Straujuma atvainojas par kavēšanos 0
Ministru kabineta sēdē vakar lēma atbalstīt un steidzamības kārtā virzīt uz Saeimu Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likumu, kura mērķis ir nodrošināt Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas darbu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma turklāt atvainojās komisijas vadītājam Kārlim Kangerim un pārējiem šīs institūcijas locekļiem, kā bija noprotams, par līdzšinējo kavēšanos saistībā ar komisijas veidošanu.
Tieslietu ministrijas iesniegtais jaunais likums paredz, ka komisijas darbu un ar to saistītās pētniecības administrēšanu nodrošina Latvijas Universitāte (LU), kas šos uzdevumus izpilda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā. LU slēgs līgumus par VDK dokumentu zinātnisko izpēti ar komisijas locekļiem, paredzot gan katra komisijas locekļa veicamā pētījuma apjomu, gan samaksu par to. Likuma 4. pantā vēstīts: “Komisijas locekļiem un citām VDK dokumentu zinātniskajā izpētē iesaistītajām personām, kā arī komisijas darbības nodrošināšanā iesaistītajām personām ir pienākums ievērot likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 9. panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto pienākumu par informācijas neizpaušanu.” Par minētajā likumā paredzēto nosacījumu neievērošanu, tas ir par VDK dokumentu neatļautu izmantošanu, vainīgās personas saucamas pie atbildības. IZM informatīvais ziņojums par VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultātiem Ministru kabinetā jāiesniedz līdz 2018. gada 1. augustam. Savukārt ierobežota pieejamība komisijas pētniecības rezultātiem saglabāsies līdz brīdim, kad tiks izdoti un stāsies spēkā nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi, kas varētu būt līdz 2018. gada 31. oktobrim.
Dažas dienas pirms sēdes VDK dokumentu izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris nosūtīja vēstuli premjerministrei Straujumai un citām amatpersonām, paužot pārliecību, ka noteikt ierobežotas pieejamības statusu pētījumiem nav nepieciešams un šāds solis pat ir nesaprotams. Tāpat vēstulē Kangeris rosināja vairākas izmaiņas likumā, tomēr trešdienas MK sēdē vēsturnieks tikai pauda prieku, ka “likums beidzot virzās uz priekšu”, un atturējās no kādām konkrētām iebildēm. Tiesa, viņš atgādināja, ka zināmas neskaidrības likuma tekstā un nepieciešamība pēc labojumiem pastāv joprojām, taču pie tiem varētu ķerties tad, kad likumprojekts nonāks Saeimā. Tādai nostājai piekrita arī premjere, piebilstot, ka Saeimā jau tāpat būšot diskusijas šajā jautājumā. “Kangera kungs, es atvainojos kabineta vārdā jums un visiem zinātniekiem. Galvenais ir mums visiem kopā turpināt darbu, lai tie cilvēki, kas ir cietuši no VDK, būtu gandarīti par darbu, ko veic komisija,” valdības vadītāja samiernieciski piebilda, liekot saprast, ka jūtas neērti līdzšinējo domstarpību dēļ saistībā ar komisijas sastāvu un statusu.
