Straujuma Briselē aicina vienkāršot tiešmaksājumu sistēmu 0
Tiešo maksājumu sistēmai Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības reformas rezultātā pēc 2013.gada ir jābūt vienkāršai un saprotamai lauksaimniekiem, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē šodien akcentēja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Ministre uzsvēra, ka tiešo maksājumu sistēmas administrēšanā nedrīkst pieļaut, ka atbalsta sadalīšana vairākās komponentēs novestu pie nepārskatāmības un sarežģītības.
Tāpat Latvija uzskata, ka arī lauku attīstības politikā pēc 2013.gada nepieciešama būtiska vienkāršošana, lai ES finansējums nonāktu lauksaimnieku rīcībā attiecīgo mērķu sasniegšanai pēc iespējas vienkāršāk, izslēdzot pārlieku lielu birokrātiju.
“Tiešo maksājumu sistēma, kādu to piedāvā Eiropas Komisija, būs lauksaimniekiem kā atbalsta saņēmējiem grūti izprotama un nepārskatāma, kas varētu paaugstināt kļūdu skaitu atbalsta iesniegumos un rezultātā novedīs pie atbalsta samazinājuma. Šāda sistēma prasīs arī papildu izdevumus pašreizējās sistēmas pārveidošanai. Varētu pieaugt administratīvo pārbaužu un kontroļu uz vietas skaits, kas savukārt radīs papildu administratīvo slogu arī lauksaimniekiem. Kopējā lauksaimniecības politika ir jāpadara vienkāršāka ne tikai Eiropas Komisijai, bet arī ES dalībvalstīm,” norādīja Straujuma.
Latvija uzskata, ka tā saucamās zaļās jeb ekoloģiskās komponentes ieviešana tiešo maksājumu sistēmā ievērojami sarežģīs situāciju. Šīs komponentes administratīvais slogs gulsies uz ražojošo lauksaimnieku pleciem, kuri, lai saņemtu maksājumu, būs spiesti atteikties no lauksaimnieciskās ražošanas daļā aramzemes, lai ražošanas vietā pildītu kādus ar vidi saistītus pasākumus.
Tādējādi tiks zaudēta daļa ienākumu, ko diez vai pilnībā kompensēs šai komponentei atvēlētie līdzekļi, īpaši tajās valstīs, kur maksājums uz hektāru ir ievērojami zemāks par ES vidējo, norādīja Straujuma.
Turklāt līdz ar “zaļās” komponentes ieviešanu pieaugs administratīvais slogs dalībvalstu administrācijām, kam nāksies veikt papildu pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, vai un kā šīs prasības tiek ievērotas.
Latvija aktīvi iesaistīsies diskusijās un sadarbībā ar citām ES dalībvalstīm, tostarp Vāciju, Franciju, Igauniju, Lietuvu un citām, sniedzot konkrētus priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām regulās.
Kā ziņots, tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
