– Noturēsit, ja Eiropas Komisijā viņiem piedāvās vietu ar trīs četras reizes lielāku algu nekā jums? 9
– Protams, ka to nevaram liegt, jo arī tas ir labums Latvijai, ka mūsu ierēdņi tur strādā. Eiropas līmeņa algas nevaram nodrošināt. Šobrīd Latvijā politiķu algas ir sasaistītas ar ierēdņu algām.
– Jums jau tagad ir mazāka alga nekā atsevišķiem valsts sekretāriem un arī zemākiem ierēdņiem.
– Es zinu, bet esmu gatava, ka maina likumu. Mums ir vajadzīgi labi speciālisti, un esmu par viņu algas likmes atsaistīšanu no premjera algas. Bet, koalīcijā apspriežoties, esmu sapratusi, ka partijas Saeimā to nav gatavas darīt. Mana pamatalga ietekmē ierēdņu un politiķu algas. Otrs variants – pacelt premjera un ministru algas – ir vēl nepopulārāks. Un tā mēs ejam pa to riņķi. Šī soļa nepopularitāte ir viens arguments. Otrs – pirms gadiem pieciem ar lielām grūtībām tās sasaistīja, lai radītu hierarhiju.
– Prezidentūra ir dārgs pasākums, un Valsts kontrole jau norādījusi, ka ne visi izdevumi ir pamatoti. Tas mazliet atgādina stāstu par septiņiem trekniem gadiem. Šoreiz bija septiņi trekni prezidentūras mēneši, ko gan juta tikai amatpersonas un ierēdņi, taču tagad, kā var saprast no diskusijām par nākamā gada budžetu, jostas jāsavelk visiem?
– Nav jau tā, ka visi paredzētie līdzekļi iztērēti. Ārlietu ministrija atskaitīja atpakaļ neiztērētu pusotru miljonu eiro. Jā, bieži tēriņi ir saistīti ar ikdienas vajadzībām. Piemēram, Briselē nevaram uzņemt visu ES valstu vēstniekus, kamēr vēstniecībā nav veikts remonts.
– … un arī Latvijas vēstniecībā Maskavā?
– … es negribu iet detaļās. Likums nosaka, kādām vajadzībām prezidentūrai atvēlēto naudu var tērēt. Katras ministrijas valsts sekretāram jāskatās, lai tēriņi būtu adekvāti. Nedomāju, ka ministrijas prātoja, kā tērēties. Visi domājām, kā labāk prezentēt Latviju. Zinu, ka žurnālisti apšaubīja operas pasākumu lietderību, piemēram, operas “Valentīna” vešanu uz Berlīni, bet, kad Briselē uzstājās Elīna Garanča, mēs bijām lepni. Mēs nevaram runāt, ka to vienu santīmu ietaupīsim, ja divus trīs varētu iegūt. Protams, ka suitu sievas varēja neuzstāties par ē-ē-lietām informācijas tehnoloģiju speciālistu konferencē, bet zāle bija sajūsmā. Nez kad Latvija kādreiz uzņems šeit visu ES valstu līderus, biznesa līderus un 600 žurnālistus.
– Teorētiski – pēc 14 gadiem…
– Esmu pārliecināta, tas viss deva Latvijai iespēju būt pamanītai. Tagad no mums ir atkarīgs, kā izmantosim to labo vārdu, ko esam ieguvuši.
