Mēģinās 0 budžetu 9
– Kad žurnālisti prasa konkrētus piedāvājumus nākamā gada budžetam, finanšu ministrs parasti atbild: sagaidīsim pirmā pusgada rezultātus, tad… Bet Trīspusējā sadarbības padomē jūs jau piedāvājāt konkrētu variantu: nemazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet nupat aprunāto sociālo budžetu vēl vairāk apcirpt.
– Valdībai ir bijuši divi semināri par budžetu, kuros esam apsprieduši vairākus variantus, bet precīzie skaitļi būs pēc pirmā pusgada noslēguma, kad varēsim precīzāk prognozēt nākamā gada pieaugumu un inflāciju.
– Bet jau tagad ir skaidrs, ka izaugsme nebūs 11% no IKP, kas ļautu apmierināt visu ministriju iesniegtos pieprasījumus.
– Protams, ne. Ir skaidrs, ka izdevumu daļā nākamā gadā budžets būs par 200 miljoniem eiro lielāks. Otrkārt, jāizdiskutē, vai šī nauda būs jāatvēl tam, kam plānojām pirms diviem gadiem, vai arī jāpārdala prioritātēm. Kad mani bērni bija mazi un bija grūtāk ar naudu, sarakstīju uz papīra lapas visu, ko vajag, un tad izsvītroju, bez kā varēju iztikt. Tāpat arī valsts budžetā – sarakstām visu, ko gribētu, tad svītrojam ārā un atstājam, ko varam. Šis gads nav citāds.
Prioritātes – aizsardzība, iekšējā drošība, veselība un izglītība, bet tas nenozīmē, ka citām nozarēm nebūs naudas. Ir lietas, kas neprasa miljonus, bet kam budžetā tiks paredzētas. Piemēram, neliela summa vajadzīga, gatavojoties Latvijas simtgadei.
– Ik pa laikam izskan viedoklis, ka Latvijas budžeta veidošanas principi ir jāpārskata un ka vajadzētu ķerties klāt bāzes izdevumiem.
– To mēs arī domājam darīt. Kad beigsies prezidentūras pienākumi, izskatīsim ministriju bāzes izdevumus. To esam vienojušies paskatīties ar Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviča kungu un ar finanšu ministru Reira kungu. Sāksim ar tām ministrijām un iestādēm, kuru budžetā varētu atrast naudu. Jāskatās ne tikai konkrētie tēriņi, bet jāpārliecinās, vai veiktā funkcija vispār ir vajadzīga.
Negribu pieļaut, ka tad, kad pēc atvaļinājumiem augustā sanāksim, pateiksim, ka jāceļ, nu negribu to piesaukt, teiksim, ienākuma nodoklis.
– Sakiet vien tieši. PVN paaugstināšanu par procentpunktu kā vienīgo 2016. gadam daudzi ir ieteikuši. Arī profesors Kārlis Ketners, bijušais VID ģenerāldirektors.
– Protams, budžeta situāciju šādi atrisināt būtu daudz vienkāršāk, bet es tam kategoriski nepiekritīšu. Uzskatu un vairākkārt esmu teikusi, ka uzņēmējiem ir jādod laiks piemēroties. Nedrīkstam pateikt, ka rīt atkal celsim nodokļus. Esmu kategoriski pret to. Mana valdība nepaziņos trīs mēnešus pirms 1. janvāra, ka tiks pacelts PVN. Ar to es nesaku, ka tiek gatavota cita valdība, kas to darīs.
– Bet ko tādā gadījumā jūs atbildēsiet uzņēmējiem, ja neturpināsiet samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā solīts un ierakstīts likumā?
– Pirmkārt, tie solījumi tika doti tad, kad IKP pieaugums bija 4% un nebija sācies karš Ukrainā. Tie ministra Pavļuta laikā tika iestrādāti vidēja termiņa budžetā. Tagad izskatām iespēju uzņēmēju pusē līdzvērtīgi samazināt sociālo nodokli – arī tas ir darbaspēka nodoklis. Līdz augusta beigām tas jāizdiskutē, jo tad skatīsim visu nodokļu paketi kopumā.
