Straujuma: kažokzvēru audzēšanu Latvijā aizliegt nevajadzētu 0
Kažokzvēru audzēšanu Latvijā aizliegt nevajadzētu, jo šis jautājums nav viennozīmīgi vērtējams tikai no dzīvnieku aizsardzības viedokļa, sarunā aģentūrai BNS pauda zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Pašlaik par šo jautājumu tiek vākti paraksti portālā “manabalss.lv”.
“Protams, tie paraksti tiek vākti un Saeima tos izskatīs, bet diez vai mēs tagad visu nozari nolikvidēsim,” teica ministre.
Portālā “manabalss.lv” par aizliegumu Latvijā audzēt kažokzvērus līdz šim parakstījušies vairāk nekā pieci tūkstoši iedzīvotāju, kas ir puse no nepieciešamā parakstu daudzuma, lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā.
Ministre norādīja, ka cilvēki ir ieguldījuši savu audzētavu attīstībā, tikko saimniecība Grobiņā ir ieguldījusi Eiropas Savienības finansējumu, tādējādi tagad to visu pārtraukt – tie būtu zaudējumi saimniecībām.
Straujuma uzskata, ka problēma var tikt risināta un uzņēmējiem ir jāskatās, lai tiktu ievērotas dzīvnieku labturības prasības.
Uz jautājumu, vai būtu jāievieš stingrāka kontrole, Straujuma atbildēja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jau apņēmies pievērsties šīm saimniecībām rūpīgāk. Kopumā apstākļi nav tādi, ka nozare būtu jāslēdz pilnībā, paskaidroja ministre.
“Tas ir bizness, protams, visā pasaulē ir arī kustība, kas aicina nenēsāt kažokādu izstrādājumus, un ir kustība, kas aicina neēst gaļu,” sacīja Straujuma un piebilda, ka tāpat Latvijā kažokzvēru audzēšanai ir zināmas tradīcijas, jo pie mums tam ir piemēroti klimatiskie apstākļi.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka parakstu vākšanu februāra beigās sākusi biedrība “Dzīvnieku brīvība” pēc tam, kad tās rīcībā nonākuši videomateriāli un fotoattēli, kuros redzami 2012.gada rudenī uzņemti šokējoši apstākļi sešās Latvijas kažokzvēru audzētavās — slimi dzīvnieki, miruši dzīvnieki būros kopā ar dzīviem, sasalis dzeramais ūdens, antisanitāri apstākļi, bojāti sprosti. Biedrības pārstāvji arī norādīja, ka lapsas, ūdeles un šinšillas, kas ir savvaļas dzīvnieku sugas, nav iespējams audzēt humānā veidā, pat ievērojot pašreizējās labturības prasības.
Savukārt PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka veiktajās ārpuskārtas pārbaudēs PVD inspektori pārliecinājušies, ka Latvijas kažokzvēru audzētavās labturības prasības tiek ievērotas.
Aizliegums audzēt kažokzvērus jau pieņemts vairākās Eiropas valstīs, tostarp Lielbritānijā, Austrijā, Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā. Arī Nīderlandē 2012.gadā ētisku apsvērumu dēļ pieņemts šāds aizliegums, par spīti tam, ka tā līdz šim bijusi viena no nozares lielvalstīm. Tur noteikts 12 gadu ilgs pārejas posms un līdz 2024.gadam audzētavām jābūt slēgtām. Arī citās valstīs noteikti daļēji aizliegumi vai ierobežojumi, piemēram, Dānijā pieņemts lapsu audzēšanas aizliegums, bet Zviedrijā labturības prasības ir tik stingras, ka lapsu audzēšana kažokādu ieguvei ir izbeigta, informēja biedrībā.
