Jānonāk līdz 21 novadam 9
– Ik pa laikam izskan doma, ka Latvijas pašreizējais administratīvi teritoriālais modelis nenodrošina vienmērīgu reģionu attīstību. Vai valdībā runāts, ko mainīt – lielākus novadus vai ieviest apriņķus?
– Labi, ka savulaik notika pagastu apvienošanās novados, – nezinu, kā mazie pagasti spētu pārvarēt krīzi. Kamēr reģionālās attīstības ministrs nav nācis ar kādu jaunu koncepciju, nekādas partiju diskusijas par to nav sākušās. Man personīgi gribētos lielākus novadus, bet neatbalstu divu līmeņu pašvaldības tik mazai valstij kā mūsējā.
– Pēdējais jautājums par mums pašiem. Šodienas ģeopolitiskajā situācijā jādomā, kā nostiprināt demokrātiju un aizsargāt savu mediju telpu no ārējiem uzbrukumiem un iekšējiem satricinājumiem. Pašlaik valsts pārvalde vērtē nevis mediju telpu kopumā, bet tikai sabiedriskos medijus. Kāds risinājums piedāvāts: miljoniem eiro no budžeta tiek atvēlēts sabiedriskajiem medijiem, lai kompensētu to iziešanu no reklāmas tirgus. Galarezultātā finansējums netiek palielināts Latvijas Televīzijai un radio, bet komercstacijām. Tajā pašā laikā ar zaudējumiem strādā gan reģionālā prese, gan nacionālā prese (pagaidām mūsu laikraksts vēl ne). Vai jums nešķiet, ka vajadzētu izveidot mediju fondu neatkarīgas žurnālistikas atbalstam kopumā?
– Šeit ir vairāki aspekti, un tas ir grūti atrisināms jautājums. Tas ir arī valsts drošības jautājums. Kultūras ministre Dace Melbārde ir nākusi pie manis gan ar analīzi, gan ar priekšlikumiem. Līdz šim es personīgi neesmu iesaistījusies šī jautājuma risināšanā. Varu apsolīt, ka pieņemu šo jautājumu dienaskārtībā un ka iedziļināšos tajā.
