Straujuma: IUB kapacitāte ir viens no iemesliem neveiksmīgajiem lielajiem projektiem 0
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) kapacitāte ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā nesokas ar lielo projektu īstenošanu, otrdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Finanšu ministrija sēdē ziņoja par Latvijas Revīzijas iestādes 2014.gada Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas rezultātiem. Finanšu ministrs Jānis Reirs, komentējot revīzijas rezultātus, atzīmēja, ka šā gada budžeta ir atvēlēti papildu līdzekļi, lai stiprinātu IUB kapacitāti.
Straujuma sēdē pauda gandarījumu par papildu atvēlētajiem līdzekļiem IUB, jo tieši biroja kapacitāte esot viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā nesokas ar lielo projektu īstenošanu.
Finanšu ministrijāpavēstīja, ka, pateicoties veiksmīgai Latvijas Revīzijas iestādes darbībai ES fondu auditu jomā, Latvijā konstatētais kopējais kļūdu līmenis ir zemāks nekā Eiropas Komisijas (EK) noteiktie 2%. Turklāt, ja 2013.gadā konstatētais kļūdu līmenis ES fondu projektos bijis 1,4%, tad 2014.gadā tas krities līdz 0,93%.
Lai uzlabotu ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu darbību, revīzijas iestāde regulāri analizē konstatētās kļūdas un sniedz priekšlikumus ES fondu vadības un kontroles sistēmas pilnveidošanai. Piemēram, ES fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm 2013.gadā kopā izteikti 188 ieteikumi, taču 2014.gadā ieteikumu skaits krities līdz 123.
“Līdzšinējā 2007.–2013.gada plānošanas perioda ES fondu administrēšanas sistēma vērtējama pozitīvi, tomēr esam konstatējuši arī dažus mazsvarīgus trūkumus. Piemēram, pēdējā laikā regulāri tiek kavēti norēķini ar finansējuma saņēmējiem. Tas varētu būt saistīts ar tuvošanos plānošanas perioda beigām. Šī iemesla dēļ revīzijas iestāde veiks papildu pārbaudes 2015.gada otrajā pusgadā, lai pārliecinātos, ka maksājumu pieprasījumu kontroļu kvalitāte nav pasliktinājusies. Līdz šim ES fondu administrēšanā iesaistītās iestādes veiksmīgi darījušas savu darbu, tādēļ vēlamies panākt efektīvu rezultātu arī turpmāk,” atzīmēja revīzijas iestādes vadītāja Nata Lasmane.
Pēc Finanšu ministrijā vēstītā, revīzijās konstatēts arī tas, ka EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu līdzekļi tiek apgūti lēnām, jo līgumi tiek slēgti vēlāk nekā sākotnēji paredzēts. Līdzekļus iespējams apgūt vēl gadu, tādēļ revīzijas iestāde vērš uzmanību, ka vairāku apmērīgu projektu ieviešana notiks vienlaikus. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ atbildīgajām iestādēm īpaši pastiprināti jāpievērš uzmanība kvalitatīvai projektu uzraudzībai.
“Tāpat revīzijās iegūtie dati liecina, ka, līdzīgi kā iepriekšējos plānošanas perioda gados, arī šoreiz ES fondu projektos visvairāk kļūdas konstatētas publiskā iepirkuma jomā. Tās nereti ir arī iemesls finanšu korekcijas piemērošanai, kā dēļ projekta ieviesējam nākas šķirties no piesaistītajiem ES fondu līdzekļiem. (..) Bieži problēmas rada nepietiekamā iepirkuma procesa dokumentācija, kā arī pretendentiem izvirzītās nesamērīgi augstās vai pat diskriminējošās prasības. Mēdz gadīties, ka no pretendenta prasa pat 10 gadus ilgu pieredzi konkrētā jomā. Projektu ieviesēji to ierasti skaidro ar vēlmi saņemt augstāko pakalpojuma kvalitāti, tomēr revīzijas iestāde konstatējusi, ka pakalpojuma sniegšanas kvalitāte ne vienmēr ir saistāma ar pretendenta pieredzi,” klāstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.
Ik gadu pēc EK izvirzītām prasībām Latvijas Revīzijas iestāde izvērtē ārvalstu finanšu līdzekļu ieguldījumu atbilstību izvirzītajiem mērķiem. Izvērtējot gan ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju darbu, gan konkrētus projektus, tiek veidots Gada kontroles ziņojums. Uz tā pamata tiek sniegts atzinums EK.
IUB ir Finanšu ministrijas padotībā esoša iestāde, un tās mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Birojs darbojas kopš 2002.gada 1.janvāra. IUB darbības virzieni ir iepirkuma procedūru likumības uzraudzība, sadarbība ar Eiropas Savienības un citām ārvalstu institūcijām, iepirkumu paziņojumu publicēšana un iepirkumu statistikas apkopošana atbilstoši Eiropas Savienības un nacionālo likumu prasībām publisko iepirkumu jomā, metodiskā palīdzība, konsultācijas, pasūtītāju un uzņēmēju mācību organizēšana, kā arī priekšlikumu izstrādāšana politikas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādei.
