvājumu “Vienotībai” jaunajā valdībā pienāktos premjera amats, kā arī atbildība par Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes, Izglītības un zinātnes ministriju. Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) grasās uzticēt Aizsardzības, Labklājības, Zemkopības un Ekonomikas ministriju. Visticamāk, ka ZZS saņems arī Saeimas priekšsēdētāja amatu, jo, kā sacīja “Vienotības” pārstāvji, ņemot vērā to, ka Latvija nākamgad būs ES prezidējošā valsts, otrs augstākais valsts amats ir jāuztic pieredzējušam politiķim. ZZS kandidāts šim amatam ir Guntars Daudze.
Nacionālajai apvienībai Straujuma vēlas uzticēt kultūras ministra, tieslietu ministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī veselības ministra portfeli.
Ļoti iespējams, ka šāds sadalījums arī paliks, ja vien ZZS piekāpsies un vairs neuzstās, ka vēlas no “Vienotības” pārņemt Satiksmes ministriju, pretī dodot Ekonomikas ministriju. Satiksmes ministrijas pārziņā ir ne viens vien vērtīgs valsts uzņēmums, kurā plānots atjaunot padomes, kā arī apjomīgi ES fondu līdzekļi.
Jau iepriekš izskanējis, ka Ekonomikas ministriju varētu vadīt ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola, taču partijas pārstāvji vēlāk atcerējušies, ka deputātes dzīvesbiedrs ir ministrijas padotības iestādes Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. D. Reiznieces-Ozolas uzvārds pieminēts arī saistībā ar citu ministriju portfeļiem, kurus ZZS bija noskatījusi. Pati deputāte teic, ka par šiem amatiem viņa uzzina no masu medijiem, nevis no partijas vadības. “Neesmu universāls kareivis, kurš ņem visu, ko tam piedāvā. Ja cilvēks tā rīkojas, tad viņš neder nekam. Tiesa, rakstīju partijas rīcības plānu, esmu iedziļinājusies daudzos jautājumos, bet tas nenozīmē, ka esmu gatava piekrist visam, ko man piedāvā ar masu mediju starpniecību,” sacīja deputāte.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, paužot viedokli par savu viedo kolēģi, kurai varētu uzticēt dažādu ministriju vadīšanu, uzsvēra, ka Dana Reizniece-Ozola esot iespējamā ZZS premjera amata kandidāte, tāpēc viņai jāspēj iedziļināties daudzās jomās.
Sastādot iepriekšējās valdības, nereti tika norādīts, ka veselības ministram jābūt vienā partijā ar valdības vadītāju un finanšu ministru, bet tagad nostādne ir mainījusies. Visticamāk tādēļ, ka “Vienotība”, kura līdz šim apsaimniekoja Veselības ministriju, ir sapratusi, ka bez apjomīgām papildu naudas summām ministra krēslā nebūs kaut cik veiksmīgs neviens politiķis. “Tas, ka visiem trim ministriem jānāk no vienas partijas, ir jaunievazājums. Nekad šāda sasaiste nav bijusi obligāta, es nezinu, kurš to ir izdomājis. Pārī vienmēr liks premjeru un finanšu ministru,” tagad secina Ilze Viņķele, kas piedalās valdības veidošanas sarunās.
Nacionālā apvienība uzskata, ka papildu naudu medicīnai var atrast arī iekšējās šīs jomas rezervēs, tikai vajag prast sameklēt, un kā kandidātu veselības ministra portfelim nosauca bijušo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju, Slimību kontroles un profilakses centra direktores vietnieku Dzintaru Mozgi. Taču L. Straujuma ir norādījusi, ka valdības ministriem nebūs daudz laika ieskrieties, jo īpaši tāpēc, ka no 2015. gada janvāra Latvija būs prezidējošā valsts ES un ministriem būs jābūt kompetentiem, lai pārstāvētu Latviju sanāksmēs. Neoficiāli zināms, ka viens no veselības ministra kandidātiem varētu būt arī Latvijas Sarkanā Krusta prezidents, bijušais veselības un labklājības ministrs Viktors Jaksons. “Veselības jautājumā finanses varētu būt īpaši sāpīgs aspekts, bet mūsu skatījumā tas ir Finanšu ministrijas kompetencē. Par to vēl diskutēsim. Visas puses ir paudušas gatavību kompromisiem, un tos arī meklēsim,” sacīja R. Dzintars.
Valsts prezidenta kanceleja vakar izplatīja paziņojumu, ka, izvērtējot 12. Saeimā ievēlēto partiju pausto nostāju un rīcību sadarbības veidošanas procesā Saeimas un valdības darbam, kā arī noslēdzot sarunu posmu ar visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta partijas “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības pausto gatavību uzņemties nākamās valdības veidošanu un pieteikt kopīgi izvirzītu kandidāti Laimdotu Straujumu nākamā Ministru prezidenta amatam. Prezidents oficiāli Straujumu kā valdības vadītāju varēs nominēt tikai tad, kad būs beigušās viņas pilnvaras pašreizējā Ministru kabinetā.
Tiekoties ar partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents ir uzsvēris, ka neatliekami risināmie un Latvijas nākotnei stratēģiski nozīmīgākie jautājumi ir saistīti ar valsts fiskālo un nodokļu politiku, drošību, kā arī enerģētikas politiku ne tikai energodrošības, bet arī visas tautsaimniecības konkurētspējas skatījumā. Tie ir cieši saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un iespēju samazināt joprojām notiekošo emigrāciju.
