Straujuma: Latvijas 2015.gada budžetu izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs 12
Latvijas 2015.gada budžetu izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs un visas nozares, ceturtdien pirms Saeimas debašu par nākamā gada valsts budžeta paketi sākuma deputātiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Viņa atzīmēja, ka 2014.gada Latvijas attīstībā bijis zīmīgs, jo ieviests eiro un vidēja termiņa budžeta plānošana. Tāpat Valsts kase atmaksājusi lielu daļu no starptautiskā uzdevuma.
“Šis ir sociālās un nacionālās drošības budžets. Tas iespaidos ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Ja salīdzinām valsti ar cilvēka organismu, tad valsts budžets ir mugurkauls, kas satur kopā līdzsvarā visu valsts darbības ikdienas mehānismu. Budžeta projekts ir izstrādāts maksimāli pēc pašreizējām valsts iespējām tā, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu ieguvējs. Tas ir izstrādāts tā, lai valsts darbības organisms būtu rīcībspējīgs un efektīvs,” teica Straujuma, uzsverot, ka valsts budžets ir tās darbības mugurkauls.
Premjere norādīja, ka nākamā gada budžetā svarīgākas jomas ir aizsardzība un nevienlīdzības mazināšana. “Esam darījuši visu, lai Latvijā ģimenēm un bērniem klātos arvien labāk. Nodrošinot nodokļu politikas stabilitāti un ievērojot iepriekšējo apņemšanos mazināt darbaspēka nodokļu slogu, no 2015.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta no 24% uz 23%. Tiks palielināta iemaksa otrajā pensiju līmenī no 4% uz 5%. Labklājības ministrijas finansējumu nākamā gada budžetā pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 68,6 miljoniem eiro. No tā lielākā finansējuma daļa jeb 62,3 miljoni eiro paredzēti valsts sociālajiem pabalstiem. Ļoti svarīgi, ka varēsim palīdzēt ar lielāku summu bērna kopšanas un ģimenes pabalstiem,” teica Straujuma.
Viņa uzsvēra, ka minimālās algas palielināšana nākamgad no 320 uz 360 eiro ir viens no veidiem, kā īstenot valsts stratēģisku attīstības mērķi – mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.
Straujuma minēja, ka liela loma nākamgad būs nodokļu iekasēšanas uzlabošanai un ēnu ekonomikas apkarošanai, lai nodokļu ienākumi Latvijā sasniegtu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Protams, tas saistās ar uzdevumiem ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu administrēšanā. Plānots, ka 2015.gadā budžeta ieņēmumi palielināsies par 0,21% no IKP,” teica premjere.
Viņa minēja arī investīciju nozīmi Latvijas ekonomikas attīstībai un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanā, atzīmējot, ka 2015.gadā sāksies Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi. “2015.gadā ES investīcijas ļaus mums integrēt darba tirgū sociālās atstumtības riska grupas – ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus. Investīcijas ļaus mazināt to cilvēku skaitu, kas pakļauti nabadzības riskam. Valsts varēs sniegt atbilstošas apmācības un palīdzēt uzlabot veselības stāvokli. ES fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā sektorā, tai skaitā uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā un atbalstot energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskajā transportā,” klāstīja Straujuma.
Viņa atzina, ka visas ieceres budžetā apmierināt nav iespējams, taču, soli pa solim ejot, Latvija var virzīties uz ikvienas ģimenes labklājības uzlabošanu.
Ministru prezidente pateicās budžeta izveidē iesaistītājām pusēm, kā arī aicināja Saeimu budžetu atbalstīt.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs deputātiem uzsvēra fiskālās disciplīnas nozīmi budžeta izveidē, kā arī nepieciešamību pie tās turēties arī turpmāk.
Viņš norādīja, ka nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgo Latvijas ekonomikas attīstību, kas uzlabotu sabiedrības labklājību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu.
“Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana Ministru kabinetā raksturo valsts spēju sekmīgi vadīt publiskās finanses. Izvērtējot un aprēķinot visām ministrijām, iestādēm un pasākumiem nepieciešamo un optimāli atbalstāmo finansējumu nākamajam gadam, reizē ievērojot fiskālās politikas noteikumus, valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ir paveikusi vērienīgu darbu,” sacīja Reirs.
Ministrs arī atzīmēja, ka nākamā gada valsts budžeta nav palielināti nodokļi kā solīts, kā arī samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 24% līdz 23%. Ministrs atzīmēja, ka pārdomāta nodokļa politika ļaus Latvijas uzņēmējiem veiksmīgi konkurēt reģioni, tādējādi dodot pienesumu tautsaimniecībai kopumā.
Reirs uzsvēra, ka ļoti nozīmīga loma arī turpmāk mūsu ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanā būs mērķtiecīgai un sekmīgai ES fondu līdzekļu ieguldīšanai un sniegto iespēju prasmīgai izmantošanai. “ES fondu līdzekļi mums joprojām ir nozīmīgs finanšu avots investīcijām stratēģiski svarīgās jomās, papildinot Latvijas valsts publisko finansējumu. Tāpēc ir labi saprotama uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu un kapitālsabiedrību, izglītības un zinātnes institūciju, sociālo un sadarbības partneru, kā arī katra aktīva iedzīvotāja interese par to, vai to iecerēto projektu un ideju realizācijas atbalstam būs pieejami ES līdzekļi un vai tos varēs saņemt savlaicīgi jau no nākamā gada,” klāstīja Reirs.
Viņš norādīja, ka Latvijas fiskālās politikas kurss nav mainījies un arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.
“Dārgie kolēģi! Jums ir iesniegts 2015.gada valsts budžets. Tas ir izveidots atbildīgi un koleģiāli. (..) Aicinu jūs atbalstīt 2015.gada valsts budžetu un vēlu konstruktīvas diskusijas,” sacīja finanšu ministrs.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā lems par nākamā gada valsts budžeta likumprojekta paketi un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015.-2017.gadam.
