Straujuma: elektrības tirgus liberalizāciju varētu atlikt līdz gada beigām 8
Elektroenerģijas tirgus liberalizācija Latvijā varētu tikt atlikta vismaz līdz šā gada beigām, nevis tikt īstenota no aprīļa, šorīt telekanālā LNT pieļāva Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Politiķe atzīmēja, ka kopumā Latvijā samazinās trūcīgo cilvēku skaits, tomēr viņu satrauc gaidāmais elektroenerģijas cenu kāpums, kas sagaidāms pēc elektrības tirgus liberalizācijas.
“Vienotības” politiķe atzīmēja, ka Latvijai elektroenerģijas tirgus bija jāatbrīvo no nākamā gada, tāpēc viņai un citiem politiķiem esot radušies jautājumi, kāpēc liberalizācija notiek no 1.aprīļa, lai arī Latvijā nav alternatīvu spēlētāju, un vai pagarinājuma gadījumā Latvijā neienāktu kādi jauni spēlētāji. “Vienotība” gan bija starp tiem politiskajiem spēkiem, kas vien pirms pāris mēnešiem nobalsoja par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, tolaik neceļot skaļus iebildumus par liberalizācijas termiņu.
Straujuma juristiem un ekonomikas konsultantiem ir lūgusi izvērtēt gan iespējas atlikt elektrības tirgus liberalizāciju, gan iespējamos risinājumus.
Politiķe atteicās izteikt minējumus, kāds varētu būt elektrības cenas pieaugums gadījumā, ja liberalizācija tiks atlikta līdz gada beigām, pēc Saeimas vēlēšanām. Viņa vien cer, ka tas būs mazāks par pašlaik gaidāmajiem 40%.
Kā ziņots, koalīcijas partijās sākusies diskusija par iespēju mainīt elektroenerģijas tirgus liberalizācijas nosacījumus mājsaimniecībām vai citādi slāpēt gaidāmā cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju tēriņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
“Vienotības” Saeimas frakcija šodien uzklausīs Reformu partijas (RP) politiski pārraudzītās Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvjus par 1.aprīlī gaidāmo elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, aģentūrai LETA apliecināja “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. “Vienotības” deputātiem esot radušies daudzi jautājumi, kas pamatā saistīti ar gaidāmo elektrības cenu pieaugumu iedzīvotājiem.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA sacīja, ka arī ZZS satrauc gaidāmais elektroenerģijas cenu pieaugums pēc 1.aprīļa. Arī ZZS noteikti aicināšot pie sevis atbildīgos EM pārstāvjus.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka VL-TB/LNNK satraucas par gaidāmo elektrības cenu pieaugumu un plāno uzrunāt koalīcijas partnerus, lai kopīgi meklētu risinājumus.
RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters teica, ka par šo jautājumu RP neesot spriests, tomēr piebilda, ka satraukums par elektroenerģijas cenu pieaugumu ir jebkuram Latvijas pilsonim.
Visu četru koalīcijas partneru pārstāvji apgalvoja, ka viņu pārstāvētajos politiskajos spēkos vēl nav spriests par kādu konkrētu izmaiņu veikšanu spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas nosaka elektrības tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām.
Kā ziņots, no 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.
Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS “Latvenergo” mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu (kWh) atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA “Baltcom TV” elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kWh. “Latvenergo” arī plāno turpināt atbalsta programmu, daudzbērnu ģimenēm piešķirot vienreizēju dāvinājumu – 750 kWh elektroenerģijas bez maksas.
Patlaban, kamēr mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš nav pārsniedzis 1200 kilovatstundas, tiek piemērots tā dēvētais starta tarifs un maksa par elektrību ir 11,64 centi, bet pēc tam tiek maksāts tā dēvētais pamata tarifs jeb 15,15 centi par kWh.
Latvijas elektroenerģijas tirgus tiek pakāpeniski atvērts jau kopš 2007.gada. Patlaban brīvajā tirgū ir vairāk nekā 24 000 lietotāju – juridiskas personas, kas patērē ap 75% elektroenerģijas. Nodrošinot pilnīgu liberalizāciju, brīvajā tirgū tiktu iesaistītas arī visas mājsaimniecības jeb ap 847 300 lietotāju, kas patērē atlikušos aptuveni 25% elektroenerģijas.
