– Kādu nodokļu palielināšanu pieļaujat? 9
– Grūti pateikt, pirms esam tos pusgada skaitļus redzējuši. Ir varianti par akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam un dabas resursu nodokli.
– Uzlieciet taču beidzot to dabas resursu nodokli makulatūrai pastkastītēs!
– Vienreiz jau par to Saeimā diskutēja…
– Jā, Saeimā to nepieņēma, jo deputāti gribēja pastkastītēs pirms vēlēšanām likt savas reklāmas lapiņas.
– Mēs neesam soli pa solim izvērtējuši, kādas izmaiņas vēl varētu veikt.
Valdības sēdes teātris
– Mūsu lasītāji bieži ir sašutuši par paziņojumu: “koalīcija nolēma”, pārmetot, ka tāds veidojums “koalīcijas padome” neesot minēts nevienā likumā. Mēs kā sabiedrības pārstāvji redzam atklātās valdības sēdes un, no otras puses, koalīcijas slēgtās sēdes, kurās arī lemj par valdības jautājumiem. Tas rada iespaidu, ka valdības sēdes ir tikai kā teātris.
– Koalīcijas padomes notiek katru pirmdienu. Tas ir normāls diskusiju process, jo tajā piedalās Saeimas frakcijas vadītāji, ministri, eksperti. Tajā runājam par Saeimā un valdībā izskatāmiem jautājumiem, vai varam vienoties par kopēju balsojumu. Slēgtajās sēdēs runājam par visu atklāti un no sirds. Piemēram, Igaunijā visas valdības sēdes ir slēgtas, tajās nepiedalās pat ierēdņi. Visi izsaka savus viedokļus, notiek domu apmaiņa un kompromisu meklējumi. Ja to visu translē, tad tas ir teātris.
– Jā, esam pamanījuši, ka valdības sēdēs, kuras katrs var redzēt tiešraidē, daži ministri strādā uz publiku.
– Par sevi to nevaru teikt, jo, vadot valdības sēdes, aizmirstas, ka to translē. Piekrītu, ka ir ministri, kas vispirms padomā, kā uz viņu skatīsies un vai tas nebūs nepopulāri. Tāpēc ir svarīgi, ka ir vieta un forma, kurā var atklāti izdiskutēt. Mēs tagad esam pasākuši savu partiju valdes sēdes noturēt pirms koalīcijas padomes sēdes, kur cenšamies vienoties par partiju pozīcijām. Kā citādi? Uzlikt kameras šajās padomes sēdēs?
– Ir bijušas diskusijas par politiskās sistēmas pilnveidošanu. Arī prezidents Andris Bērziņš savā uzrunā Saeimai atgādināja, ka jāstiprina Ministru prezidenta loma. Kā jūs jūtaties – kā politiska valdības vadītāja vai vairāk kā administratore?
– Kā administratore es biju valsts sekretāre. Tagad ir pavisam cits darbs, budžeta plānošana. Bet jebkuram valdības vadītājam dažādās intereses ir jāsabalansē. Es nemaz nevaru: gribu un daru! Jo arī mani var izbalsot valdībā.
– Premjeram ir jābūt līderim. Kad bija runa par jauno aizsardzības ministru, jūsu balsi nedzirdēja. Ko partijas liek priekšā, tas premjeram jāņem?
– Praksē ar ZZS un Vējoņa kungu pārrunājām, kādi kandidāti varētu būt. Mēs par to vienojāmies, pirms tas tika publiskots. Bet es saprotu, ko prezidenta kungs piedāvā: parlaments balso par Ministru prezidentu un Ministru prezidents izvēlas ministrus, piemēram, nepolitiskus. Taču atcerieties, ka parlaments balsos par budžetu. Sešu Saeimas partiju intereses var atšķirties no nepolitiskā Ministru kabineta interesēm, un tad valdība krīt. Es neredzu variantu, kā Ministru prezidents var izvēlēties ministru, kas nav saskaņots ar parlamenta vairākumu. Raimonds Graube droši vien ir viszinošākais par armijas lietām, bet ministram nav jābūt ģenerālim. Satikos ar Vācijas aizsardzības ministri Ursulu fon der Leieni, kas ir bijusi pensionāru un jaunatnes lietu ministre. Es viņai vaicāju, kā viņa no tik attālinātas sfēras nokļuvusi Aizsardzības ministrijā. Viņa man atbildēja, ka neesot jau jāzina, cik un kādi tanki ir armijai, bet jāsagatavo politiskie lēmumi.
